Noskaņa un sajūta izstādē “Bezgalīgais brauciens” 0
Talsu novada muzeja izstāžu zālē līdz 15. maijam skatāma Igora Bernāta gleznu izstāde “Bezgalīgais brauciens”, kurā apkopoti skatāmi mākslinieka jaunākie darbi, kas rosina uz pārdomām par dabu un cilvēka mūžu.
Izstādē akrila tehnikā darinātas lielformāta kompozīcijas – ainavas, kur līdztekus niansētiem krāsas slāņiem ieplūdināti plānu metālisku plāksnīšu klājumi. I. Bernāta darinātajās gleznās atpazīstami konkrēti ainavas elementi, taču tās nav reālistiskas dabas gleznas. Autoru vairāk interesē noskaņa, sajūtas un tas pārlaicīgais, kas mājo dabas varenībā. Tās ir ainavas sajūtu līmenī, ko autors uztvēris un vēlējies atklāt izstādes apmeklētājiem. “Pārsvarā Igors Bernāts glezno ainavas, neaizejot tālu no reālisma, taču mākslinieks ir izkopis īpatnēju, akvarelim asociatīvi līdzīgu eļļas glezniecības manieri un savu stilizācijas veidu ainavas atklāsmē, gleznu virsmām pievienojot arī citus materiālus,” teic Talsu novada muzeja speciāliste Guna Millersone.
Zīmīgs ir arī izstādes nosaukums “Bezgalīgais brauciens”, par kuru G. Millersone teic: “Tas, šķiet, varētu būt katra mākslinieka ceļa un virzības mākslā nebeidzamības atgādinājums. To var attiecināt arī uz mūžīgo ainavu. Mākslinieka pārdomas rosinājis arī dabas un cilvēka mūža salīdzinājums, vedinot uzdot virkni jautājumu: Kāda ir tā ainava, ko skatījušas iepriekšējās paaudzes? Vai un ko no tā var sajust un skatīt šodienas cilvēks?”
Pats mākslinieks par izstādi saka: “Tas ir veltījums laikam un pacietībai, kas mūs ir novedis tur, kur mēs esam. Ar izbrīnu un degsmi veidoju šos darbus, priecājoties par vienkāršām lietām.”
“Mākslinieks izmanto savu prasmi un kolorista pieredzi, liegi kombinējot toņus, līdz rodas smalka, jūtīga telpa un gaisma. Tā ir kā slīdēšana starp reprezentatīvu dabas atveidu un abstraktu tēlu, kas spirituālā pārtapšanā iegūst pašvērtību ar krāsas, plaknes un formas palīdzību. Tās būtu romantiskas debesu ainavas, ja nebūtu transcendentālās ģeometriskās abstrakcijas. Grafiskas līnijas un ģeometriskas plaknes mākslinieks lieto kā telpiskās ilūzijas aizdari, perceptīvi iedarbojoties uz sajūtu orgāniem. Šķiet, ieklausoties var pat sadzirdēt švirkstošo skaņu, ar kādu plīst debesu aizkars. Kas pavērsies tur augšā – žilbinoša izrāde vai kluss, intīms uzvedums, būs atkarīgs no katra paša pieredzes,” I. Bernāta darbus vērtē mākslas zinātniece Inga Bunkre.
Igors Bernāts ir dzimis kurzemnieks, liepājnieks, kas jau daudzus gadus ir Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas zīmēšanas un gleznošanas pasniedzējs. Latvijas un ārzemju izstādēs viņš piedalās kopš 1993. gada, kad beidza Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu un ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1992. gada.
