Noskaidroti Latvijas izcilnieki 0
Priecīgi satraukti bērni un viņu vecāki, par savu skolojamo panākumiem lepni skolotāji un treneri… Viņi visi pirmās skolas dienas – 3. septembra – vakarā pulcējās LNT studijā, kur notika Latvijas izcilāko skolēnu godināšana.
Četrdesmit pieci skolēni, kuri pierādījuši savu veikumu un spējas kādā no piecām kategorijām – eksaktās zinātnes, humanitārās zinātnes, sports un veselība, māksla vai mūzika –, bija izvirzīti uzņēmuma “Maxima” īstenotā stipendiju konkursa “Latvijas izcilnieki” pusfinālam. Viņu veikumu bija vētījusi žūrija, un par viņiem bija balsojuši līdzjutēji un citi Latvijas atbalstītāji. Nu viņi tikās, lai uzzinātu, kurš katrā kategorijā atzīts par izcilāko un saņems “Maxima” dāvātās 1000 latu stipendijas. Pārējie 40 pusfinālisti arī nepalika bešā – viņi saņēma 200 latu stipendijas, kā arī dāvanas no citiem uzņēmumiem, tostarp grāmatas no izdevniecības “Lauku Avīze”.
Kopumā stipendijai šogad bija pieteikušies 543 bērni un jaunieši.
Visjaunākā šā gada Latvijas izcilniece – 11 gadus vecā Elza Heinsberga no Rīgas – tika sveikta pati pirmā. Meitene uz pasākumu bija ieradusies ne tikai kopā ar mammu, bet arī ar savu mūzikas skolotāju, koncertmeistari un flautu. Tieši par sasniegumiem flautas spēlē Elza ieguva balvu nominācijā “Mūzika” un vēlāk vakara gaitā arī uzstājās. Žūrijas loceklis komponists Ansis Sauka uzskata, ka Latvijas zelta flautistēm, kuru spilgtākā pārstāve ir Dita Krenberga, drīzumā pievienosies arī mazā Elza. “Dēļ tāda brīža kā šis ir vērts gadiem censties,” atzina Elzas mamma.
Kategorijā “Māksla” galveno balvu ieguva rīdziniece Alise Anna Dzirniece, kura nule kā piepildījusi vēl kādu savu sapni – sākusi mācības Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Alise cer kļūt par apģērbu modelētāju, taču konkursā panākumus guva ar saviem fantastiskajiem zīmējumiem.
Kategorijā “Sports un veselība” stipendijai bija pieteikušies daudzi izcili jauni sportisti, piemēram, talantīgais daiļslidotājs Deniss Vasiļjevs, kā arī Šarlote Šķēle, kura bez bailēm lec no tramplīna ar slēpēm, jo izbauda lidojuma sajūtu, un ieņēmusi pirmās vietas daudzās sacensībās. Spēcīgajā konkurencē pie balvas tika jaunā šāvēja dobelniece Agate Rašmane, kura jau 14 gadu vecumā ložu šaušanā ieguvusi sporta meistara titulu. Tas esot rets panākums, ko līdz šim izdevies sasniegt vien olimpiskajam medaļniekam Afanasijam Kuzminam.
Laura Melne no Nautrēniem uzvarēja kategorijā “Humanitārās zinātnes” – viņa izcili startējusi mācību olimpiādēs vēsturē, latgaliešu valodā un kultūrvēsturē, kā arī politoloģijā. Taču šķiet, ka vēl vairāk kā par sasniegumiem mācībās viņa balvu būtu pelnījusi par savu pilsonisko aktivitāti un to, ka ir sava novada un valsts patriote. Laura nēsā nozīmīti, kas apliecina, ka meitene ir no Latgales, un saka: “Gribu parādīt Latgali kā vietu, kas nav atpalikusi.”
