Noskaidrots Latvijas iedzīvotāju vērtējums par reģionālo autobusu pārvadājumu pakalpojumiem. Ir vairākas sūdzības 0
Saskaņā ar pētījumu centra SKDS veiktās pasažieru aptaujas rezultātiem aptuveni 94% aptaujāto pasažieru reģionālā sabiedriskā transporta kvalitāti vērtē pozitīvi.
Respondenti norādīja uz atsevišķām lietām, kas būtu jāpilnveido, piemēram, jāievieš bezskaidras naudas norēķinu iespējas autobusos un transportlīdzeklī jāattēlo informācija par gaidāmajām pieturvietām vizuāli un jāatskaņo audiāli.
Daļa aptaujāto iedzīvotāju nosauca vairākas situācijas, kuras pieredzējuši, braucot reģionālo maršrutu autobusos, un tās saistītas ar biļetes neizsniegšanu pasažieriem, kustības saraksta neievērošanu un pārlieku lielu karstumu autobusā vasaras periodā vai aukstumu – ziemā.
Autotransporta direkcija sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS šā gada pavasarī veica aptauju septiņos Latvijas novados, lai noskaidrotu, kā pasažieri vērtē reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāti savā novadā.
Kopumā tika aptaujāti 3429 respondenti Alūksnes, Balvu/Rugāju, Dobeles, Kuldīgas, Ludzas, Pļaviņu un Siguldas novadā. Alūksnes un Balvu/Rugāju novadā papildus tika aptaujāti iedzīvotāji, kuri sabiedrisko transportu neizmanto, lai noskaidrotu iemeslus, kādēļ tiek izvēlēts cits pārvietošanās veids, un aptuveni 90% šo iedzīvotāju atzina, ka ikdienā brauc ar privāto automobili vai izvēlas braukt kopā ar kaimiņiem, radiem vai draugiem.
Abi šie novadi izvēlēti, pamatojoties uz strauji sarūkošo pasažieru skaitu ik gadu un to, ka aptuveni puse uzrunāto atzina, ka ar sabiedrisko transportu nebrauc. Savukārt pārējos novados ar sabiedrisko transportu pārvietojas no 63% līdz 76% uzrunāto iedzīvotāju.
Kopumā pasažieri atzinīgi novērtēja reģionālo maršrutu autobusu nodrošināto pakalpojumu kvalitāti savā novadā. Vislabāk to vērtēja Siguldas un Dobeles novada iedzīvotāji, kur attiecīgi 97% un 95% respondentu atzina, ka ar to ir apmierināti. Pārējos novados ar sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāti apmierināti bija 93% pasažieru.
Saskaņā ar aptaujas datiem populārākais mērķis, kādēļ visu septiņu novadu iedzīvotāji izmanto sabiedrisko transportu, ir iepirkšanās – to norādīja no 41% līdz 48% aptaujāto.
Otrs populārākais mērķis ir medicīnas iestādes apmeklējums, un to kā mērķi norādīja aptuveni 40% pasažieru. Ar sabiedrisko transportu uz darbavietu vai izglītības iestādi vairāk dodas iedzīvotāji Pļaviņu, Dobeles un Siguldas novadā – no 25% līdz 28%.
Pārējos novados uz šo kā transporta izmantošanas mērķi norādīja vien no 14% līdz 18% aptaujāto.
Neskatoties uz kopējo ļoti pozitīvo vērtējumu, pasažieri norādīja uz vairākām lietām, kas šobrīd viņus neapmierina. Piemēram, 10% Pļaviņu novada respondentu minēja, ka ir saskārušies ar gadījumiem, kad autobuss nav ievērojis kustības sarakstu un pieturvietā bijis ar nokavēšanos vai, tieši otrādi, aizbraucis ātrāk.
Savukārt 30% Alūksnes un 23% Ludzas novada pasažieru pauda neapmierinātību ar kustības saraksta atbilstību savām vajadzībām.
