Nosmakšana, noslīkšana un čūskas kodumi. Par bojāgājušām govīm atlīdzībās izmaksāti jau 0,7 miljoni eiro 0
Šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn apdrošināto liellopu skaits palielinājies par 35%, savukārt atlīdzībās pirmajos trīs ceturkšņos kopumā jau izmaksāti teju 0,7 miljoni eiro par bojāgājušiem vai piespiedu kārtā nokautiem liellopiem, liecina apdrošināšanas sabiedrības “Balta” dati.
Šogad “Balta” pieteiktajās atlīdzībās reģistrēti dažādi negadījumi – liellopu nosmakšana, noslīkšana, čūskas vai indīgu kukaiņu kodumi, nožņaugšanās, zvēru un klaiņojošu suņu uzbrukumi, elektriskās strāvas iedarbība, saindēšanās. Bet procentuāli lielāko daļu veidojušas slimības, gremošanas traucējumi un traumas, kamdēļ dzīvnieks gājis bojā vai to nācies nokaut piespiedu kārtā.
Kopumā Latvijā apdrošināts ir tikai katrs piektais liellops, norādīja “Baltas” īpašuma un speciālo produktu vadītājs Armands Lagons. Piena cenu krituma laikā klientu skaits, kuri apdrošināja liellopus, samazinājās gandrīz par 20%, un tikai šogad to skaits atsācis augt.
“Tas skaidrojams gan ar piena cenu kāpumu, kas tādējādi palielina arī piena liellopu vērtību, gan ar to, ka aizvien vairāk klientu ir informēti par valsts un Eiropas Savienības atbalstu mājlopu apdrošināšanai, kā ietvaros var atgūt līdz pat 65% no apdrošināšanas cenas,” sacīja Lagons.
Saskaņā ar “Balta” atlīdzību datiem palielinājies arī bojāgājušo liellopu skaits – pēdējo divu gadu laikā to attiecība pret apdrošinātajiem liellopiem pieaugusi divas reizes.
Kā galvenos iemeslus šai tendencei lopkopji norāda pieaugošo izslaukumu, kas novājina dzīvniekus, kā arī pastiprināto ganāmpulka atražošanu, kas paaugstina dažādus ar dzemdībām saistītus riskus.
Latvijā mājlopus var apdrošināt pret gadījumiem, ja tas kritis vai nokauts piespiedu kārtā, kad par iemeslu bijušas slimības, negadījumi, ugunsnelaimes, dabas stihijas un trešo personu rīcība.
Komentējot mājlopu traumēšanās tendences, veterinārārste Inga Mauriņa-Kaļva norāda – mainoties laikam, ir mainījušies traumu veidi. Piemēram, kad vēl bija dzeloņstieples, mājlopiem izteikti vairāk bija plēsumu. Tāpat arī, kad vēl netika veikta atragošana, bija liels skaits pat nāvējošu traumu. Savukārt šobrīd lielās saimniecības ir modernizētas, kūtis ir brīvākas, un ir vaļējā turēšanas sistēma. Līdz ar to parādījušās tādas traumas kā kāju lūzumi, kas iepriekš nebija tik raksturīgas.
Kā vienu no iemesliem piena liellopu apdrošināšanas pieaugumam veterinārārste norāda arī piena cenu palielināšanos, līdz ar to saimniecībās rodas brīvi naudas līdzekļi, ko izmantot dzīvnieku apdrošināšanai.
“Lielākoties saimnieki ir kļuvuši zinošāki un rūpējas par saviem mājlopiem vairāk. Katrs tomēr apzinās riskus savai darbībai saimniecībā un tās specifikai, līdz ar to – rēķinās un ir gatavi dažādām situācijām. Gudri lopkopji vienmēr centīsies jebkurā veidā pasargāt savus mājlopus, lai tie nestu peļņu,” uzsvēta Mauriņa-Kaļva.
Lai pasargāto mājlopus no ikdienišķām traumām, “Balta” un veterinārārste aicina:
-kūtij izvēlēties piemērotu grīdas segumu, lai tas nebūtu slidens, un mājlopi varētu droši pārvietoties;
-izvietot dzīvnieku skaitam atbilstošu barības galdu skaitu, kā arī pievērst uzmanību to izmēriem, tādējādi mazinot grūstīšanās iespējamību;
parūpēties par regulāru mājlopu nagu apkopi, lai pasargātu no paklupšanas un paslīdēšanas gadījumiem;
-laikus nodrošināt teļu atragošanu, lai nākotnē samazinātu savainošanās riskus;
mājlopu īpašniekiem ar strādniekiem rūpīgi pārrunāt darba drošības jautājumus un sekot to ievērošanai.
Tāpat “Balta” atgādina, ka šonedēļ, no 5. līdz 7. oktobrim, par jaunāko nozarē, īpaši mājlopu apdrošināšanā, būs iespēja uzzināt ikgadēji notiekošajā starptautiskajā izstādē “Rāmavā – “Lauksaimniecības un meža tehnika. Lauku sēta 2017”.