Kaut arī Latvijā dzirdama sūrošanās, ka mūsu skolēniem ir diezgan sliktas zināšanas matemātikā, ka jaunieši nelabprāt dodas studēt eksaktās zinātnes, “Latvijas izcilnieku” konkursā tieši šajā kategorijā bija saņemts visvairāk pieteikumu. Turklāt, kā atzina žūrijas loceklis Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, stipendijai pieteiktie lielākoties patiesi sasnieguši augstu zināšanu līmeni, jo sevišķi vecāko klašu grupā. Lielo balvu ieguva visdaudzpusīgākais pretendents – Māris Seržāns no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas. Viņš iepriekšējā mācību gadā piedalījās trīs starptautiskajās mācību olimpiādēs – fizikas, bioloģijas un ģeogrāfijas. No pēdējās pārveda zelta medaļu; bioloģijas olimpiādē ieguva bronzu, bet fizikas olimpiādē – atzinības rakstu. Māris uzvarējis arī Latvijas astronomijas olimpiādē.
Uz konkursa noslēguma pasākumu bija aicināts arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktors Māris Brasla. Viņš saņēma balvu, kas paredzēta skolai, no kuras “Latvijas izcilnieku” konkursam bija pieteikts visvairāk skolēnu. Finālā gan bija iekļuvuši tikai divi, taču M. Brasla atzina, ka izcilnieku viņa vadītajā skolā netrūkst. Piemēram, uz starptautiskajām mācību olimpiādēm dodas vien tie, kas ieguvuši pirmās vietas valsts mācību olimpiādē. Tad nu tieši 1. ģimnāzijas pārstāvji devās Latvijas godu aizstāvēt sešās starptautiskajās olimpiādēs.
Taču nesaskuma arī tie, kuri pie lielās balvas netika. Laura Berga no Krāslavas Varavīksnes vidusskolas jau otro reizi tiecās pēc stipendijas nominācijā “Humanitārās zinātnes” un otro reizi iekļuva pusfinālā. “Man šis apbalvošanas pasākums jebkurā gadījumā ir svētki. Visi, kuri ir šeit, ir malači un izcilnieki un būtu cienīgi saņemt balvu,” teica Laura.
Uzņēmuma “Maxima” pārstāvis Ivars Andiņš pēc izcilnieku apbalvošanas sacīja: “Pasākumā bija iespējams piesūcināties ar pozitīvu enerģiju, gaišām sajūtām. Tas varbūt skan sentimentāli, bet tā tiešām bija, jo kopā bija pulcējušies gaiši jaunieši un vecāki, kuri acīmredzot viņus kārtīgi audzinājuši. Tie bija arī čakluma svētki, jo, lai tiktu pie izcilības, ar talantu nepietiek; jāiegulda arī liels darbs. “Maxima” iecere, organizējot “Latvijas izcilnieku” pasākumu, bija parādīt bērniem, ka centība un talants tiek novērtēti. Domāju, ka arī nākamgad turpināsim izcilnieku meklēšanu.”
Vērojot izcilnieku sveikšanu, varēja manīt, ka viņiem visiem ir kāda kopīga iezīme – viņi nav iedomīgi par saviem panākumiem, jo uzskata, ka vēl daudz jāpaveic, lai sasniegtu savus augstu nospraustos mērķus. Kā par savu meitu sacīja A. Rašmanes mamma Ieva: “Agate prot nest panākumus. Viņa izbauda pjedestālu, kad uz tā kāpj, taču ikdienā uz pjedestāla nestāv.” L. Melne apbalvošanas brīdī teica: “Neticu, ka esmu uzvarējusi, jo neko īpašu vēl neesmu sasniegusi.” No sarunām ar izcilniekiem nopratu, ka jaunu zināšanu apguve viņiem ir dzīvesveids, nevis nodeva skolai. Tāpēc viņi pat nevar pateikt, cik daudz laika velta mācībām. Plašāk par pieciem konkursa “Latvijas izcilnieki” uzvarētājiem lasiet “Izglītības. Karjeras” lapās nākamtrešdien.
