Dīvainības 14
Tostarp ar Siguldas disku atgadījās arī dažādas dīvainības.
Patiešām nesaprotamā veidā – jo nekādas publikācijas un popularizācijas nebija! – par mūsu atradumu uzzināja kāda Urālu kalnrūpniecības institūta zinātņu vīri. Atbrauca ne lūgti, ne gaidīti un ļoti vēlējās ar savu aparatūru izpētīt disku. Laipni lūgti! Urālieši tik vien pateica, ka disks patiešām esot no 12. gadsimta, un pazuda kalnu tālēs. Un tad diska cietā virskārta sāka bojāties, drupt… Sagadīšanās? Paviršība? Skaudība? Kaitniecība? Hm. Kas zina…
Bet tas vēl nav viss. Disks lāgā nepaļāvās skenēšanai – procesā parādījās neesošas krāsas, vēl citas neparastības, kādām, atbilstoši ikdienas loģikai, nevajadzētu būt. Vienīgā iespēja fiksēt diska attēlu bija – nokopēt to kopētājā. Taču šī ierīce mūsu gadsimta latviešu vēsturniekiem bija tik sagrabējusi, ka attēla kvalitāte un līdz ar to izšķirtspēja, maigi izsakoties, ir nepietiekama. (To var vērot pašu acīm mūsu publicētajā attēlā.) Joprojām neatbildēts paliek arī šāds jautājums: varbūt Siguldas diskā redzamās piktogrammas saistāmas ar kādu baltu (varbūt lībiešu?) līdz šim nezināmu rakstības veidu?
