Noslēpumainais dakteris Placebo . Dažādu speciālistu skaidrojumi par zāļu iedarbību 0
Ja slimnieks ir pārliecināts, ka daktera izrakstītās vai ieteiktās zāles palīdzēs, tā arī notiek. Ticība izmantotajai ārstēšanas metodei, kaut arī tā ir tikai šķietama, var izraisīt bioķīmiskas izmaiņas organismā, slimības simptomu mazināšanos un pat sirdzēja izveseļošanos. Zinātnieki joprojām nav spējuši līdz galam izskaidrot noslēpumaino placebo fenomenu. Kā gan pārliecības spēks var konkurēt ar ķīmiski aktīvu tablešu iedarbību?
Būdama tradicionālās medicīnas piekritēja, esmu novērojusi, ka izārstēties iespējams arī ar alternatīvām metodēm. Savulaik slavenās Zilākalna Martas apvārdotais cukurs vairākiem maniem radiniekiem palīdzēja novērst gan vieglākas, gan ļoti smagas veselības problēmas uz daudziem gadiem. Pati tolaik biju maza meitene, un man, kad nenāca miedziņš, īpašā vietā glabātā saldviela palīdzēja aizmigt, taču redzi, kā mamma bija cerējusi, gan viņas buramvārdi neuzlaboja. Vēl tagad atceros no malu malām sabraukušo cilvēku pilno Martas istabu. Acīmredzot visi ticēja dziednieces brīnumainajām spējām, un tas daudziem palīdzēja atlabt.
Jo rūgtākas, jo labāk
Vairākās pasaules valstīs ir bijuši interesanti novērojumi, ka cilvēkiem ir brīnumaini uzlabojies veselības stāvoklis pēc procedūrām ar izslēgtiem ultraskaņas aparātiem un šķietami veiktām ķirurģiskām operācijām, jo viņi ticējuši nopietnai izmeklēšanai un ārstēšanai.
Pētījumi liecina, ka mūsdienās slimnieks, dodoties pie ārsta, tic iespējai izveseļoties pat vairāk nekā pirms simts un vairāk gadiem, jo pieejamas daudz efektīvākas zāles.
Ja dakteris iedos slimniekam divas vienādas kapsulas, no kurām viena saturēs aktīvu vielu, bet otra – krīta pulverīti, var palīdzēt arī tā, jo, iespējams, māneklis atraisīs neapjaustus organisma spēkus, kas palīdzēs izveseļoties. Ticība un pārliecība ārstēšanai veicina ķīmiskas vielas dopamīna izdali smadzenēs, kas paplašina asinsvadus un tādējādi veicina orgānu apgādi ar asinīm, uzlabo garastāvokli un pašsajūtu.
Novērots, ka tablešu iedarbību ietekmē zāļu izskats. Depresijas slimniekiem dzeltenas ripiņas palīdz labāk nekā sarkanas, kas asociējas ar agresivitāti. Zaļas mazina uztraukumu, bet baltas vislabāk novērš kuņģa darbības traucējumus. Jo zāles rūgtākas, jo iedarbīgākas. Mazas vai ļoti lielas tabletes izrādījušās efektīvākas nekā vidēja izmēra. Turklāt – jo biežāk ārsts liek zāles ieņemt, jo ātrāk uzlabojas pašsajūta. Jūtamāka ietekme ir placebo injekcijām, it īpaši, ja tās izdara nevis medicīnas māsa, bet ārsts, jo spēcina apziņa, ka notiek nopietna ārstēšana. Pētījumi liecina, ka ticība šprices iedarbībai visvairāk piemīt ASV iedzīvotājiem.
– Veselības regulācijas sistēmu veido smadzeņu zemgarozas kodolu sakopojums hipotalams, kas nosaka organisma iekšējos veģetatīvos procesus. To nav iespējams tieši regulēt ar medikamentiem, bet tikai suģestiju, – skaidro Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Internās medicīnas klīnikas vadītājs, medicīnas doktors, profesors Valdis Pīrāgs.
– Izteikts placebo efekts piemīt vīrieša potenci uzlabojošiem medikamentiem, jo erekcijas traucējumu iemesls lielākoties ir psiholoģisks un, lietojot šos līdzekļus, mainās hipotalama regulācija. Atklāts, ka lielākā daļa melnajā tirgū pirktas “Viagras” nesatur efektīvas vielas, tomēr vairākumam lietotāju vienalga palīdz.
Minēto sistēmu ietekmē arī dažādas ārstnieciskas manipulācijas. Par īpaši iedarbīgām uzskata pilienveida infūzijas, tautā sauktās sistēmas, – viņš novērojis. – Varbūt cilvēki uzskata, ka izmantot placebo nozīmē vienkārši apmānīt, taču, lietojot to pareizi, tas ir ļoti noderīgs efekts.
Šķitums palīdz vismaz trešdaļai
Vārds “placebo” tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “es patikšu”. Sākotnēji šādi apzīmēja bēru psalmu dziedātājus, kas pēc tam līksmoja pie dzīru galda, tādēļ šo vārdu sāka lietot ar nozīmi “es pievilšu, lai izpatiktu”.
