Noskaidrots, cik daudz Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem 0
Latvijā tikai 31% iedzīvotāju militāra iebrukuma gadījumā būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās, taču krietni lielāks iedzīvotāju skaits valsti aizstāvētu nemilitārā veidā, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.
Tā autori atgādina, ka 2016.gadā 33% respondentu pilnībā un drīzāk piekrita apgalvojumam, ka nepieciešamības gadījumā būtu gatavi cīnīties ar ieročiem rokās.
Viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc cilvēki nav gatavi aizstāvēt valsti ar ieročiem rokās, ir viņu dabiska nevēlēšanās kādu nogalināt, nevis vienaldzība attieksmē pret valsti
Jaunākajā pētījumā paplašināts jēdziens par gribu aizstāvēt valsti, tajā ietverot arī nemilitāru dimensiju. Tas darīts, ņemot vērā, ka mūsdienās ģeopolitisko mērķu sasniegšanai arvien vairāk tiek izmantoti nemilitāri risinājumi, turklāt visaptveroša valsts aizsardzība, kuru patlaban turpina ieviest Latvija, ietver arī plaša apjoma nemilitāru jomu, skaidroja pētnieki.
Pētījumā secināts, ka 55% respondentu, tajā skaitā 61% latviešu valodu ģimenē lietojošo un 42% krievu valodu ģimenē lietojošo, ir gatavi aizstāvēt Latviju nemilitārā veidā, sniedzot atbalstu bruņotajiem spēkiem.
Gatavība sniegt palīdzību cietušiem cilvēkiem ir vēl augstāka, proti, to būtu gatavi darīt 69% iedzīvotāju.
Trešdaļa jeb 30% respondentu norādījuši, ka militāra konflikta gadījumā pamestu valsti. Šajā ziņā nepastāv būtiskas atšķirības etniskajā griezumā.
Pētījumā arī secināts, ka kopumā Latvijas sabiedrībā ir augsts nacionālā lepnuma un patriotisma līmenis – 74% ir lepni, ka dzīvo Latvijā, 75% ir lepni, ka Latvija ir neatkarīga valsts, 71% ir Latvijas valsts patrioti un 86% ir Latvijas kā savas dzīvesvietas patrioti.
Tomēr etniskajā griezumā ir redzams, ka 84% respondentu ar latviešu valodu ģimenē lepojas ar Latviju kā neatkarīgu valsti, bet respondentu grupā ar krievu valodu ģimenē šādu lepnumu izjūt 59%. Tāpat sevi par Latvijas valsts patriotiem atzīst 81% respondentu ar latviešu valodu ģimenē un 51% ar krievu valodu ģimenē, turpretī Latvijas kā savas dzīvesvietas patrioti ir 88% respondentu ar latviešu valodu ģimenē un 83% ar krievu valodu.
Tāpat pētījumā secināts, ka nozīmīgākā vērtība Latvijas sabiedrībā ir ģimene – to atzina 73% respondentu, un šajā ziņā nav atšķirības starp respondentiem etniskajā griezumā, jo 71% respondentu, kuri ģimenē lieto latviešu valodu, un 74% respondentu, kuri ģimenē lieto krievu valodu, atzina, ka ģimenes dēļ būtu gatavi ziedot pat dzīvību.
Otra svarīgākā vērtība, bet ar vairāk nekā trīs reizes zemāku atbalstu nekā ģimenei, ir Latvijas valstiskā neatkarība. 21% respondentu atzina, ka būtu gatavi ziedot pat savu dzīvību Latvijas valstiskās neatkarības dēļ. Taču šajā ziņā ir konstatējamas atšķirības etniskajā griezumā – šim apgalvojumam piekrita 27% respondentu ar latviešu valodu ģimenē un 10% respondentu ar krievu valodu ģimenē , kas arī uzrāda atsvešinātības problēmu starp Latvijas mazākumtautībām un Latvijas valsti, uzsvēra pētnieki.
Godīgums un taisnīgums ir tikpat nozīmīga vērtība kā Latvijas valstiskā neatkarība, un šajā ziņā abu etnisko grupu uzskati ir līdzīgi, norādīja pētījuma autori.
Pētījuma autori ir Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa un Biznesa augstskolas “Turība” doktorants Uldis Zupa.
Pētījuma laikā tika veiktas 26 dziļās intervijas ar Liepājas iedzīvotājiem, no kuriem 12 ģimenē lieto latviešu valodu, bet 14 – krievu valodu.
Intervijās tika izzināti respondentu viedokļi par jautājumiem, kas potenciāli varētu ietekmēt gribu aizstāvēt valsti, tostarp informētību un attieksmi pret visaptverošo valsts aizsardzību, Latvijas sabiedrības vērtībām, nacionālo lepnumu, patriotismu, vēsturiskām atmiņām, uzticēšanos politiskiem spēkiem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī starpetniskajām attiecībām, uzticību plašsaziņas līdzekļiem.
Tāpat pētījumā analizētas respondentu atbildes uz tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūras “Latvijas Fakti” realizēto aptauju, kurā tika intervēti 1075 respondenti vecumā no 16 līdz 74 gadiem.
