“Noskatās raidījumu, iedzer “pret kovida brīnumzāles” ivermektīnu un saindējas!” Streips par propagandas “saldo mēli” 71
Propaganda. Vārdnīcā tā definēta šādi: Informācija, it īpaši aizspriedumaina vai maldinoša, kuru izmanto, lai veicinātu atbalstu politiskam jautājumam vai viedoklim.
Sens process, kuru var atrast senajā pasaulē. Romas katoļu baznīca viduslaikos nodarbojās ar propagandu, gan iekasējot naudu no ticīgajiem, lai garantētu nonākšanu debesīs pēc nāves, gan to pašu solot tiem, kuri bija gatavi piedalīties krusta karos.
Protestantu baznīcas pēc Mārtiņa Lutera iedvesmotās reformācijas arī nodarbojās ar propagandu pret Romas katoļu baznīcas. Romas katoļu baznīca nepalika atbildi parādā.
Tomēr propaganda mūsdienu izpratnē ir salīdzinoši modernāks fenomens. Lielbritānijas impērija bieži izplatīja baumas, ka indieši bija izvarojuši baltādainas sievietes, lai attīstītu atbalstu Indijas dalībai impērijas darbā. Neviens cits kā marksisma pamatlicējs Kārlis Markss kritizēja šos stāstus kā nepierādītus.
Amerikā pirms Pilsoņu kara un tā laikā izplatīti baisi apgalvojumi par vergu turētājiem, kā arī par tiem, kuri pret to iebilda.
Taču pirmā patiešām masīvā propagandas programma, kuru organizēja valdības, bija Pirmā pasaules kara laikā. Gan Vācijas, gan Lielbritānijas valdības izplatīja dažādus apgalvojumus par otru pusi — reizēm patiešām fantastiskus! — lai veicinātu patriotismu mājās un naidu pret ienaidnieku. Procesā tapa izmantoti plakāti un transparenti, kā arī tobrīd jaunais kino medijs.
Vācija izveidoja atsevišķu biroju propagandas koordinēšanai. Kolīdz informācija par to nonāca Londonā, Lielbritānija nosūtīja jūras spēkus pārcirst zemūdens kabeļus, kādus Vācija izmantoja kontaktiem ar ārpasauli. Tā vietā vācieši izmantoja radio, kā arī drukas materiālus okupētajās teritorijās.
Lielbritānijas pieeju propagandai vēlāk kāds vēsturnieks aprakstīja ar vārdiem “iespaidīgs piemērs par improvizāciju.” Arī Lielbritānijā bija atsevišķs valdības birojs procesa koordinēšanai, un propagandas attīstīšanā piedalījās vairāki globāli slaveni autori, tajā skaitā Šerloka Holmsa “tēvs” Artūrs Konans Doils, kā arī zinātniskās fantastikas autors H.G. Velss.
Zināmā mērā šos procesus veicināja fakts, ka 19. gadsimta beigās sociologi sāka propagandas jēdzienu pētīt akadēmiskā līmenī. Cita starpā autori identificēja un izskaidroja dažādus propagandas paņēmienus, kurus drīz vien cilvēki sāka izmantot savām vajadzībām.
Amerika pirmajā pasaules karā iesaistījās vēlu, bet gados pirms iesaistes Vašingtona izmantoja propagandu, lai veicinātu atbalstu domai par iesaisti, kā arī, lai mudinātu gados jaunus vīriešus iestāties bruņotajos spēkos. Arī Amerikā bija atsevišķs valdības departaments, kurš to visu koordinēja.
Padomju savienības pamatu pamatos bija propaganda, tajā skaitā antisemītiskā teksta “Ciānas vecāko protokola” izdošana. Tas bija meņševiku centiens Krievijas revolūcijā un tās ekscesos vainot boļševikus un apgalvot, ka gandrīz bez izņēmuma boļševiku līderi bija ebreji. Cerība bija, ka tas ļaudīm liks noraidīt komunismu.
