Policija esot strādājusi rūpīgi 109
Policijā ar šo lietu saistītās amatpersonas ar mani runāt atteicās, bet, kā izdevās noskaidrot tiesībsargājošajās institūcijās, nopietnu pretenziju pret Valkas policijas darbu neesot: ja ne Ausmas Kalāces un viņas advokāta intensīvā darbība, kriminālprocess sen būtu izbeigts.
“Saprotiet, Valkas policijas iecirkņa apkalpojamā teritorijā noziegumi pret cilvēku veselību – slepkavības vai smagu miesas bojājumu nodarīšana, kuru rezultātā iestājusies vai varēja iestāties cilvēka nāve, – tiek konstatēti reti. Tāpēc pret šī veida noziegumiem policija izturas nopietni un jau sākotnēji pārbauda visas versijas. Arī šis gadījums nebija izņēmums. Tika pratināti cilvēki, pārmeklētas mājas, ņemti pirkstu nospiedumi un DNS. Bija daudz versiju, kurš teorētiski būtu varējis izdarīt slepkavību, bet nevienai policija nevarēja pieķerties: nav ne tiešu, ne netiešu pierādījumu, ne motīvu. Cilvēkus pārbaudīja ar dažādām metodēm, ļaudis vienkārši, kāds noteikti nebūtu izturējis. Bet neviena pavediena,” man saka kāds policijai tuvu stāvošs cilvēks. Viņš saprotot māti, kura nevar pieņemt, ka dēls izdarījis pašnāvību, bet tas nevarot attaisnot mātes ļoti uzbrūkošo komunikāciju ar policiju.
Jurim cilvēki bijuši parādā, bet arī pats Juris daudziem bijis parādā, Krievijā viņam pat ķīlā darbarīki paņemti, daudziem neesot samaksājis par darbu. Bijušas lielas problēmas ar alkoholu. Latvijā dzīvojis un dzēris pie radiem. Esot pat staigājis ar cilpu rokās un draudējis pakārties. Arī Jura tēvs savulaik daudz lietojis alkoholiskos dzērienus un izdarījis pašnāvību, kad veselība bijusi jau nodzerta.
Kad Juris pazudis, policija pārmeklējusi apkārtni apmēram 600 metrus no mājām, kur mitis Juris. Varbūt vajadzējis tālāk, tad nebūtu tagadējo problēmu… Jura māte bijusi pie ekstrasensa, kurš teicis, ka Juris guļot tuvējā Klievezerā ar riteņa disku uz krūtīm. Sarunājusi kādu Valkas ūdenslīdēju, lai meklē, bet neko neatrada. 10. jūlijā Jura līķi pamanīja orientieristi sacensību laikā. Pie egles bija pielikti zari, uz kuriem pakāpties, kājas bija 70 – 80 cm no zemes. Līķis bija tādā sadalīšanās stadijā, ka tiesu eksperts nav varējis secināt, vai nāve iestājusies no pakāršanās vai kā cita. Noprotams, arī vēlākā izmeklēšanā netika atrasti nekādi pierādījumi, ka līķis pirms tam būtu atradies kaut kur citur.
Cietusī puse izmanto arī argumentu, ka līķis sākumā atradies citur, jo to nebija aiztikuši zvēri un putni. Taču tas neesot pārliecinošs pierādījums – speciālā literatūrā aprakstīti daudzi tādi gadījumi, kad līķis sadalās bez zvēru palīdzības, šajā gadījumā zvērus atbaidošs faktors varēja būt alkohols, tuvumā esošais bebrs, kas sargā savu teritoriju no citiem konkurentiem, tuvā šoseja vai kas cits.
