Tas gan nav tiesu eksperts, bet Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, Dabas aizsardzības pārvaldes un zinātnes padomes eksperts Voldemārs Spuņģis, kuru sameklēja māte ar advokātu. V. Spuņģis gan ar mani atteicās runāt, taču ekspertīzē lasāms, ka profesors septiņas dienas pēc Jura līķa atrašanas veicis kukaiņu ievākšanu un augsnes analīzi notikuma vietā un pēc 16 dienām apskatījis arī pašu līķi. 109
Profesora slēdziens liecina, ka Juris nav miris, pakaroties egles zarā. Nav konstatēti kukaiņi – primārie līķa sadalītāji meža biotopos. Toties uz līķa atrasti līķmušas Lucilia sericata kāpuri un pupāriji, kas nekad nav sastopami mežā. Tas liecinot, ka līķis pārvietots. Augsnē zem līķa atrasta sinantropā faraonskudra Monomorium pharaonis, kas apdzīvo tikai cilvēku mājokļus, tas liecinot, ka līķis atradies apdzīvotā vietā (vēlāk man gan cits dabas pētnieks iebilst, ka minētās mājokļu skudras varēja atnest pašnāvnieks pats vai cilvēki, kas notikuma vietā ieradās pie līķa). Kādas sieramušas Stearibia nigricans attīstības stadija liecinot, ka līķis notikuma vietā bijis ne agrāk kā 26. jūnijā. Ja līķis pie koka būtu atradies kopš 28. maija, tam jau būtu vajadzējis siltajā laikā mumificēties, bet, tā kā tas nav noticis, tas kādu laiku atradies zemākā temperatūrā.
Jāpiebilst, ka profesors ekspertīzes veicis, kad notikuma vietā līķa sen vairs nebija, tas atradās morgā. Bet vai viņa secinājumus ignorēs? Ja lieta nonāktu līdz tiesai un V. Spuņģis pierādītu, ka viņa ekspertīze ir zinātniski pamatota, to varētu ņemt vērā.
