Noslēpumainais zudušais Siguldas disks 14
Visi gali ūdenī
Par šo ļoti interesanto un nozīmīgo notikumu zina tikai šaurs interesentu un pētnieku loks, jo tā dēvētais Siguldas disks ir nogrimis Latvijas Zinātņu akadēmijas fondu dzīlēs pēc tam, kad to pētīja un apstrādāja LZA Arheoloģijas un paleontoloģijas centrā. Un, ja jau kaut kas vērtīgs un nozīmīgs pazaudēts, tad visvieglāk ir izlikties, ka nekas nav bijis, nekas nav noticis. Sak, centrs likvidēts, visi gali ūdenī…
Mūsu stāsts iesākas 2000. gada pavasarī, kad kāds sauļotiesmīlis (viņa vārdu diemžēl vēsture kautri noklusē) Gaujas krastā netālu no Siguldas tilta smilšu sērē pamanīja apaļas diskveida formas priekšmetu, klātu dīvainām, neatpazīstamām zīmēm. Atpūtniekam par godu jāteic, ka viņš atradumu nevis atdeva savam kaķim ko parotaļāties (atrastais ir mans, ko gribu, to daru), bet gan nogādāja atbilstošā vietā. Proti, pie zinību vīriem. Un viņi tad arī secināja: disks izgatavots no smilšakmens un segts ar kaut ko akmens klājumam līdzīgu. Tā diametrs ir 19–20 centimetri, biezums 2,5–3 centimetri. Priekšmets tapis 12. gadsimtā. To rotā spirāle, nosacīti veidojot četrus lokus. Ar taisnām līnijām nodalīti kvadrātiņi, kuros iezīmēti nesaprotami, nezināmi simboli. Kam tas viss domāts – nav zināms…
Bet tālab taču ir zinātnieki, lai atšifrētu mistiku, lai lietu zinātnes gaismu neziņas tumsā. Taču gudrīši izrādījās gaužām piesardzīgi un vērtējumos atturīgi, cerības uz sensāciju piezemēdami ar aizdomām: Siguldas atradums, ļoti iespējams, esot viltojums. Tad gan gribas pavaicāt: kam un ar kādu nolūku būtu nepieciešams izdarīt šādu krāpniecību? Praktiskas jēgas nekādas, prieka vienīgi tik, ka dažiem zinātniekiem nāksies velti palauzīt galvu.
