Noslēgs ieilgušo Torņakalna memoriāla izveidi 0
Pirms vienpadsmit gadiem pie Torņakalna stacijas deportāciju sešdesmitajā gadadienā atklāto komunistiskā terora upuru pieminekli “Putenī” pēc tēlnieka Paula Jaunzema un arhitekta Jura Pogas idejas plānots pabeigt šoruden 12. novembrī.
Līdz šim līdzekļu trūkuma dēļ piemiņas vietas projekts netika īstenots pilnā apjomā. Tika uzstādīta skulptūru grupa un minimāli sakārtota apkārtne. Tikai šogad Rīgas Pieminekļu aģentūra no galvaspilsētas infrastruktūras fonda saņēma nepieciešamo finansējumu 122 000 latu apmērā otrās kārtas darbiem.
Kā stāsta tēlnieks Pauls Jaunzems, vēl atlicis izkalt akmeņus ar izsūtāmo vietu uzrakstiem. “Kopumā memoriālā būs desmit šādi akmeņi. Četri no tiem jau ir izkalti, atlikušos izveidošu mēneša laikā. Darbi pašlaik notiek atbilstoši plānotajam grafikam,” teic P. Jaunzems. Rīgas Pieminekļu aģentūras sabiedrisko pieminekļu nodaļas vadītāja Mārīte Šenberga skaidro, ka papildus akmeņu uzstādīšanai jāizveido arī jauni trotuāri, jāieklāj granīta plāksnes, lai cilvēkiem būtu iespēja piekļūt pie memoriāla ansambļa un nolikt ziedus. “Uzstādīsim arī apgaismojumu un video novērošanu. Virzoties uz pieminekļa pusi pa aleju, tās kreisajā pusē varēs redzēt stikla sienu. Sienas centrā būs aplūkojama PSRS karte ar izsūtījumu un ieslodzījumu vietām, abās malās būs norādīti gadskaitļi no 1940. līdz 1986. gadam, kā arī izsūtīto un represēto skaits,” stāsta M. Šenberga. Izcelti tiks tie gadskaitļi, kuros bija masveida represijas. Informācija tiks sniegta gan latviešu, gan krievu un angļu valodā.
Lai Torņakalna piemiņas vieta iegūtu pabeigtu veidolu, pēc memoriāla autoru domām, arī Torņakalna stacijas ēka ir jāiekļauj kopējā ansamblī. Tur varētu izvietot daļu no represijās cietušajiem veltītas ekspozīcijas. Rīgas Pieminekļu aģentūra jau ir sākusi pārrunas ar “Latvijas dzelzceļu”, aicinot arī viņus iesaistīties šajā projektā.
“Stacijas atjaunošana būtu nākamais posms. Šobrīd lielākā daļa telpu vispār netiek izmantotas. Darbība notiek tikai uzgaidāmajā telpā, biļešu kasēs un palīgtelpā. Pēc atjaunošanas tur varētu būt mazs multifunkcionāls centrs, kurā joprojām varētu nopirkt biļetes un gaidīt vilcienu, taču papildus tam stacijā būtu arī informācijas centrs, kur cilvēki varētu iepazīties ar represiju vēsturi. Pati ēka kā vēsturiska dzelzceļa stacijas būve ir pelnījusi būt dzelzceļa muzeja eksponāts, kas reāli funkcionē,” spriež arhitekts J. Poga.
“Sakārtojot šo pieminekli, mēs beidzot izveidosim nozīmīgu visu represēto piemiņas vietu, kuru varēs apskatīt arī tūristi, jo pašlaik informācijas par represijām viņiem ir ārkārtīgi maz,” uzsver M. Šenberga. Viņa piebilst, ka svarīgi ir arī rūpēties jau par esošajiem pieminekļiem – gan par tiem, kas vēsturiski saistīti ar brīvības cīņām, gan par citiem. Tie jāuztur labā kārtībā un jāsaglabā.
