Heopsa piramīdas un Stounhendžas trešā dimensija 0
Savukārt interesantus pētījumus veikuši arī citi pētnieki, mēģinot salīdzināt Stounhendžu ar Ēģiptes piramīdām. Pieņemts uzskatīt, ka pēdējās galvenokārt bijušas paredzētas reliģiskiem, rituālajiem jeb apbedīšanas pasākumiem vai arī kalpojušas kā specifiskas observatorijas. Taču, izrādās, nav izslēgts, ka tās varējušas kalpot arī gluži citu, cēlāku mērķu vārdā. Ir hipotēze, kas pauž, ka gan piramīdas Ēģiptē, gan Stounhendža Britānijā savulaik pildījušas pilnībā vienādas funkcijas. Par to lielā mērā varot liecināt arī fakts, ka gan viens, gan otrs brīnums uzcelts aptuveni vienā laika periodā – 3. gadu tūkstoša sākumā un 2. tūkstošgades beigās pirms mūsu ēras.
Vairums zinātnieku par apšaubāmu uzskata versiju, ka gan piramīdas, gan Stounhendža bijušas rituālu izpildīšanas vietas, jo – atklāti sakot – iznāk kaut kāds neiedomājami grandiozs rituāls, vai ne? Jādomā, mūsu tālīnie senči tomēr nebija tik ļoti aprobežoti un fanātiski noskaņoti, kā par viņiem domā šīs teorijas izvirzītāji un atbalstītāji. Tikpat nepieņemama šķiet arī dažu reliģiski pārlieku apmātu speciālistu versija par to, ka piramīdas, kas uzslietas jau sen pirms kristietības rašanās, kaut kādā veidā simbolizējot kristiešiem tik svēto trīsvienību. Laikam tomēr vajadzētu sekot aksiomai, ka mūsu gana civilizētie senči nebija aprobežotāki par mums. Protams, mēs viņus pārspējam gan ar vispārējo, tūkstošgadēs uzkrāto zināšanu līmeņa un jo sevišķi tehniskā nodrošinājuma, bet ne jau ģenētiski piešķirto prāta spēju ziņā. Tur mums vēl jāpacīnās par tiesībām uzskatīt, ka esam vismaz vienādā līmenī ar viņiem…
Bet, protams, jāņem vērā arī tas, ka katram zināšanu līmenim atbilst sava reliģija, kas gadījumā, ja tai nav iespēju aktualizēties, dabiski atmirst vai vismaz kvalitatīvi pārveidojas jaunā. Vēsturē zināms ne mazums gadījumu, kad zināšanas mēģināts nolikt aiz reliģijas – visus šos gadījumus spoži izgaismoja nežēlīgo kristiešu inkvizīcijas sakurtie sārti. Vēlāk vēsture pati visu salika pareizajās vietās: vispirms ir zināšanas, tikai tad sev vietu var rast arī jebkāda reliģija. Taču šeit jāatceras, ka jau tajos tālajos laikos priesteri, radot noturīgu reliģiju un iekarojot cilvēku prātus, vispirms tomēr risināja tajos laikos aktuālās zinātnes problēmas. Un tieši šī atziņa ir pamatā idejai par Ēģiptes piramīdu un Stounhendžas monolītu vienoto ideju.
