Noslēpumainā Bauskas “ķiseņa lieta” 0
Šī Bauskas slepkavības tiesvedība nesolās būt viegla. Prokurors K. Kalniņš ir pārliecināts par apsūdzētā vainu, bet apsūdzētā advokāte D. Strauta – par nevainību. Prokurors sarunā ar mani neielaižas, bet advokāte norāda uz vairākiem dīvainiem lietas apstākļiem.
Kā man saka D. Strauta, vienīgā slepkavības lieciniece esot noslepkavotās sievietes mazmeita Sondra, citu pierādījumu neesot un citas versijas netikušas izskatītas, piemēram, kāpēc nākamajā dienā atrasts pakāries noslepkavotās mazdēls, kuram bijušas problēmas ar alkoholu un kurš regulāri no vecmāmiņas ņēmis naudu? Arī pašas Sondras liecībās esot pretrunas, bet tieši uz viņas liecībām balstās apsūdzība.
Briesmīgie notikumi risinājušies 2017. gada 15. jūlijā Bauskā kādā daudzdzīvokļu namā. Sondra no sava pirmā stāva dzīvokļa uzkāpusi uz otro stāvu pie 87 gadus vecās vecmāmiņas Margarietas, kura bija uz gultas guļoša un kopjama. Mazmeita esot redzējusi, ka sievietei uz vēdera uzsēdies tai pašā mājā dzīvojošais 66 gadus vecais Gunārs un ar spilvenu spiež uz sejas. Sondra aizskrējusi pēc palīdzības, atskrējis viņas draugs Dairis, kas veicis sirmgalvei sirds masāžu, bet neveiksmīgi. Gunārs savu vainu noliedz, apgalvo, ka dzīvoklī neesot bijis – policija viņu atrada paša dzīvoklī. Advokāte norāda, ka viņam neesot bijis motīva slepkavot, apkārtējie viņu raksturo kā pozitīvu cilvēku, pensionēts zemessargs ar vairākiem goda rakstiem.
Gunāra sieva man teic, ka viņš pie Margarietas nekad dzīvoklī neesot bijis. Par sirmgalvi, kas slimojusi ar cukura diabētu smagā formā, rūpējusies kopēja. Slepkavības dienā Margarietas mazbērni kopā ar draugiem un paziņām pagalmā esot cepuši gaļu un dzēruši alu. Kāpēc Sondra norādot uz viņas vīru, viņa nezinot.
Apsūdzētais Gunārs kopš slepkavības dienas atrodas apcietinājumā. Šai lietā jau notikušas četras tiesas sēdes – pagājušajā nedēļā Zemgales rajona tiesā Bauskā atkārtoti tika nopratināta galvenā lieciniece Sondra, taču jauni apstākļi netika atklāti. Advokāte D. Strauta pārliecināta, ka izmeklēšana un arī mirušās tiesu medicīnas ekspertīze veikta pavirša, tāpēc lūdza uz nākamo sēdi decembrī uzaicināt un nopratināt ekspertu. Advokāte pieļauj, ka sirmgalve mirusi no kā cita, nevis nosmacēta ar spilvenu, iespējams, ka pat no tā, ka laikus nesaņēmusi zāles. Un, ja arī noslepkavota, tad vainīgie un viņu motīvi jāmeklējot citur, nevis vaina jāuzveļot Gunāram.
Apsūdzētais tiesā raudāja, atkārtoti uzstāja uz savu nevainīgumu un nesekmīgi lūdza viņu atbrīvot no apcietinājuma.
Bauskā notikušo dēvējot par “ķiseņa jeb spilvena lietu”, man sacīja kāds no cilvēkiem, kam pieejama informācija par šo notikumu, un norādīja uz vairākām savādām lietām. Gunārs tai dienā esot dzēris kopā ar noslepkavotās sirmgalves mazdēla ģimeni, vēl citiem, un policija viņu atradusi ar trijām promilēm alkohola asinīs un šīs ģimenes dotām biksēm kājās… Pie apsūdzētā gan atrasts noslepkavotās DNS, taču minimāli, turklāt uz drēbēm. Kad atbraukusi neatliekamā medicīniskā palīdzība, Margarieta vēl bijusi dzīva. Pēc viņas nāves konstatētas deviņas salauztas ribas, par ko Gunāru gan nevaino – to norakstot uz nemākulīgu sirds masāžu. Tāpat nevienam neesot noslēpums, norāda avots, ka sirmgalves pēcnācēji dzīvojuši viņas apgādībā (pensija ap 500 eiro), bet tajā pašā laikā, iespējams, kādam varbūt bijis apnicis uz gultas guļošo cilvēku kopt un kārojies Margarietas dzīvoklis. Nekur neesot konstatētas asins pēdas, arī uz spilvendrānas ne.
