Noskaidrots, kas nosaka cilvēka darba spēju robežas 1
Aerobo darbaspēju katra cilvēka organismā mēra pēc maksimālā skābekļa patēriņa (MSP). Tas rāda, cik daudz O2 laika vienībā saņem intensīvi strādājoši muskuļi maksimālā visu sistēmu noslodzē, kad tās cītīgi strādā, lai atmosfērā esošo skābekli nogādātu uz mūsu iekšējo TEC – šūnu mitohondrijiem.
Vājais punkts – sirds muskulis
Šķiet, kādas gan varētu būt problēmas? Taču, kā jau ar jebkuru ierīci, šai TEC ir kāda “vājā vieta”, un mūsu organismā tas ir sirds muskulis.
Strādājot ar vislielāko jaudu, sirds spēj pārsūknēt aptuveni 40–42 litrus (vidēji trīs spaiņus!) asiņu minūtē. Lai to paveiktu, tai jāsaraujas aptuveni 200 reižu minūtē. Vairāk paveikt tā fiziski nespēj kaut vai tādēļ vien, ka tad sirdij pašai būs vajadzīgs palielināts skābekļa daudzums, un tajā brīdī iestājas tā dēvētais “apburtais loks”.
Ierobežotas ir arī elpošanas sistēmas iespējas: ja gaisa apjoms, ko ventilē plaušas, pārsniedz 120–150 litrus minūtē, vēl lielākas slodzes veikšanai plaušas pašas “apēd” visu papildu skābekli.
Nāvējošā slodze
Ilgstošā un pārmēru smagā fiziskā darbā organisms zaudē 30 – 40 gramus olbaltuma diennaktī, bet tas, kā zināms, ir galvenais mūsu organisma šūnu būvmateriāls. Intensīva vienu vai pusotru stundu ilga pārslodze var pilnībā iznīcināt muskuļu enerģijas avotu – glikogēnu. Lai tas atjaunotos, nepieciešamas trīs četras dienas. Tādējādi galēja gan muskuļu, gan elpošanas sistēmas noslodze var būt pat nāvējoša.
Uzskatāms piemērs ir maratona distance (42 km 195 m), kas nereti beidzas ar sportistu bezsamaņu vai pat nāvi. Atcerēsimies, ka leģendārais grieķu kareivis Fillipīds, kurš atskrēja bez apstāšanās no Maratonas uz Atēnām ar prieka ziņu par uzvaru pār persiešiem, nokrita miris pie valdnieka kājām.
Pārslodzes sekas uzkrājas mūsu ķermenī. Piemēram, sportistiem veidojas tā dēvētā sirds muskuļa hipertrofija jeb “lielā sportiskā sirds”. Zināms, ka krievu spēkavīra Leonīda Žabotinska sirds ietilpība bijusi divi litri, kas ir divreiz vairāk par normu. Sporta fiziologi uzskata, ka regulāri smagi treniņi, kuros pulss sitas 190 reizes minūtē, rada infarkta risku. Turklāt pārlieku intensīvi treniņi nelabvēlīgi iespaido arī locītavu, saišu, muskuļu stāvokli, kas ir parādība, ko labi zina, piemēram, baleta veterāni.
“Ja gribi saprast, kāds būsi un kā jutīsies pēc desmit, divdesmit gadiem – noskrien maratonu,” teicis slavenais krievu skrējējs Serafims Znamenskis.
Vairāk par jauniem atklājumiem, zinātnes un vēstures mīklām lasi žurnālā “Planētas Noslēpumi”!
