Parādu jūgā līdz mūža vakaram 64
“Biju ļoti pārsteigts, saņemot šādu rēķinu – par man un manai jau pirms pāris gadiem viņsaulē aizgājušajai mātei piederošajiem dzīvokļiem kopsummā vairāk nekā 6000 eiro,” piebilst Edgars Šņore. “Nama apsaimniekotājam gan šogad, gan agrāk esmu prasījis atsūtīt precīzāku aprēķinu, kā par man piederošajiem dzīvokļiem veidojies šis parāds, ņemot vērā gan atšķirīgās zemes kadastrālās vērtības, gan to, ka no 2015. gada nodoklis par zemi zemes īpašnieka vietā man nav jāmaksā. Taču nekādus paskaidrojumus tā arī neesmu saņēmis.”
“Man aprēķinātos ap 3500 eiro izdevās samaksāt, jo es vēl strādāju un nopelnu,” atklāj nama iedzīvotājs Kaspars Tolstiks, “bet diezin vai to spēs pārējie nama iedzīvotāji, kuri lielākoties ir pensijas vecumā un ar ļoti maziem ienākumiem. Tāpēc uzkraut viņiem šādu slogu būtībā nozīmē iejūgt parādu jūgā līdz mūža vakaram.”
Arī Oskars Miglenieks atklāj, ka no viņa viņsaulē aizgājušajai mātei aprēķinātā parāda aptuveni 7100 eiro apmērā izķepurojies tāpēc, ka pēc mantojuma izsludināšanas “Jūrmalas namsaimnieks” nepieteica savu prasību. “Taču citi dzīvokļu īpašnieki būs spiesti maksāt, ņemot vērā šo viņiem likumā noteikto pienākumu,” teic viņš.
Vēl jāsaņem 32 718 eiro…
SIA “Jūrmalas namsaimnieks” valdes loceklim Kristapam Zarānam jautāju, kā nama iedzīvotājiem pēkšņi varēja rasties šie galvu reibinošie parādi. Viņš atbild, ka ar zemes īpašnieku – AS “Pilsētas zemes dienests” bijis ieildzis strīds par zemes nomas līguma noteikumiem. Kamēr strīdējušies, tikmēr zemes kadastrālā vērtība ik gadu strauji cēlusies, bet tai līdzi arī kāpusi nomas maksa.
2012. gada beigās strīdu izšķīrusi Rīgas apgabaltiesa. Pēc tiesas sprieduma “Jūrmalas namsaimniekam” bijis jāsamaksā “Pilsētas zemes dienestam” zemes noma – par aizvadītajiem pieciem gadiem 33 257 eiro.
“Šo tiesas piespriesto summu samaksājām zemes īpašniekam no savas kabatas. Bet par zemes nomu jāmaksā nama iedzīvotājiem. Līdz šim no viņiem esam iekasējuši 6849,78 eiro. Bet vēl jāsaņem atlikušie 32 718 eiro,” vēsta Kristaps Zarāns.
SIA “Jūrmalas namsaimnieks” pārstāvis atzīst, ka Muižas ielas nama iedzīvotāji neesot vienīgie Jūrmalā, kuri ir parādā par zemes nomu. Kauguros “Pilsētas zemes dienestam” piederot pāris citu zemes gabalu, uz kuriem uzcelto namu iedzīvotāji arī esot parādā par zemes nomu. Atšķirība esot vien tā, ka tur dzīvokļu namos ir vairāk un šis parāds vēl nesniedzas tūkstošos.
Zeme gājusi no rokas rokā
Iedzīvotāji stāsta, ka agrāk pat neesot zinājuši, kam īsti pieder zeme zem viņu nama. Kā redzams zemesgrāmatā, kopš no 1997. gada, kad ar Jūrmalas zemes komisijas lēmumu ap pushektāru lielais zemes gabals atdots likumīgajai mantiniecei, vēlāk tas šķērēts mazākos gabalos un gājis no rokas rokā. Turklāt, lai nama iedzīvotāji nevarētu izmantot pirmpirkuma tiesības, darījumi vienmēr noslēgti pēc pazīstamas shēmas. Vispirms pārdodot zemes domājamo daļu, bet pēc dažām dienām pārējo. Vai noslēdzot maiņas līgumu, kā par šī zemes gabala īpašnieku 2005. gadā kļuva “Pilsētas zemes dienests”.
“Ka zeme pieder “Pilsētas zemes dienestam”, par to uzzinājām tikai 2013. gadā, kad no apsaimniekotāja saņēmām šos trakos rēķinus,” saka Edgars Šņore.
“Tiesa, 2003. gada oktobra beigās viens no agrākajiem zemes īpašniekiem Rolands Buls negaidīti piedāvāja mums izpirkt zemi zem mājas par 25 latiem jeb 40 eiro kvadrātmetrā. Ja nepirkšot, tad jau nākamgad zeme piederēšot akciju sabiedrībai “Juridiskais birojs SPECIALIS”, tagad pārdēvētai par “Pilsētas zemes dienestu”,” stāsta Imants Šmits. “Mums, deviņiem dzīvokļu īpašniekiem, piedāvāja samaksāt 26 300 latus jeb 42 080 eiro… Dalot uz galviņām, katram 4676 eiro. Bet neviens jau tādu summu pāris mēnešu laikā nespēja sagādāt, un viss palika pa vecam.”
