Noskaidroti lielākie dividenžu maksātāji valsts kapitālsabiedrību vidū 0
Pārresoru koordinācijas centra (PKC) publiskotais ikgadējais pārskats par valsts kapitālsabiedrību darbības rezultātiem, jau trešo gadu pēc valsts kapitālsabiedrību reformas praktiskas uzsākšanas liecina par ilgtspējīgu un stabili pozitīvu rezultātu izaugsmi.
Novērtējot ieguldītā darba atdevi, ciešā sadarbībā ar iesaistītajām pusēm, turpinām īstenot labas pārvaldības principu ieviešanu un plānojam nākotnes izaicinājumus un uzlabojumus.
Kopējie valsts kapitālsabiedrību rādītāji 2017. gadā, uzrāda stabilu un augšupejošu tendenci, tai skaitā kopējie apgrozījuma rādītāji pieauguši par 4,1% jeb 133,9 miljoniem eiro, sasniedzot 3,4 miljardus eiro.
Tas skaidrojams gan ar to, ka turpinās kopējā ekonomikas izaugsme Latvijā, gan būtiskām izmaiņām uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un pozitīvām pārmaiņām valsts kapitālsabiedrību korporatīvajā pārvaldībā.
Raugoties pa nozarēm līderpozīcijas pēc aktīvu apjoma, pašu kapitāla lieluma un apgrozījuma 2017. gadā joprojām saglabā enerģētika, transports un sakari. Lielākie dividenžu maksātāji ir enerģētikas un mežsaimniecības nozares: AS “Latvenergo” un VAS “Latvijas Valsts meži”.
Piesardzīgi vērtējams būtiskais uzņēmumu peļņas pieaugums 2017. gadā līdz 508,5 miljoniem eiro, jo, piemēram, AS “Latvenergo” peļņa 2017. gadā pieauga par 191,4 miljoniem eiro jeb 146,6% (sasniedzot 322 miljonus eiro).
Taču 77,9% jeb 149,1 miljons eiro no šī pieauguma veido uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformas rezultātā reversētais atliktais nodoklis – tādējādi saimnieciskās darbības rezultātā peļņa ir pieaugusi par 42,3 miljoniem eiro jeb 32,4%.
Kopējā UIN reformas ietekme uz divdesmit piecu lielāko kapitālsabiedrību rezultātiem vērtējama 191,8 miljonu eiro apmērā, kas faktiski samazina valsts kapitālsabiedrību peļņu no saimnieciskās darbības 2017. gadā līdz 314,5 miljoniem eiro.
Pašu kapitāla atdeve (ROE) ir palielinājusies no 4,9% 2016. gadā līdz 10,6% (bez UIN reformas ietekmes – 6,6%) 2017. gadā, savukārt dividendēs (par 2016. gada peļņu) valsts budžetā samaksāts mazāk – 148,7 miljoni eiro 2017. gadā, salīdzinot ar 154,7 miljoniem eiro 2016. gadā.
Arī aktīvu atdeve (ROA) ir palielinājusies no 2,4% 2016. gadā līdz 5,4% (bez UIN reformas ietekmes – 3,3%) 2017. gadā. Apzinoties, ka UIN reformas būtiskā ietekme ir vienreizēja, 2018. gadā prognozējams abu atdeves rādītāju kritums attiecībā pret 2017. gadu.
Attiecīgi arī pārskatā iekļauta rādītāju analīze, izceļot UIN reformas ietekmi.
Darbinieku skaits, salīdzinot ar 2016. gadu, ir samazinājies par 1,1 tūkstoti nodarbināto jeb 2,1%. Kopumā valsts kapitālsabiedrībās nodarbināti 51 tūkstotis cilvēku, kas ir 5,39% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Savukārt vidējais atalgojums turpina pieaugumu – 2016. gadā atalgojumam pieaugot par 2,1%, salīdzinot ar 2015. gadu, bet 2017. gadā par 7,3%, salīdzinot ar 2016. gadu, kas ir tuvs vidējam strādājošo mēneša vidējās darba samaksas pieaugumam valstī – 7,9%.
Vidējā bruto samaksa valsts kapitālsabiedrībās bija par 21% augstāka nekā valstī kopumā 2017. gadā, sasniedzot 13,4 tūkstošus gadā (pirms nodokļu nomaksas).
2017. gadā notikušas arī vairākas izmaiņas valsts kapitāla daļu portfelī. Plašāka informācija par izmaiņām valsts kapitālsabiedrību sastāvā un statusā, kā arī iespēja sekot līdzi to darbības rezultātiem dinamikā, ir atrodama tīmekļvietnē-datubāzē.
PKC regulāri atjauno informāciju tīmekļa vietnē, tai skaitā par aktuālajiem amata konkursiem valsts kapitālsabiedrību padomēs un valdēs, un ik gadu publicē pārskatu ar apkopotiem datiem un individuāliem uzņēmumu darbības profiliem.
Lai mērķtiecīgāk orientētu publisko kapitālsabiedrību lomu valsts ekonomikā un turpinātu attīstīt atbildīgu biznesa praksi, PKC uztur pastāvīgu atvērtu dialogu ar iesaistītajām pusēm, paužot atzinību uzņēmumu vadībai, darbiniekiem un kapitāla daļu turētājiem par jau ieviestajiem pārvaldības uzlabojumiem, darbības rezultātiem un sniedzot atbalstu nākotnes attīstības plānošanā, motivējot izvirzīt ambiciozus mērķus, tai skaitā inovāciju un konkurētspējas stiprināšanas jomā.
Pārresoru koordinācijas centrs atbild par ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības un starptautiski atzītas labās prakses principu stiprināšanu valsts kapitālsabiedrībās no 2015. gada jūnija.
Ieviešot labas korporatīvās pārvaldības principus, Latvija 2016. gada jūlijā pievienojās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD).