Viens, kurš ļoti rūpīgi pētīja Krievijas revolūcijas antisemītiskos elementus bija gados jauns austrietis vārdā Ādolfs Hitlers. Reiz viņa veidotā Nacistu partija ieguva vara, tapa izveidota Publiskās Apgaismības un propagandas ministrijas masīvā demagoga Jozefa Gēbelsa vadībā. Šī ministrija koordinēja drukāto presi, radio un it īpaši kino. Hrestomātisks piemērs par nacistu Vācijas propagandu ir kinorežisores Lenijas Rīfenštāles filma “Gribas spēks” par 1936. gada Olimpiskajām spēlēm Berlīnē.
Otrajā pasaules karā propagandu izmantoja visas puses. Tas turpinājās pēc kara un tā dēvētajam Aukstajam karam sākoties. PSRS kā tāda bija propagandā pamatots projekts tādā ziņā, ka valsts iedzīvotājiem tika iestāstīts, ka viss pieder valstij, privāti nevienam nepieder nekas, un vajag tikai paciesties vēl mazbišķīt, un tad iestāsies komunisma paradīze.
Amerikas reakcija uz šo faktu bija Amerikas balss, Radio Brīvā Eiropa un Radio brīvība izveidošana. Mērķis bija PSRS okupētajās teritorijās (un ne tikai) iepludināt informāciju, kura citādi nebija pieejama, bet arī, godīgi sakot, sludināt rietumu dzīves stila pārākumu. Arī tā bija propaganda.
Mūsdienu Latvijā cilvēki mēdz propagandā apvainot tos, kuru viedoklim tie nepiekrīt. Tas bijis sevišķi redzams Covid-19 pandēmijas laikā. Sazvērestības teorētiķi nevar rimties apgalvojumos, ka vakcīnas ir indīgas un valdība ir ļaunprātīga.
Pats ar to esmu saskāries raidījuma “Vēlais ar Streipu” kontekstā. Kolīdz kādam nepatīk tas, ko es tur stāstu, tā atskan vārds “propaganda.”
Tomēr te es gribu iebilst. Atšķirībā no sazvērestības teorētiķiem, es tomēr raidījumā paužu informāciju, kuru esmu izpētījis un pārbaudījis. Ja saku, ka, manuprāt, būtu jāvakcinējas visiem pēc kārtas, tas ir tāpēc, ka esmu lasījis pārliecinošu informāciju par faktu, ka pandēmija patiešām beigsies tikai tad, kad būs vakcinēts daudz lielāks procents valsts iedzīvotāju, nekā tas ir patlaban.
Turklāt, ja man raidījumā gadās kļūdīties (kam negadās?) un kāds uz to norāda, es atvainojos un izskaidroju, kādā ziņā esmu kļūdījies. Lielie propagandisti nekad tā nedara. Viņiem der jebkurš arguments un, ja tā pamatā ir muļķības, propagandisti vienkārši kļūs skaļāki un trokšņaināki.
Vēl es piebilstu, ka man raidījums ir viedoklī pamatots. Tas nav ziņu raidījums šī jēdziena klasiskajā izpratnē, lai arī viens mērķis ir vienkārši izplatīt informāciju. Viedoklis, savukārt, nevar būt ne patiess, ne nepatiess, un nekad neesmu uzskatījis, ka paužu propagandu, arī par Amerikas iepriekšējo prezidentu nē.
Latvijas starptautiskajā apritē jautājums par propagandu, protams, pirmkārt ir saistāms ar mūsu dārgo kaimiņvalsti Krieviju. Sen bijis arguments, ka kaimiņvalsts televīzijas programmas varbūt ir spožas un spilgtas, bet it īpaši ziņu, interviju un diskusiju raidījumos propaganda par mūsu valsti plūst pāri visām robežām.
Nereti mūsu elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraugi ir centušies bloķēt vistrakākos telekanālus, bet fakts ir tāds, ka lielākoties Krievijas telekanāli ir reģistrēti kaut kur Eiropas Savienībā, kur tos pasargā brīvās runas jēdziens. Turklāt kabeļtelevīzijas kompānijas ir komercuzņēmumi, kuriem galvenais ir peļņa. Grib cilvēki skatīties Krievijas propagandas kanālus, uzņēmums tos piedāvās.
