Noraida domu par pašnāvību 109
Nesastopot cerēto pretimnākšanu izmeklējošās iestādēs, māte kopā ar advokātu meklē palīdzību pie žurnālistiem. Kādi ir viņas pārmetumi policijai un argumenti par labu slepkavībai? Mūsu sarunā gan ir ļoti daudz emociju (kas ir saprotami), tiek minēti vairāki desmiti cilvēku, kuri kaut kādā veidā dzīvē bijuši pazīstami ar Juri un kuri varētu būt bijuši saistīti ar slepkavību. Izmeklētājai tiek pārmesta laika vilcināšana un pierādījumu nenostiprināšana. Tiek meklēta un atrasta radniecība, draudzība starp Jura māsīcas radiem un atsevišķiem vietējiem policistiem, kas tādējādi it kā liecinot par interešu konfliktu policijā. Tiek minēti cilvēki, kas esot draudējuši Jura bērniem. Ausma Kalāce atceras senus konfliktus, kas varētu būt bijuši par pamatu slepkavībai. Kāda automašīna esot sekojusi, kad viņa pārmeklējusi tuvējo apkārtni 9. jūlijā un iegriezusies tieši tajā meža ceļā, kur nākamajā dienā atrasts Jura līķis. Sieviete uzskata, ka morgā dēla līķis apgānīts, lai viņa to nevarētu atpazīt. Arī Jura māsa, kas dzīvo Īrijā, uzskata, ka brālis noslepkavots un esot aizdomas par iesaistītiem vairākiem cilvēkiem.
“Juris bija kārtīgs un apsviedīgs dēls. Grasījās braukt uz Vāciju, kur bija sarunājis darbu. Astoņus gadus nostrādāja celtniecībā Īrijā, darbojās arī ar mežiem Karēlijā, kur draugs palika parādā 29 tūkstošus eiro, pats arī kaut kādu naudu pazaudēja. 2012. gadā atgriezās Latvijā, dzīvoja pie radiem, pēdējās liktenīgās dienas – Smiltenē pie māsīcas un brālēna, kuru māja atrodas viena otrai pretim pāri ielai. Mēs bieži sazvanījāmies. Arī 27. maijā centos dēlu sazvanīt, bet neveiksmīgi. Tad negaidot Juris pats piezvanīja: “Mammu, tev dēla vairāk nav. Man atlicis dzīvot trīs stundas…” Saruna pārtrūka. Sazvanīt varēju tikai Jura māsīcu un arī brālēnu, kurš teica: “Mēs esam lieli cilvēki, paši tiksim galā!” Pēc tam tajā naktī vairs nevienu nevarēju sazvanīt. Kad uzzināju, ka dēls pazudis, zvanīju, rakstīju uz policiju un 7. jūnijā devos uz Latviju. Par notikušo tika ierosināts kriminālprocess, bet sajūta tāda, ka tiek darīts viss, lai patiesība neatklātos. Jura brālēns un māsīca ar mani vairs nerunā. Uzskatu, ka notikusi slepkavība uz naida pamata, varbūt kāds parādnieks iejaukts. Tā kā pret mums ir pretdarbība, mūsu versiju par slepkavību notur tikai eksperta atzinums. Dabu piemānīt nevar!” stāsta A. Kalāce, kura kategoriski noraida versiju par pašnāvību.
