Foto – Omars Hoftuns, Wikipedia

Izrakumu darbi Čatalhjujukā turpināsies ilgi. Vēl nemaz nav atrakti vissenākie no 18 kultūras slāņiem, kas blīvi guļ viens zem otra. Iespējams, tikai tad, kad tas būs izdarīts, varēs rast atbildi uz jautājumu par to, kur tad īsti meklējams sākums tādai augstu attīstītai un ļoti savdabīgai kultūrai. 1

Patlaban lielu daļu pētnieku nodarbina jautājums par Čatalhjujukas mākslas izcelsmi, kas kā daudzfigūru kompozīcijas arī neolīta civilizācijai ir pārsteidzoši savdabīgas. Speciālisti tur saskata līdzību ar agrīnā paleolīta klinšu sienu mākslas analogiem, taču visus mulsina zināmais fakts, ka šīs māksla taču gājusi bojā pašā ledus perioda beigu posmā, kad cilvēka dzīves apstākļi krasi mainījās. Esot pamats uzskatam, ka šī tradīcija brīnumainā kārtā arī vēlāk saglabājusies tieši Anatolijā, ka agrīnā paleolīta māksla tomēr nav pilnībā gājusi bojā. Noskaidrots, ka, piemēram, Spānijas austrumos tā attīstījusies vēl vēlākā periodā. Turklāt Čatalhjujukas freskas ir ārkārtīgi līdzīgas Spānijas senajiem klinšu attēliem. Tas pats esot vērojams saistībā ar Čatalhjujukas kultūras sieviešu statuetītēm.

Vēl jāpiebilst, ka, runājot par Čatalhjujuku, allaž neviļus gribas to nodēvēt par pilsētu, kā to, cita starpā, daudzi arī dara. Lielākā daļa pētnieku uzskata, ka tam tomēr nav nekāda pamatojuma. Kaut vai tāpēc, ka jebkurā laikmetā pilsētnieku galvenā nodarbošanās allaž bijusi amatniecība un tirgošanās. Čatalhjujukā ļaudis nodarbojās galvenokārt ar zemkopību, taču vienlaikus tā vairs nebija tikai parasta zemkopju apmetne, bet gan savdabīga priekštece īstajām pilsētām, kas radās mazliet vēlāk.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos
Lasīt citas ziņas

Pētnieki uzskata – secinājums par to, ka Āfrikas tautas un to kultūras, kuru saknes ved dziļā pagātnē, spējušas sasniegt Tuvos Austrumus un noteiktu laiku tur uzplaukušas, ir visnotaļ loģisks. Patiesībā pat esot vairāk nekā pārsteidzoši tas, ka Čatalhjujuka šajā rajonā nav atstājusi jūtamu ietekmi uz sekojošajām kultūrām. Anatolijas neolīta kultūra iesāka zemkopības un lopkobības tradīcijas, kā arī dievietes mātes kultu, kas vispār vērtējams kā mūsu civilizācijas pamats.

Un, protams, vislielākais noslēpums saistībā ar Čatalhjujuku – tāpat kā saistībā ar šumeriem, etruskiem un citām senatnes civilizācijām – ir jautājums par tās neparasto uzplaukumu un attīstību. Pagaidām pētniekiem zināms tikai tas, ka šajā vietā, Anatolijas dienvidos, bijusi ar lielu sienu apjozta zemkopju apmetne ar savam laikam pietiekami attīstītu ekonomiku, specializētu amatniecību, sociālo organizāciju, itin sarežģītu reliģisko sadzīvi un attīstītu mākslu. Un šīs apmetnes kultūra attīstījusies pakāpeniski, bez īpašiem pārtraukumiem vairākas tūkstošgades, kas allaž mainīgās, negausīgās un nesātīgās cilvēces kontekstā ir apbrīnojams fakts. Tā dēļ vien ir vērts visu pamatīgi izpētīt un izprast visus šādu senatnes apmetņu–pilsētu civilizāciju rašanās un pastāvēšanas noslēpumus.

Patlaban lielu daļu pētnieku nodarbina jautājums par Čatalhjujukas mākslas izcelsmi, kas kā daudzfigūru kompozīcijas arī neolīta civilizācijai ir pārsteidzoši savdabīgas. Speciālisti tur saskata līdzību ar agrīnā paleolīta klinšu sienu mākslas analogiem, taču visus mulsina zināmais fakts, ka šīs māksla taču gājusi bojā pašā ledus perioda beigu posmā, kad cilvēka dzīves apstākļi krasi mainījās. Esot pamats uzskatam, ka šī tradīcija brīnumainā kārtā arī vēlāk saglabājusies tieši Anatolijā, ka agrīnā paleolīta māksla tomēr nav pilnībā gājusi bojā. Noskaidrots, ka, piemēram, Spānijas austrumos tā attīstījusies vēl vēlākā periodā. Turklāt Čatalhjujukas freskas ir ārkārtīgi līdzīgas Spānijas senajiem klinšu attēliem. Tas pats esot vērojams saistībā ar Čatalhjujukas kultūras sieviešu statuetītēm.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.