Noslēpumainie banāna priekšteči – paraugos atrasti trīs “kopīgie senči” noteiktā apvidū 4
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Pētnieki pauduši, ka banāni pirmo reizi padarīti par mājaugiem aptuveni pirms septiņām tūkstošgadēm Jaungvinejas salā, izmantojot mežonīgo sugas Musa acuminata pārstāvi. Savukārt visjaunākajos pētījumos gūtie rezultāti devuši iespēju izvirzīt pieņēmumu, ka mūsdienu banānu kultūras patiesībā radušās no vairāku atšķirīgu apakšsugu hibrīdiem. Proti, Musa acuminata evolucionējusi Indijas un Mjanmas pierobežas rajonos, bet tad izplatījusies visā Austrumāzijā vismaz desmit miljonus gadu vēl pirms tapšanas par mājaugu Jaungvinejā.
Vēstīts, ka pētnieki sekvencējuši 226 pasaulē lielāko banānu lapu kolekciju ekstraktu DNS, piebilstot, ka šajos paraugos bija 69 eksemplāri, kas piederējuši deviņām Musa acuminata mežonīgajām apakšsugām, 154 – diploīdajām piejaucētajām šķirnēm, kas cēlušās no Musa acuminata, un četras – attālākām mežonīgajām sugām un hibrīdiem.
Pētnieki izmērījuši šķirņu un mežonīgo banānu līdzības pakāpes, pēc kā izveidojuši ģeoloģiskos kokus, kas balstīti 39 000 viennukleotīdajos polimorfismos. Un tādā veidā pirmo reizi visos piejaucētajos paraugos atrasti trīs kopīgie senči, kas iepriekš nebija konstatēti mežonīgajā dabā. Pētnieki pauduši pārliecību, ka šie pārstāvji var eksistēt arī mūsdienās, taču tie ir vai nu nepilnīgi aprakstīti, vai arī pat vispār nemaz nav aprakstīti. Un tos vispār vajadzētu meklēt kaut kur starp Siāmas līci un Dienvidķīnas jūras rietumu daļu, un starp Borneo un Filipīnu ziemeļu daļām un, protams, arī tajā pašā Jaungvinejā.