Tāpat vairāki respondenti nebija apmierināti ar komforta līmeni autobusā. Par šo tēmu visvairāk sūdzējās Alūksnes novadā (9% pasažieru), kur, salīdzinot ar citiem novadiem, autobusu parks ir vecāks.
Ja par salona apkuri ziemā sūdzējās vidēji 3% visu respondentu, tad par gaisa kondicioniera trūkumu transportlīdzeklī vasaras laikā katrā novadā sūdzējās no 6% līdz 14% pasažieru. Vairāk uz šo kā nepilnību norādīja Dobeles un Balvu/Rugāja novada iedzīvotāji.
Visu novadu pasažieri pozitīvi izteicās par uzturēto tīrību un kārtību autobusa salonā.
Tāpat iedzīvotāji pozitīvi novērtēja to, ka informācija par autobusa kursēšanas grafiku ir pieejama dažādos kanālos, un līdz šim praktiski nevienam aptaujātajam nav nācies saskarties ar gadījumiem, kad būtu bijušas grūtības noskaidrot, cikos autobuss brauks.
Septiņos novados ir trīs izplatītākie veidi, kā iedzīvotāji uzzina aktuālo kustības sarakstu, – zvanot uzziņu dienestam vai apmeklējot uzziņu dienesta mājaslapu, skatoties kustības sarakstā, kas izvietots pieturvietā vai autoostā.
SKDS veiktās aptaujas laikā pasažieri norādīja uz vairākām situācijām, ar ko ir saskārušies, braucot reģionālo maršrutu autobusos.
Autotransporta direkcija vairākkārt ir norādījusi uz biļešu tirdzniecības pārkāpumiem sabiedriskajā transportā, un arī šīs aptaujas rezultāti liecina par to, ka ir atsevišķi autobusa vadītāji, kuri savu darbu veic negodprātīgi.
Piemēram, 11% Alūksnes un 7% Balvu/Rugāju novada pasažieru norādījuši, ka ir nācies piedzīvot to, ka šoferis neiedod biļeti. Vismazāk ar šo saskārušies Pļaviņu un Dobeles novada pasažieru – attiecīgi 2% un 3% respondentu.
Savukārt Alūksnes un Siguldas novada pasažieri ir piedzīvojuši to, ka autobusa vadītājam nav maiņas naudas, kā rezultātā viņi nav varējuši iegādāties biļeti. Siguldas novada pasažieri ir apmierināti ar iespēju nopirkt biļeti autobusā, maksājot ar bankas norēķinu karti.
Tāpat pasažieri nosauca vairākus ieteikumus, kas būtu nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu uzlabošanai.
Aptuveni puse visu aptaujāto pasažieru norādīja, ka autobusos ir nepieciešams ieviest bezskaidras naudas norēķinu iespējas. Novados, kur abonementa biļetes jau kādu laiku darbojas, piemēram, Siguldas, Dobeles un Pļaviņu novadā, iedzīvotāji atzina, ka tās ir nepieciešamas arī turpmāk. Visvairāk pasažieru – kopumā 60% – norādīja, ka autobusos informācija par gaidāmajām pieturvietām ir jāattēlo gan vizuāli, gan arī jāatskaņo audiāli.
Autotransporta direkcija sadarbībā ar pētījumu centru SKDS jau otro gadu pēc kārtas veic pasažieru aptauju, lai noskaidrotu, kā konkrētā novadā tiek vērtēts sabiedriskais transports, un lai pakalpojumu varētu uzlabot vietās, kur tas nepieciešams. Plānots, ka aptauja tiks veikta arī turpmāk.
Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā. Regulāri veicot sabiedriskā transporta finanšu analīzi un auditu, direkcija nodrošina vienotu, nepārtrauktu un pieejamu sabiedriskā transporta sistēmu visā valstī.
Direkcijas uzdevums ir īstenot virkni pasākumu kompleksu, lai Latvijas autopārvadātājiem tiktu nodrošināta likumīga iespēja veikt pārvadājumus Latvijas teritorijā un ārpus tās.