Nesen bijusi diskusija par faktu, ka Latvijas televīzija patlaban plāno saturu krievu valodā pārcelt pilnībā uz interneta vidi. Saeimā ir politiķi, kuri pret to ir iebilduši, sakot, ka it īpaši gados vecāki Latvijas iedzīvotāji nav interneta lietotāji, un līdz ar to valsts viņus pazaudēs.
Te nu man jāatgādina, ka patlaban mēs atzīmējam 30 gadus kopš Latvija neatgriezeniski atjaunoja savu neatkarību. Pēc 30 gadiem, man ir ļoti grūti saprast, ka jebkurš cilvēks var būt dzīvojis šajā valstī un joprojām vārds “labrīt” viņam ir eksotisks svešvārds. Neuzskatu, ka sabiedriskā televīzija būtu atbildīga par šo situāciju.
Taču galvenais, par ko šonedēļ gribu parunāt, ir fakts, ka mūsu valstī ir arī viens propagandas elements no varbūt mazliet negaidītas puses.
Sāksim ar mazu ekskursiju vēsturē. 1996. g. oktobrī Austrālijā dzimušais mediju magnāts Rūperts Mērdoks izveidoja telekanālu Fox News Amerikā. Mērķis viņam bija piedāvāt kanālu, kurš amerikāņiem piedāvās konservatīvu viedokli, uzskatam esot, ka Amerikas tradicionālie mediji bija pārāk liberāli.
Nopietns lēmums pašā sākumā bija kanāla vadību uzticēt cilvēkam vārdā Rodžers Eilss, kurš savu karjeru sāka kā konsultants ASV prezidentam Ričardam Niksonam. Lasītāji, iespējams, zina, ka Niksons izrādījās esam liels žuļiks, un galu galā viņš kļuva par vienīgo ASV prezidentu, kurš demisionējis, jo bija skaidrs, ka Amerikas Kongress grasījās pret viņu vērst impīčmentu.
Taču Eilss nekur nepazuda. Viņš arī piedāvāja konsultācijas Ronaldam Reiganam un Džordžam Bušam vecākajam. Nākot uz Fox News viņš bija īstens eksperts Republikāņu partijas domāšanā, un tieši to kanāls arī uzsvēra.
Laikā kopš dibināšanas, ja Baltajā namā saimnieko republikānis, tad Fox News toņkārta ir par attiecīgā cilvēka atbalstīšanu bez jebkādām ierunām vispār. Ja, savukārt, tas ir Demokrātu partijas pārstāvis, tad viņš ir jāiekrāso vistumšākajās iespējamajās krāsās un kanāla publikas acīs jāpataisa par gatavu sātanu.
Īpašas attiecības starp ASV prezidentu un šo telekanālu veidojās tad, kad negaidīti 2016. g. vēlēšanās triumfēja Donalds Tramps. Tramps mīlēja Fox News, jo viņš zināja, ka tas, atšķirībā no citiem medijiem, būs kanāls, kurā neviens viņam neuzdos nepieklājīgus jautājumus. Bieži vien viņš pats piezvanīja dažādiem raidījumiem, kuri viņam ļāva vāvuļot brīvi un bez pārtraukuma. Tikpat bieži Fox News cilvēki kaut ko pateica no rīta, pēcpusdienā to pašu Tramps rakstīja Tviterī, un reizēm tā tika veidota ASV iekšpolitika un ārpolitika.
Tomēr attiecības starp to vienu un to otru nebija universāli gludas. Fox News bija un ir raidījumu vadītāji, kuri bez ierunām bija un ir gatavi skūpstīt nu jau bijušā prezidenta pēcpusi, bet tur arī ir cilvēki, kuriem tomēr ir palikusi kaut kāda pašcieņa, un līdz ar to nav tā, ka Fox News ir 24/7 Trampa atbalstoša baznīca. Ik pa brīdim no turienes izskan doma, ka karalis tādā vai citā nozīmē tomēr ir kails.
Sevišķi liels lūzuma punkts bija vēlēšanu naktī 2016. gadā, kad Fox News kļuva par pirmo telekanālu Amerikā, kurš paziņoja, ka Arizonas štatā bija triumfējis nevis Donalds Tramps, bet gan viņa sāncensis Džo Baidens.
