Noskaidrots, kuriem tiesībsargājošo iestāžu priekšniekiem pērn bijuši vislielākie ienākumi 0
Tiesībsargājošo iestāžu vadītāju vidū pērn vislielākie ienākumi bija Ostas policijas priekšniekam Valdim Voinam un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniecei Ilonai Spurei, liecina informācija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā.
Savukārt vislielākās parādsaistības deklarējuši Rīgas pašvaldības policijas (RPP) priekšnieks Juris Lūkass un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume.
Apjomīgākie naudas uzkrājumi pērn bija ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram.
Rīgas brīvostas pārvaldes Ostas policijas priekšnieks Voins, kurš vienlaikus ir arī Latvijas Basketbola Savienības prezidents, algā no Rīgas brīvostas pārvaldes 2018.gadā saņēmis 81 842 eiro, bet par studentu izglītošanu Rīgas Stradiņa universitātē un Valsts policijas koledžā saņēmis vēl 27 423 eiro, savukārt pensijā viņam pārskaitīti 19 346 eiro, bet dāvinājumā no AS “Luminor Bank” – 26 eiro. Vēl 1466 eiro Voins kā drošības eksperts saņēmis no Latvijas Nacionālā kultūras centra. Kopumā viņa ienākumi pērn bijuši 130 103 eiro.
Bezskaidrā naudā Voins pērn uzkrājis 13 105 eiro, bet parādsaistības bija 44 290 eiro.
Voina īpašumā joprojām ir 2007.gada izlaiduma “Volvo” markas automašīna, bet otru “Volvo” automašīnu Voins bez atlīdzības pārrakstījis Francim Zakrevskim.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieces Spures pagājušā gada ienākumus veidoja algā saņemtie 60 594 eiro, kā arī 6000 eiro par nekustamā īpašuma pārdošanu. Vēl 14 708 eiro Spure saņēmusi mantojumā, bet 510 eiro kā pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA).
Tāpat Spures īpašumā ir 2007.gada izlaiduma automašīna “Ford”, 2008.gada automašīna “Dacia”, mopēds “Yamaha”, kā arī zeme, ēka un dzīvoklis Jelgavā un zeme Grobiņā.
Spure pērn nav deklarējusi skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumu, kā arī nav deklarējusi parādsaistības.
Tikmēr prokuratūras pārraudzībā esošā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa, kura stājās amatā pērn 1.jūnijā, pagājušā gadā par darbu dienestā saņēma 20 467 eiro.
Vēl papildu ienākumos viņa pērn saņēmusi 14 183 eiro, ko veidoja honorāri, 2598 eiro kā ienākumus no saimnieciskās darbības un 1479 eiro kā pabalstu no VSAA.
Bezskaidrā naudā Znotiņa uzkrājusi 38 908 eiro, bet viņas parādsaistības ir 12 880 eiro. Znotiņas īpašumā ir dzīvoklis Rīgā un zeme ar ēkām Ķekavas novadā, 2013.gada izlaiduma automašīna “Volvo XC60”, kā arī 100% juridisko pakalpojumu SIA “Katre” kapitāldaļas.
Valsts lielākās izmeklēšanas iestādes Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis pērn algā VP saņēmis 54 308 eiro. Algā par darbu Juridiskajā koledžā viņš saņēmis 2511 eiro, bet 394 eiro no Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra.
Ķuža valdījumā ir 2017.gada izlaiduma auto “Volkswagen Passat”, bet īpašumā ir dzīvoklis un kopīpašumā – zeme Rīgā.
VP priekšnieka parādsaistības veidoja 18 855 eiro, savukārt bezskaidrā naudā viņš uzkrājis 71 517 eiro. VP priekšnieka īpašumā ir “Latvijas Kuģniecība” akcijas ar 2743 eiro nominālvērtību.
Tikmēr RPP priekšnieks Lūkass par darbu RPP pērn saņēmis 42 664 eiro. Lūkasa parādsaistības ir 94 984 eiro. Lūkasa valdījumā joprojām ir 2012.gada izlaiduma automašīna “Volvo V70”, kā arī īpašumā dzīvoklis Rīgā. Lūkasam jau no iepriekšējiem gadiem kopīpašumā ir dzīvoklis Rīgā, kā arī viņam pieder zeme un ēka Engures pagastā.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš pagājušā gadā par darbu VID saņēmis 49 154 eiro. Podiņš nav deklarējis bezskaidras naudas uzkrājumus un parādsaistības. Podiņa īpašumā joprojām ir pieci transportlīdzekļi, tostarp divi motocikli, kā arī zeme un ēkas vairākos pagastos.
Iekšējās drošības biroja vadītājs Valters Mūrnieks par darbu birojā saņēmis 50 217 eiro, bet no Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra – 602 eiro.
Parādsaistības Mūrniekam veidoja 15 623 eiro. Mūrnieka īpašumā ir četri transportlīdzekļi, tostarp, motocikls un mopēds, kā arī valdījumā 2007.gada izlaiduma automašīna “Toyota”. Tāpat viņam ir nekustamie īpašumi vairākos pagastos.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume deklarējis 48 268 eiro lielu algu par darbu KNAB, kā arī 525 eiro pabalstu no VSAA.
Straume deklarējis 85 688 eiro lielas parādsaistības.
KNAB priekšniekam kopīpašumā ir zeme un dzīvoklis Ikšķilē, kā arī valdījumā automašīna “BMW”. Straume nav deklarējis skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumus.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pagājušā gadā algā par darbu prokuratūrā saņēmis 55 384 eiro, bet bezskaidrā naudā uzkrājis 100 902 eiro. Ģenerālprokurora īpašumā ir automašīna “Honda CRV”, kā arī dzīvoklis Ugāles pagastā.
Valsts robežsardzes priekšniekam Normundam Garbaram, kurš 2019.gada janvārī devās pensijā, par darbu Valsts robežsardzē pērn pārskaitīti 52 706 eiro, bet algā no Starptautiskā Migrācijas politikas attīstības centra viņš saņēmis 7558 eiro. Garbaram pērn bija 58 096 eiro lielas parādsaistības.
Robežsardzes priekšniekam pērn nav bijuši bezskaidras naudas uzkrājumi. Tāpat viņa īpašumā ir mopēds, bet valdījumā – 2018.gada izlaiduma automašīna “Volkswagen Tiguan”, kā arī nekustamie īpašumi Rīgā un Jēkabpilī.
Militārās policijas priekšnieks Tālis Majors algā no Militārās policijas un Aizsardzības ministrijas saņēmis 41 824 eiro. Bezskaidrā naudā Majors uzkrājis 45 000 eiro, bet viņa īpašumā ir 2012.gada izlaiduma automašīna “Audi A6 Limousine”, kā arī 2010.gada izlaiduma motorlaiva.
Trīs valsts drošības iestāžu vadītāju – Drošības policijas priekšnieka Normunda Mežvieta, Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieka Induļa Krēķa – deklarācijas ir slepenas un nav sabiedrībai pieejamas.