Mūsdienās, lai medikamenti nebalstītos tikai uz lietotāju ticību to iedarbībai, bet arī bioķīmisku iedarbību organismā, jaunradītās zāles salīdzina ar placebo, kas izskatās tāpat kā pārbaudāmā medikamenta ārstnieciskā forma. Veicot tā sauktos dubultaklos pētījumus, ne ārstējošais ārsts, ne slimnieks nav informēts, kuras ir inertu un kuras aktīvu vielu saturošas zāles. Tas zināms tikai pētījuma organizatoram. Tikai tad, ja lielāku ārstniecisku rezultātu novēro ķīmiski aktīvo līdzekli saņēmušajiem, uzskata, ka medikaments darbojas pats par sevi neatkarīgi no ticības tā iedarbības spēkam. Taču izrādās, ka 30 – 50 procentos gadījumu labs efekts ir arī placebo. Turklāt, kā novērojis Valdis Pīrāgs, nereti veselības stāvoklis inertās vielas lietotājiem uzlabojas pat uz pusgadu. Viņš gan pieļauj, ka šķietamais medikaments tikai uz laiku palīdz stabilizēt veselības stāvokli, nevis radikāli izārstēt slimību.
– Kāpēc, uzņemot neaktīvu vielu, pazeminās asinsspiediens un cukura līmenis asinīs vai arī notiek citas izmaiņas organismā, zinātniekiem joprojām nav skaidras atbildes. Manuprāt, te varētu būt liela loma motivācijai izveseļoties un tā sauktajai atalgojuma sistēmai, ko nodrošina galvas smadzenes. Vai placebo palīdz uzlabot veselības stāvokli, atkarīgs no cilvēka nervu darbības tipa, – uzskata habilitētā medicīnas doktore, Latvijas Universitātes profesore, farmakoloģe Vija Zaiga Kluša.
Dzīvniekiem, kurus zinātnieki izmanto medicīniskiem eksperimentiem, placebo efekta iedarbība nav novērota. Acīmredzot tā saistīta ar paļāvību ārstēšanai, tomēr vienmēr tā nepalīdz. Profesore min piemēru no pašas pieredzes. Kad viņa devusies uz ASV, lai vieglāk aklimatizētos atšķirīgajā laika joslā, ticējusi amerikāņu un austrāliešu draugu ieteikumam un lietojusi melatonīna tabletes, taču tās nav iedarbojušās.
Ticību iedveš ārsts
– Pirms modernās farmācijas laikmeta līdz 20. gadsimta vidum uz placebo efektu balstījās lielākā daļa medicīnas. Tas palīdz ietekmēt slimnieka pašsajūtu, mobilizējot organisma iekšējos resursus, lai izveseļotos, tāpēc nebūtu pareizi lietot šo vārdu ar nievājošu nozīmi, taču, protams, ārstēšanu nevar balstīt tikai uz šķituma izmantošanu, jo tam ir savi ierobežojumi, piemēram, akūtos, kritiskos stāvokļos pacienta turpmāko dzīves kvalitāti noteiks, cik ātri mediķi rīkosies uz pierādījumiem balstītas zinātnes ietvaros.
Placebo efekts zināmā mērā piemīt arī akupunktūrai, ājurvēdai un citām netradicionālajām ārstēšanas metodēm, taču tas nenozīmē, ka tās ir nevajadzīgas un apkarojamas, – uzskata Valdis Pīrāgs.
– Jebkurai slimībai ir psiholoģiskā puse, ko diemžēl neizmanto katrs ārsts. Toties to dara dziednieki, tādēļ jau pie viņiem iet. Placebo efekts var būt ikviena medikamenta pievienotā vērtība. Ja dakteris izrakstījis, viņaprāt, tieši šim pacientam visiedarbīgākās zāles un izskaidrojis viņam, kā tās palīdzēs, sirdzējs reizēm, jau aizejot no ārsta kabineta, jūtas labāk un ātrāk izveseļojas. Tomēr šā efekta iedarbība ātrāk gaisīs, rodoties lielākam kairinājumam, piemēram, nepatikšanām darbā, strīdam mājās vai pēc izsmēķētas cigarešu paciņas.
Atlabt palīdz arī rituāli, piemēram, zāļu kastītes atvēršana, tabletes ieņemšana, uzdzerot glāzi ūdens. Amerikāņu zinātnieki izpētījuši, ka pašsajūtas uzlabošanos veicina atrašanās slimnīcā, jo saskarsme ar baltos tērpos ģērbtu personālu rada asociācijas par izveseļošanos.
Taču, ja dakteris un viņa ieteiktais medikaments neizraisīs uzticību, labākajā gadījumā izpaudīsies tikai tā bioķīmiskā iedarbība vai arī sāks darboties placebo “ļaunais brālis” nocebo un tā efekts var samazināties vai pat izpalikt. Vai arī, ja cilvēks pats ir nolēmis šķirties no šīs pasaules, pat vislabākā ārstēšana var nepalīdzēt.
