Noskaidrots, kam Covid-19 pandēmijas laikā vairāk uzticas sabiedrība. Jaunākie SKDS dati 9
Kam patlaban Covid-19 pandēmijas laikā vairāk uzticas sabiedrība, kā sabiedrība vērtē dažādu iestāžu un arī mediju darbību Latvijā, to atklāj jaunākie dati, kas pieejami pētījumu centra SKDS aprīlī veiktajā pētījumā.
Kopumā šobrīd pozitīvi premjera Krišjāņa Kariņa darbību vērtē 46,2% Latvijas pilsoņu. Veselības ministres Ilzes Viņķeles darbu pozitīvi patlaban vērtē 41,1% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt negatīvi Kariņa darbību patlaban vērtē 30,6% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet Viņķeles darbību negatīvi vērtē 38,6% Latvijas iedzīvotāju.
Sabiedrība vērtē iestāžu darbību Covid-19 pandēmijas laikā
Augstākā atzinība no sabiedrības tikusi Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC), kura darbību Covid-19 pandēmijas laikā pozitīvi vērtē 63,7% Latvijas sabiedrības, negatīvi – 11,2%, bet neitrāli – 16,9%.
SPKC seko Veselības ministrija, kuras darbību pandēmijas laikā pozitīvi vērtē 55,2% Latvijas sabiedrības, negatīvi – 21,5%, bet neitrāls vērtējums ir 17,3% sabiedrības.
Tikmēr Ministru kabinetu Covid-19 pandēmijas laikā pozitīvi vērtē 46,4% Latvijas sabiedrības, negatīvi – 21,8%, bet neitrāla attieksme ir 24% sabiedrības. Saeimas darbību Covid-19 pandēmijas laikā pozitīvi vērtē 25,9% sabiedrības, negatīvi – 32,9% sabiedrības, bet 32,1% sabiedrības to vērtē neitrāli.
Latvijas mediju darbību pozitīvi patlaban novērtē 40,8% Latvijas sabiedrības, negatīvi – 27,5%, bet neitrāli – 24,7%.
Tikmēr Krievijas mediju darbību Covid-19 pandēmijas laikā pozitīvi vērtē 9,6% Latvijas iedzīvotāju, negatīvi – 38,8%, bet neitrāli – 20,9%.
Iekšlietu ministrijas darbību pozitīvi kopumā vērtē 35,5% Latvijas iedzīvotāju, negatīvi – 16,2%, bet neitrāli – 34,9%. Finanšu ministrijas darbību pozitīvi vērtē 31,4%, negatīvi – 27,1%, bet neitrāli – 29,2% Latvijas iedzīvotāju.
Politiķi un sniegtā informācija par Covid-19 krīzi
Vislielāko sabiedrības uzticību patlaban iemantojis SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Viņa teiktajam patlaban kopumā uzticas 70,6% Latvijas iedzīvotāju, neuzticas – 12,4%.
Perevoščikovam seko premjerministrs Kariņš, kura teiktajam uzticas 55,3%, neuzticas – 27%.
Pēc tam seko veselības ministre I. Viņķele, kuras teiktajam Covid-19 krīzes laikā uzticas 54,5%, neuzticas – 30,8%.
Iekšlietu ministra Sanda Ģirģena teiktajam kopumā uzticas 37,7% Latvijas iedzīvotāju, neuzticas – 31,2%, finanšu ministra Jāņa Reira teiktajam uzticas 33,6%, neuzticas – 37,8%.
Tikmēr Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienes teiktajam Covid-19 krīzē uzticas 30% Latvijas iedzīvotāju, neuzticas – 29,7%, Krievijas prezidenta Vladimira Putina teiktajam uzticas 15,8% Latvijas iedzīvotāju, neuzticas 61,9%.
Zemāko uzticību Latvijas iedzīvotāju vidū ieguvis ASV prezidents Donalds Tramps, kura teiktajam uzticas 8% Latvijas iedzīvotāju, bet neuzticas – 67,3%.
Būtiski uzlabojies Viņķeles vērtējums
Komentējot jaunākos datus, SKDS direktors Arnis Kaktiņš portālam LA.LV norādīja, ka sabiedrības vērtējums kopumā politiķu darbībām joprojām nav diez cik labs. Bet tas ir skaidrojams ar to, ka Latvijas sabiedrībā vispār nav novērojams īpaši augsts vērtējums politiķu darbībai.
Atzinīgi vērtējama ir sabiedrības uzticība speciālistiem. Konkrēti Covid-19 pandēmijas laikā sabiedrība vairāk uzticas SPKC epidemiologa Jurija Perevoščikova paustajai informācijai. “Tas ir saprotami, un tā ir kopumā klasiski saprotama situācija, jo šobrīd attiecīgo jomu speciālistiem ir milzīga sabiedrības uzmanība.”
Attiecībā uz K. Kariņa un I. Viņķeles vērtējumu A. Kaktiņš teica, ka Covid-19 pandēmijas laikā, ņemot vērā ārkārtējo situāciju, kā arī to, kā valdības vadītājs un par veselības nozari atbildīgā ministre spēj vadīt krīzes komunikāciju, sabiedrības vērtējumam noteikti vajadzētu vēl uzlaboties. Tāpat šim vērtējumam par labu nāk arī tas, kā Latvija šajā krīzē izskatās uz kopējā Eiropas un starptautiskā fona, un tas lielā mērā ir atkarīgs no politiķu spējas vadīt krīzes situāciju.
Vienlaikus A. Kaktiņš pavēstīja, ka I. Viņķeles reitings sabiedrības vērtējumā ir ļoti būtiski uzlabojies. “Ja mēs paskatāmies un salīdzinām, piemēram, 2019. gada decembra rādītāju ar šā brīža rādītāju, tad ministres
Viņķeles vērtējums ir ļoti būtiski uzlabojies. Pērn decembrī ministres darbu pozitīvi vērtēja 17% Latvijas sabiedrības, bet negatīvi – 61%. Šobrīd tas ir daudz augstāks,” klāsta SKDS direktors.
Tiesa, SKDS direktors atzīmēja, ka jau šobrīd ir pamanāms tas, ka sāk mainīties sabiedriskā doma, proti, Covid-19 epidemioloģiskā krīze jau sāk pāriet ekonomiskajā krīzē. Tas ir, jau šobrīd sāk mainīties sabiedrības fokuss un perspektīva, “un tuvākā mēneša laikā sabiedriskā doma varētu nomainīties no epidemioloģiskās un ekonomisko perspektīvu.”
Pētījumu no 9. līdz 14. aprīlim veica pētījumu centrs SKDS. Aptauja veikta internetā, un tajā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
