Nospēlēt himnu uz tukšām pudelēm vai ar vargāniem. Kāpēc ne? 0
Kamēr Latvijā diriģenti, mūziķi un dažādi humanitāro zinātņu eksperti konsilijos diskutē par pareizāko himnas atskaņošanas veidu, mūsu dienvidu kaimiņi lietuvieši droši ļaujas radošām improvizācijām ar savu nacionālo himnu “Tautiskā dziesma”.
Lietuvas Preses fotogrāfu klubs jau gandrīz 20 gadus rīko ikgadēju labāko fotomākslinieku apbalvošanas ceremoniju. Kaimiņvalsts kultūras dzīvē tas ir salīdzinoši liels notikums, ko apmeklē vairāki simti cilvēku, ne vien fotogrāfi, bet arī citi citu radošo profesiju pārstāvji un ietekmīgi politiķi. Nu jau par tradīciju kļuvis pasākuma svinīgajā atklāšanā Viļņas pilsētas domē izpildīt Lietuvas nacionālo himnu kādā neierastā un oriģinālā veidā.
“Sākumā mums bija salīdzinoši vienkāršs pasākums – tikai fotoizstāde, kuras laikā bez īpašām ceremonijām tika nosaukti labāko darbu autori. Taču pasākums kļuva populārāks, Viļņas pašvaldība tam atvēlēja pilsētas domes telpas un mums bija jāsāk domāt, kā to piepildīt un padarīt cilvēkiem interesantāku. Ideju izpildīt himnu neierastā veidā ieteica kāds mans draugs – aktieris, kurš nodarbojas ar pasākumu organizēšanas biznesu. Fotogrāfu klubā sākumā mums par to bija diskusijas, bet vairākums tomēr nolēma mēģināt. Un tā 2003. gadā Lietuvas himnu izpildīja ģitāru kvartets,” par tradīcijas pirmsākumiem stāsta Lietuvas Preses fotogrāfu kluba vadītājs Jons Staselis. Viņš neslēpj, ka sākotnēji bijis satraukums, kā šādu improvizāciju uztvers sabiedrība un pasākuma apmeklētāji. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pasākumu apmeklēja arī toreizējais Lietuvas prezidents Valdas Adamkus, kurš ir fotomākslas cienītājs. “Pēc atklāšanas prezidents teica uzrunu un tajā atzinīgi uzteica himnas izpildījumu, kas esot bijis neierasts, bet interesants. Tas mūs iedrošināja turpināt šo tradīciju,” teic Jons.
Nākamajos gados “Tautiskā dziesma” fotogrāfu pasākumā izpildīta visdažādākajos veidos. Dažreiz bijis arī klasiskās formāts, piemēram, koris, bet lielākoties tiek dotas priekšroka inovatīvam izpildījumam tikai ar melodiju un bez vārdiem. Lietuvas himna spēlēta uz stikla pudelēm un eskimosu vargāniem, izdejota stepa soļiem un pat noklabināta uz rakstāmmašīnas. “Pēdējā pasākumā mums ievērojams džeza ģitārists nospēlēja himnu uz elektriskās ģitāras, iesākumā un pa vidu ļaudamies dažādām improvizācijām. Ir diezgan interesanti vērot, ka pasākuma apmeklētāji sākumā nesaprot, kas notiek. Bet tad atpazīst himnas melodiju un ceļas kājās. Tie, kuri apmeklējuši pasākumu arī agrākos gados, gan zina kas notiek un citreiz jau mēnesi iepriekš man jautā – kā spēlēsiet šoreiz. Es parasti atbildu, ka tas būs pārsteigums, bet ja godīgi, tad kļūst arvien grūtāk izdomāt kādu nebijušu veidu,” smejas Jons. Pēc dažiem gadiem Lietuvas Preses fotogrāfu kluba apbalvošanas ceremonija svinēs savu divdesmito gadskārtu un kluba vadītājs iecerējis uz jubilejas pasākumu saorganizēt fotogrāfu kori.
Jons gan atzīst, ka reizēm mūziķi ir satraukušies, vai drīkst tā improvizēt ar nacionālo simboliku, tādēļ nākas viņus iedrošināt. Citkārt apmeklētāji viņam atzinuši, ka konkrēto izpildījumu nav sapratuši. “Viņi vairāk saka, ka paši nav sapratuši, nevis vaino mūs par radošiem mēģinājumiem. Nekādus pārmetumus neesam saņēmuši ne no nacionālistu politiskajiem spēkiem vai konservatīvajām organizācijām, ne arī no tradicionālāk noskaņotiem mūziķiem. Arī mums Lietuvā likumā ir pants, kas liedz zaimot nacionālos simbolus, tostarp himnu, bet neviens nav pat mēģinājis mums to piesiet. Galu galā – mēs taču neko nezaimojam un neņirgājamies par himnu. Gluži otrādi – mēs to cienām, bet vienlaikus meklējam jaunus un radošus veidus, kā to noraidīt līdz klausītājiem,” uzsver Jons.
Uzzinājis, ka Latvijā himnas izpildījums raisījis ekspertu diskusijas, lietuvietis neslēpj izbrīnu: “Jūsu ekspertiem labāk vajadzētu nodarboties ar ko prātīgāku. Himna ir tautas dziesma un galvenais, lai tā tiktu dziedāta no sirds nevis akadēmiski precīzi.”
