Noslēdzies leģionāru piemiņas gājiens; dalībniekus pie Brīvības pieminekļa sagaida ap 50 “antinacisti” 2
Sestdien ap plkst.11.30, kad tradicionālā leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki sasniedza Brīvības pieminekli, viņus tur sagaidīja aptuveni 50 pašpasludinātie “antinacisti” ar plakātiem un dažādu citu atribūtiku.
“Latvijas Antinacistiskajai komitejai” Rīgas dome bija liegusi pulcēties pie Brīvības pieminekļa, novirzot viņu pasākumu uz Bastejkalnu, tomēr vairāki “antinacistu” ideju paudēji, tai skaitā Tatjana Ždanoka un Vladimirs Buzajevs, leģionāru piemiņas gājiena dalībniekus sagaidīja, stāvot cieši pie dzeltenajām policijas izvietotajām norobežojošajām barjerām.
“Antifašisti” bija “bruņojušies” ar vairākiem līdzīga formāta plakātiem, uz kuriem vairākās valodās rakstīts “Viņi karoja Ādolfa Hitlera pusē”. Aktīvistiem rokās bija arī lelles, kas izdeva raudāšanas skaņas, un cita atribūtika, taču kopumā viņi uzvedās samērā klusi. Lai arī dažubrīd izcēlās skaļāka vārdu apmaiņa un kāda sieviete leģionāru piemiņas gājiena dalībnieku virzienā meta konfektes, vismaz sākotnēji neviens aizturēts netika.
Tikmēr leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Pasākumu uzraudzīja ļoti liels skaits policistu, vairākiem no viņiem bija līdzi arī dienesta suņi.
Kā ziņots, tradicionālajā biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” rīkotajā leģionāru atceres gājienā pa Vecrīgas ielām no Rīgas Svētā Jāņa baznīcas uz Brīvības pieminekli sestdien devās vairāk nekā 1000 cilvēku.
Kā novēroja aģentūra LETA, gājiena dalībniekiem rokās bija gan ziedi, gan Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogi. Kāda cilvēku grupa gājienā nesa īpaši liela izmēra Latvijas karogu bez kāta.
Gājienā devās arī vairāki apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķi, tostarp Imants Parādnieks, Raivis Dzintars, Jānis Iesalnieks, Aleksandrs Kiršteins un Edvīns Šnore. Tāpat starp gājiena dalībniekiem bija nacionālais aktīvists Aivars Garda.
Dalībnieki dziedāja patriotiskas dziesmas, dažiem no viņiem rokās bija transparenti, kuros pausts nosodījums komunismam, nacismam, kā arī pausts atbalsts deokupācijai.
Pirms gājiena pie Rīgas Svētā Jāņa baznīcas civilā apģērbā tērpušies jaunieši cilvēkiem dalīja brošūras, uz kurām pausts aicinājums atcerēties un pieminēt Latvijas brīvības cīnītājus. Brošūras pārsvarā tika dotas cilvēkiem, kuri apmeklēja baznīcā notiekošo dievkalpojumu leģionāru piemiņai.
Starp brošūru dalītājām bija arī kāda haki krāsas kostīmā ar Latvijas atpazīšanas zīmēm tērpta sieviete, kura paskaidroja, ka brošūras sakopējusi biedrība “Daugavas Vanagi Latvijā”, bet viņa palīdzot tās izplatīt.
Melnbaltajās brošūrās iekļauts brīdinājums uzmanīties no “Latvijas vēstures viltojuma”, par kuru esot atbildīgs eiroparlamentārietis Miroslavs Mitrofanovs (LKS). Brošūrās skaidrots, ka cilvēki 16.martā dažādās Latvijas vietās pulcējas, nevis lai cildinātu neofašisma ideoloģiju, bet gan lai pieminētu “Latvijas kritušo jaunatni (80 000), kas aizgāja bojā tikai tāpēc, ka totalitārā Padomju Savienība un nacistiskā Vācija noslēdza ļauno Staļina-Hitlera paktu kopā ar tā slepeniem papildu protokoliem”.
Jau ziņots, ka ar ziedu nolikšanu un piemiņas pasākumiem sestdien Rīgā tiek atzīmēta neoficiālā leģionāru piemiņas diena.
Valsts drošības dienests vērš uzmanību, ka 16.martā, kā ik gadu, iespējamas dažādas provokatīvas aktivitātes, kuru mērķis ir piesaistīt Krievijas plašsaziņas līdzekļu uzmanību un diskreditēt Latvijas valsts tēlu.
