Iespējamā saistība ar šumeriem 1
Vēsturnieki, arheologi, ufologi un citu nozaru pētnieki jau sen cenšas atminēt noslēpumu, kas saistīts ar šumeriem – pilnībā nezin no kurienes uzradušos augstu attīstītu tautu. Viena no galvenajām problēmām ir tā, ka nav iespējams konstatēt nekādu šumeru kultūras un valodas saistību ar jebkuru citu civilizāciju. Iespējams, palīgā var nākt rūpīgāka Čatalhjujukas apmetnes izpēte, jo pētniekiem izdevies izsekot Čatalhjujukas kultūras saikni ar daudzām citām Melnās jūras piekrastes pilsētām. Tas ļaujot izvirzīt hipotēzi par to, ka savulaik pastāvējusi kāda vienota civilizācija, kurā ietilpuši gan tripolieši, gan stepju klejotājtautas, gan Čatalhjujuka un, iespējams, arī citas tautas.
Nesen Melnajā jūrā aptuveni 100 metru dziļumā atrastas “mazanu” drupas, proti, tās ir tādas būves (hata), kādas sastopamas arī mūsdienu Ukrainā. Zinātnieki pauž uzskatu, ka Melnā jūra vispār veidojusies pēc tam, kad ledāju kušanas rezultātā noticis pārrāvums, kas izveidojis gigantisku ezeru, kurā ūdens līmenis tajā laikā bijis aptuveni par 100 metriem zemāks nekā mūsdienās. Ūdens savā ceļā iznīcināja daudz apmetņu, un to vidū, kas spēja izglābties, galvenokārt bija tirgoņi, klejotāji un karavīri. Gāja bojā ļoti daudz kultūras pieminekļu un uz visiem laikiem zaudētas dažādas zinības, ko civilizācijas bija uzkrājušas savas pastāvēšanas laikā, un tikai ļoti neliela daļa no tā visa atnākusi līdz mūsu dienām, pateicoties šumeriem, pelasgiem un etruskiem. Un tagad arī pateicoties Čatalhjujukas ļaudīm.
Pētnieki pauž, ka tā dēvētais Bosfora izrāviens notika tad, kad, kā to pauž senatnes vēstījumi, Zemi apmeklējuši planētas Nibiru pārstāvji. Ir pilnībā iespējams, ka tieši šis apmeklējums arī izprovocēja gan Lielos plūdus, gan Atlantīdas bojāeju. Un interesanti, ka tieši tajā laikā Santorīni vulkāna izvirdums iznīcināja Krētas–Mīnojas civilizāciju! Un tam visam lielā mērā var būt saistība arī ar Čatalhjujukas civilizāciju…
Neolīta civilizācijas ekonomika un kultūra
Čatalhjujukas ekonomika bija balstīta zemkopībā un lopkopībā. Vēl bez kviešiem un miežiem tur audzēja arī pākšaugus, ievāca mandeles, pistācijas un dažādus augļus, ganīja aitas un, iespējams, arī lielos ragulopus. Tomēr galvenais gaļas ieguves veids bija medības.
Darbarīkus un ieročus Čatalhjujukas iedzīvotāji izgatavoja galvenokārt no obsidiāna, turklāt tos lietoja ne tikai paši, bet arī pārdeva citām ciltīm apmaiņā pret jūras produktiem, molusku gliemežvākiem un no Sīrijas piegādāto kramu. Tas ļauj pieņemt, ka vietējā kopiena bija specializējusies kalnrūpniecībā un aktīvi attīstījusi krama izstrādājumu ražošanu. Ja spriež pēc plāvas un izdedžu atliekām, kļūst skaidrs, ka Čatalhjujukas iedzīvotāji vieni no pirmajiem pasaulē pratuši no rūdas izkausēt varu, kas šo apmetni jau saista ar vara laikmeta sākumu.
Zināms, ka Čatalhjujukas austrumu pakalna iedzīvotāju skaits bijis aptuveni 10 000, kas senatnei ir pat ļoti daudz. Visu apmetni veidoja dzīvojamie nami. Nav atrasta neviena sabiedriska celtne. Tostarp lielo dzīvojamo namu sienas dāsni un bagātīgi ornamentētas, taču šo rakstu nozīme vēl nav izprasta.
Namus būvēja no jēlķieģeļiem, kas sakrauti gluži kā kāres bišu stropā, un starp tiem nebija ne ielu, ne pat celiņu. Viss savstarpēji savienoto un ap vienu centru grupētais ēku komplekss liecina par to, ka apmetne piederējusi radniecisku ģimeņu grupai, kas tādā savdabīgā veidā saglabāja ciešas savstarpējas saites.
Lielākajā vairumā gadījumu ieeja ēkā bija ierīkota no jumta, uz kurieni izvietotas kāpnes gan māju iekšienē, gan ārpusē, tāpēc, visdrīzāk, “ielas” veda pa namu jumtiem. Ieeja bija arī vienīgā ventilācijas atvere gan svaigā gaisa ieplūšanai, gan dūmu aizvadīšanai no vaļējiem pavardiem, kuriem nebija dūmeņu. Gan pavardi, gan kāpnes telpu iekšpusē parasti bija izvietotas pie dienvidu sienas. Turklāt interjerā bija savdabīgas paceļamas platformas, kas, iespējams, bija galdi un sēdekļi. Tāpat kā sienas, arī šīs platformas bija pārklātas ar pulētu alabastru.
Palīgtelpas izmantoja kā glabātavas, un tajās pa zemu eju varēja nokļūt no galvenās istabas. Visas telpas allaž bijušas koptas, katrā ziņā izrakumos tajās atrasts ļoti maz atkritumu. Šādas atkritumu kaudzes galvenokārt veidojās attālāk no dzīvojamām ēkām, kur kopā ar pārtikas un sadzīves atkritumiem atrastas kokogļu un pelnu paliekas. Labos laika apstākļos namu iemītnieki mēdza izvietoties uz to jumtiem, bet vēsā laikā tur ierīkots kaut kas līdzīgs sabiedriskajiem pavardiem, kas, iespējams, kalpojuši kā apsildāmās ierīces. Konstatēts, ka periodiski apskretušās būves daļēji nojauca, lai uz to pamatiem no atlūzām un jauniem materiāliem uzslietu jaunu namu sienas. Tādas savdabīgas būvniecības aktivitātes rezultātā apmetne pakāpeniski cēlusies aizvien augstāk virs apkārtnes reljefa. Kopumā konstatētas 18 tādas būvniecības kārtas.