Jautājumu vairāk nekā atbilžu
Mūsu domas un psihes darbība ietekmē ķermeņa fiziskās norises. Piemēram, spriedze var izraisīt muguras vai galvas sāpes, kairinātu zarnu sindromu, paaugstinātu asinsspiedienu, sirdsdarbības traucējumus, un šādos gadījumos nereti labi palīdz placebo efekts.
– Ja sāp galva, varat uzlikt uz pieres vēsu, slapju dvieli un pagulēt, vai arī iedzert tēju, kuras iedarbībai ticat, un – sāpes pāries. Pētījumos, veicot magnētisko rezonansi, atklāts, ka pašsajūtas uzlabošanās nav tikai iedomas, jo pēc šādām darbībām mainās asinsvadu tonuss. Taču galvassāpēm var būt dažādi iemesli, tādēļ tās nepalīdzēs vienmēr, – atzīst Valdis Pīrāgs.
Ārste, psihoterapeite Irēna Larionova savā praksē novērojusi, ka pozitīvas emocijas ietekmē ķermeni labvēlīgi, bet negatīvās – postoši, taču ikviens cilvēks ir apveltīts ar iztēli, kas palīdz atmodināt iekšējo dziedinātāju.
– Kad jūtamies slikti, gribam, lai kāds pažēlo, tādēļ nereti pietiek sirdzējam iedot vien glāzi ūdens, uzklausīt, pateikt kādu labu vārdu, – viņa pārliecinājusies. – Agrāk, strādājot neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, sastapos ar cilvēkiem, kuriem bija nepieciešams psiholoģisks atbalsts, trūka drošības sajūtas. Kādai sievietei, kura izglābusies prāmja “Estonia” katastrofā, pēc tās bija sākušās astmas lēkmes. Uzklausot viņu un injicējot vēnā fizioloģisko šķīdumu, slimniece juta atvieglojumu.
Savā psihologa maģistra darbā pētīju mākslas terapijas ietekmi uz pusaudžiem, kuri sirgst ar bronhiālo astmu. Viņi zīmēja slimo un pēc tam veselo plaušu daļu. Veselajai ar savām domām dodot vairāk enerģijas, slimā kļūst mazāka. Ķermenis ir veidots tā, lai pārējais nāktu palīgā neveselajai vietai. Sākumā viņi dzīvoja ar pārliecību, ka sirgs visu mūžu, taču, tiklīdz noticēja, ka izveseļosies, lēkmes mazinājās. Bronhiālā astma ir psihosomatiska slimība, no kuras puse slimnieku atlabst.
Ja vien ir liela vēlēšanās un gribasspēks, slimnieks spēj sevi iekšēji pārprogrammēt. Strādājot Latvijas sieviešu invalīdu asociācijā “Aspazija”, esmu pārliecinājusies, ka viņām palīdz justies labāk garīgais spēks. Reizēm, kad uzlieku roku kādai uz galvas, viņa apgalvo, ka sāpes ir pārgājušas. No vienas puses, to var uzskatīt par placebo efektu, taču, no otras, šādā gadījumā darbojas arī fizikas un ķīmijas likumi. Tikai svarīgi, lai cilvēks ticētu, ka veselība uzlabosies, un mainītu attieksmi pret sevi, jo ķermeņa stāvokli nosaka mūsu domas, emocijas un uzvedība. Tablešu lietošana neatrisina psiholoģiskas problēmas. Izveseļoties varam, izprotot savas slimības cēloņus.
Psihoterapeite novērojusi, ka tiem, kuri paļaujas uz intuīciju, var vieglāk palīdzēt, piemēram, sievietēm un sportistiem, kuri pirms spēlēm nereti piekopj dažādus rituālus. Savukārt, ja vairāk attīstīta kreisā smadzeņu puslode, cilvēks vēlas visam rast loģisku izskaidrojumu, tādēļ viņu grūtāk suģestēt.
Tam, ka ar pašiedvesmas enerģiju var mainīt šūnu darbību, piekrīt arī Vija Zaiga Kluša. Taču, lai tas izdotos, jāiegulda daudz laika, kā mūsdienās pietrūkst. Turklāt, ja organismā notikušas nopietnas izmaiņas, placebo efekts varētu nebūt īpaši noturīgs.
– Dažkārt, ar pozitīvām domām aktivējot imūno sistēmu, izdodas pat pretoties vēzim. Pazīstu melanomas slimnieku, kurš apņēmās uzvarēt ļauno kaiti un pēc daudziem gadiem joprojām ir sveiks un vesels, – stāsta profesore. – Taču, protams, ne vienmēr audzēja veidošanos izdodas apturēt. Nevaram izmainīt savu ģenētisko programmu, taču ar pozitīvu domāšanu un aktīvu dzīvesveidu spējam attālināt slimību attīstību. Tomēr jautājumu šajā ziņā ir vairāk nekā atbilžu. Pazīstu cilvēkus, kuri bija apveltīti ar augstu intelektu un agrāk ar lielu aizrautību veidoja karjeru, taču tagad mīt Alcheimera slimnieku aprūpes namos ārzemēs.
