Stounhendža un Ēģiptes piramīdas 0
Angļu arheoloģijas organizācijas Wessex Archaeology pētnieki paziņojuši, ka leģendāro Stounhendžu savulaik uzcēluši no Velsas dienvidrietumiem ieradušies vallieši. Tādu secinājumu ļāvuši veikt ķīmisko analīžu rezultāti, izpētot septiņu cilvēku vismaz 4300 gadu vecās atliekas, kas atrastas kapu laukos netālu no Britānijas senākās būves. 2005. gadā šīs Velsas atnācēju atliekas atrada strādnieki, kuri Solsberijas līdzenumā lika apūdeņošanas caurules. Tostarp jau 2004. gada sākumā zinātnieki bija pamanījušies nākt klajā ar paziņojumu, ka šīs suģestējošās būves celšanā piedalījies kāds “ārvalstnieks” – iespējams, tagadējās Šveices, Austrijas vai Vācijas teritoriju apdzīvojošs iedzimtais. Šā paziņojuma pamatā bija zobu analīze, kam sekos arī citas, tāpēc Stounhendžas mīklas atminēšanas interesentus gaida vēl ne mazums pārsteigumu.
Atcerēsimies, ka Stounhendža ir visslavenākais vēstures piemineklis, ko, atbilstoši jaunākajiem pētījumiem, tātad būvējis kāds mūsdienu Šveices vai Vācijas valdnieks. Šā bagātā, ietekmīgā cilvēka, kurš nodēvēts par Eimsberiju Ārčeru, atliekas 2002. gada maijā atrastas aptuveni piecus kilometrus no Stounhendžas. Viņa apbedījuma vietā atrasti arī dažādi zelta un vara priekšmeti, kas uzskatāmi par visvecākajiem Anglijas teritorijā jebkad atrastajiem. Tie datēti ar 2470. gadu pirms mūsu ēras, un tieši vīrieša zelta auskari liecinot par viņa tolaik iemantoto sevišķo turību un stāvokli sabiedrībā.
Neskatoties uz to, ka pagaidām nav gūti pārliecinoši pierādījumi par šā cilvēka saistību ar Stounhendžu, valda uzskats, ka viņš katrā ziņā dzīvojis laikā, kad uzcelts šis akmens gigants, proti – aptuveni 2300. gadā pirms mūsu ēras. Attiecīgie laika rāmji, Ārčera ievērojamā bagātība un viņa apbedījuma vietas tiešais tuvums Stounhendžai arheologiem liek domāt par viņa iespējamo saistību ar šīs milzīgās akmens konstrukcijas uzcelšanu. Tāpat neesot izslēdzams, ka 15 bultveidīgie akmeņi bijuši daļa no kapenēm.
Savukārt Ārčera zobu emaljas izpēte liecina, ka viņš nav uzaudzis Anglijā, bet gan kaut kur Centrāleiropā, visdrīzāk, Šveices vai Vācijas Alpos. Emaljā atrastie vieglākie skābekļa izotopi uzrādot, ka Ārčera zobi veidojušies salīdzinoši vēsākā klimatā, nekā tas ir britu salās. Britu arheoloģijas doktors Endrjū Ficpatriks uzskata – tas katrā ziņā esot gana pārsteidzoši, ka kāds no, iespējams, mūsdienu Šveices būtu varējis nospēlēt tik būtisku lomu Stounhendžas izveidošanā, taču vairums faktu liecinot, ka tas esot bijis tieši tā.
