Monika Zīle: Noslēpumainās zelta atradnes 2
Ziņu aģentūras vēsts, ka “labklājības ministre atradusi naudu pensiju piegādes sadārdzinājuma kompensēšanai”, sociālajos tīklos atbalsojās vispirms ar draudzīgu ironiju: oho, izrādās, Petravičas kundzei pieticis vien noliekties, lai paceltu zem galda nokritušos divus miljonus.
Tomēr vajadzētu pārliecināties, vai kaut kas nav pazudis no pašu maciņiem, kur politiķi naudu meklē pirmkārt, piebilda sarkastiskāk noskaņotie, būdami ļoti tuvu patiesībai.
To apstiprināja Ramonas Petravičas (“KPV LV”) paziņojums, ka ministrija nākamā gada budžetu papildinās ar bezdarbnieku pabalsta samazināšanā ietaupītajiem 12 miljoniem eiro un daļu šīs summas tad arī novirzīs pensiju piegādes apmaksai.
Ministres neveiklie centieni “defektu pārvērst efektā” – samazinājums mudināšot bezdarbniekus ātrāk aizpildīt daudzās vakances – sacēluši vētru plašos sabiedrības slāņos. Pastāvot viedokļu atšķirībām un visnotaļ kritiskai attieksmei pret “profesionālajiem bezdarbniekiem”, krietnu tiesu sociālās drošības tagad jūtas zaudējuši daudzi apzinīgie un spiedīgos apstākļos nokļuvušie strādāt gribētāji.
Piemēram, jaunie vecāki, kuri pēc mazuļa kopšanas atvaļinājuma nevar doties uz darbu, jo gaida vietu pašvaldības bērnudārzā.
Šī grupa ir salīdzinoši neliela, bet 41 procents bezdarbnieku pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) ziņām, ir piecdesmitgadīgi un vecāki, kas apmēram divreiz ilgāk meklē vietu darba tirgū nekā uz pusi jaunāki. Viņu ģimenēm pabalsta samazinājums un izmaksas laika saīsināšana, bez šaubām, būs trieciens. Bet, šobrīd aiztaupot “KPV LV” plaši izvērstu pārmetumu, ka partija pilnīgi aizmirsusi savus kvēlos pirmsvēlēšanu solījumus izskaust nevienlīdzību, apstājamies pie cita skarba secinājuma: jaunais budžets, ko Ministru prezidents jau apjūsmojis kā līdz šim lielāko, nešķiet uz droša pamata veidots.
Lietošanā atdots, tas var plīst pa vīlēm, jo atgādina cauras bikses, kuru pušumus skroderi mēģina saglābt ar krekla malā noplēstiem ielāpiem.
Nākamā gada budžeta tapināšanas procesa komentāros ieklausoties, brīžiem rodas arī sajūta, ka šīs valdības locekļi apguvuši viduslaiku alķīmiķu prasmi no visdažādākajām vielām iegūt zeltu vai iemanījušies atklāt šī cēlmetāla dzīslas vietējos mazdārziņos.
Lūk, arī valsts iespēju piedalīties jaunāko klašu skolēnu brīvpusdienu apmaksā vēl nesen gandrīz noliegusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) jau mundri saka: viss kārtībā, neviens badā nepaliks, Finanšu ministrija atradusi mazo bērnu ēdināšanai trūkstošos 9,8 miljonus eiro. Kur tā uz sitiena?… Šī nauda ir vietvarām atņemtais finansējums, sašutusi Latvijas Pašvaldību savienība. Viena apģērba gabala lāpīšana ar cita stērbelēm rit pilnā sparā.
Vēl viena piebilde – par demogrāfijas atbalsta finansējumu. Seši miljoni eiro nav stabilu sabiedrības ataudzi vecinošs cipars. Tomēr labi, ka puse summas paredzēta jauno ģimeņu mājokļa iegādes atbalstam. Tiesa, vajadzētu daudz vairāk. Bet naudas ir tik, cik ir – ar šo patiesību diemžēl satiekas katra jauna budžeta veidotāji, kuriem tagad jāpieredz, cik ātri un nežēlīgi realitāte saplosa rožaino solījumu balonus.