Šī paziņojuma pamatā bija fakts, ka arī Fox News strādā patiešām profesionāli politisko procesu analītiķi, kuri savu darbu dara bezpartejiski. Dati galu galā ir dati.
Baltajā namā tas bija ārprātīgs sprādziens, it īpaši tāpēc, ka citas televīzijas ziņu organizācijas tobrīd vēl nebija gatavas pateikt, kurš kandidāts ir uzvarējis Arizonā. Pāris stundas pēc Fox News paziņojuma Tramps parādījās mediju priekšā, lai paziņotu, ka vēlēšanās bija notikusi briesmīga krāpšanās un bez tās viņš, Tramps, nepārprotami būtu uzvarējis. “Vispār, ja kas, mēs esam uzvarējuši,” tā viņš paziņoja. Tā sagadījās, ka tieši šajā brīdī TV24 bija tiešraidē, un es biju tas, kurš tulkoja vārds “vispār, ja kas, mēs esam uzvarējuši.”
Donalds Tramps un viņa maniakālie atbalstītāji vēl šobaltdien turpina apgalvot, ka vēlēšanas pirms 10 mēnešiem viņu mīlulītim vienkārši tika nozagtas. Fox News redzamākie raidījumu vadītāji turpina dziedāt to pašu dziesmu.
Bet Fox News jau kādu laiku nav vienīgais spēlētājs šajā lauciņā. 2013. gadā Kalifornijā dibināts telekanāls OneAmerica News (OAN), kurš sākumā bija pavisam nemanāms, bet savu auditoriju atrada pēc 2016. gada vēlēšanām, kad atšķirībā no Fox News, OAN bija gatavs izplatīt pat vistrakākās un nenormālākās sazvērestības teorijas un apgalvojumus par 2016. gada vēlēšanām.
Covid-19 pandēmijas laikā gan Fox News, gan OAN, ir bijuši tāpat gatavi izplatīt vienkāršas muļķības. Covid-19 nekas īsts nav. Prasības par maskas nēsāšanu ir salīdzināmas ar holokaustu (nezinu, vai mūsu pašu lielais demagogs Gobzems šo domu nošpikoja no amerikāņiem vai pats to savā prātiņā izdomāja). Vakcīnas ir vai nu inde, vai neefektīvas, vai … nu, vēl un vēl.
Patlaban Amerikas reakcionārajos medijos aktīvi tiek propagandēta doma, ka medikaments ar nosaukumu ivermektīns ir brīnumzāle pret Covid-19. Tam ir zināmi lietojumi cilvēku ārstēšanā, bet lielākoties ivermektīns tiek izmantots zirgu un govju attārpošanai. Ar Covid-19 tam nav pilnīgi nekāda sakara, un amerikāņi, kuri ir noticējuši tā efektivitātei ir saindējušies pavisam nopietni. Tāda, lūk, ir šo propagandas kanālu pieeja.
Un tāpēc man bija visnotaļ liels pārsteigums pirms kaut kādiem mēnešiem pa telekomunikāciju uzņēmuma TET kabeļtelevīzijas kanāliem braukājot, konstatēt, ka OAN tur ir pieejams. Pirms pāris dienām TV24 ģenerāldirektors Klāvs Kalniņš ar izbrīnu balsī man stāstīja, ka viņš bija ieslēdzis telekanālu, kurā apgalvots, ka Covid-19 ir fikcija. Varēju pasmaidīt un teikt jā, tas ir OAN.
Nezinu, cik liela ir OAN auditorija mūsu valstī. Lai to skatītos, ir jāprot angļu valoda. Bet muļķības visbaisākās par Covid-19 pandēmiju ir ieplūdušas arī pietiekami daudzu cilvēku prātos mūsu valstī. Ja valsts vēlas vērsties pret propagandu, kura veicina šādas dezinformācijas izplatīšanos, un, ja tā vēršas pret kaitīgu propagandu no Krievijas puses, tad kāpēc attieksme pret amerikāņu telekanālu varētu būt citādāka?
