Grandiozie Saules ciklu pētīšanas instrumenti 0
Tātad: gan Ēģiptes piramīdām, gan Stounhendžai bijis vienāds pielietojuma nolūks – tās ir pasaulē pirmās mērierīces, ar ko mūsu noslēpumainie senči debesjumā noteica Saules kustības ciklus. Tostarp šīs būves varēja efektīvi izmantot arī citu, papildu funkciju veikšanai. Gan senie ēģiptieši, gan senie briti zināja tikai divus Saules ciklus – diennakts un gada. Taču – ja jau ir divi, tad jābūt arī trešajam! Kāds tas ir? Rodot atbildi uz šo jautājumu, paveras iespēja būtiski uzlabot visus kalendārus un vispār zināt, kas tieši sagaida cilvēci pēc simt vai tūkstoš gadiem. Jau mūsu senčiem kļuva skaidrs, ka gados un desmitgadēs veiktie sistemātiskie Saules novērojumi šādu atbildi diemžēl nevar sniegt, tāpēc nepieciešami novērojumi krietni ilgstošākā laika posmā. Raugi, grandiozas ierīces mēs būvējam arī mūsdienās. Tie ir gigantiskie radioteleskopi un sinhrofazotroni, kas dod iespēju uzkrāt jaunas, kolosālas zināšanas. Un arī tas apstiprina tēzi, ka katram laikmetam piemīt savi gluži konkrētie zinātniskie uzdevumi un savi konkrētie instrumenti šo uzdevumu risināšanai.
Tajos tālajos laikos gan Ēģiptē, gan Britānijā dievināja dažādus dabas objektus. No Saules atkarīgs viss dzīvais uz Zemes, tāpēc tajā tālajā, laimīgi pagāniskajā laikmetā tai bija nodrošināts galvenās dievības statuss. Taču izprast “dieva” noslēpumus nozīmē – tuvoties tam, kaut kādā ziņā kļūt tam līdzvērtīgam. Acīmredzot tādi bijuši uzstādījumi senajiem priesteriem, kuri tajā laikā pildīja gudrajo, politiķu, zinātnieku un reliģisko līderu funkcijas. Priesteri bija visizglītotākie, viszinātkārākie un radošākie ļaudis. Uz viņu pleciem gūlās atbildība par nākotnes pareģojumiem un savas reliģijas pozīciju nostiprināšanu. Acīmredzot tieši tāpēc viņus mazāk interesēja zvaigžņu stāvoklis, vairāk
Saules cikli, kam katrā ziņā bija un ir lielāks iespaids.
Arī zināšanu līmenis par Saules kustības cikliem debesjumā tajā laika periodā Ēģiptē un Britānijā bija aptuveni vienāds. Turklāt šis līmenis sevišķi neatšķiras no mūsdienu zināšanu līmeņa, jo par citiem Saules cikliem aizvien zina tikai neliels pulciņš sevišķi izglītotu speciālistu.
Gan tagad, gan tolaik bija zināms, ka Saulei debesjumā galvenokārt ir divi kustības cikli – diennakts un gada, ko nosaka Zemes griešanās ap savu asi un arī ap Sauli. Mēneši acīmredzot parādījās no Mēness cikliem un no nepieciešamības sadalīt daļās gadu, bet nedēļas – no nepieciešamības sadalīt mēnešus. Visdrīzāk, Austrumu kalendāra divpadsmit mēnešu cikli saistīti ar augu un dzīvnieku valsts cikliem, ko šodien cieši saista ar Saules aktivitāti. Un mums šodien zināms, ka Saules griešanās periods ap Galaktikas centru ilgst 200 miljonus gadu, taču – kā šis cikls mūs iespaido, to varam tikai iedomāties, jo acīmredzami skaidrs, ka līdz šīs griešanās nobeigumam neviens no mums nenodzīvos.
Taču 2. tūkstošgades sākumā pirms mūsu ēras dzīvojošam ēģiptietim un britam būtiska bija šāda mīkla: cik daudz no ausmas un rieta punktiem Saule novirzīsies 100, 500 un 1000 gadu laikā? Pētot šo novirzi, iespējams pacensties noteikt tā dēvējamo trešo ciklu un – ja paveiksies – varbūt arī ceturto. Taču tolaik bija skaidrs, ka ausmas un rieta punktu novirzes nav novērojamas dažu gadu laikā, tāpēc, lai padarītu vieglāku šo sevišķi sarežģīto uzdevumu, nepieciešams regulāri mērīt kāda nekustīga, noturīga priekšmeta (repera) ēnas garumu un izvietojumu. Par tādiem reperu punktiem un līnijām piramīdā var kalpot tās virsotne un skaldnes, savukārt Stounhendžā – tās megalītiskie stabi.
Lai atrisinātu šādu uzdevumu un iegūtu sevišķi tīrus pētījumu rezultātus, nepieciešams veikt vismaz sekojošo:
– izvēlēties kādu atklātu vietu, kur ilggadīgiem un pat gadsimtiem ilgiem pētījumiem netraucē ne kalni, ne zemestrīces, ne augu valsts;
– uzbūvēt savas celtnes iespējami tālāk no apdzīvotām vietām, lai neiejauktos nevēlami konkurenti – attapīgi un zinātkāri kaimiņi.
Turklāt šim mēraparātam jābūt pietiekami smagam, lai nedz kāda stihija, nedz turpmāko gadsimtu valdītāji, nedz arī iekarotāji nespētu to iznīcināt, jo katrā ziņā eksperimenta beigu termiņš itin nevienam nav skaidri zināms. Un, protams, vajadzīgi arī iepriekš veikti augstas precizitātes Saules nobīdes mērījumi, tāpēc šīm būvēm patiešām jābūt lielām, ar precīzu ģeometriju un līdzenām skaldnēm, kas spēj uzrādīt precīzu ēnas robežu.
