Policistu, kuram noziedznieka lode bija iestrēgusi aknās, un žurnālistu Makkonelu ar nopietnu ievainojumu krūtīs nogādāja slimnīcā un operēja. Turpat nokļuva arī pārējie divi ievainotie. Visu ievainoto stāvokli ārsti nosauca – “nopietns, taču nopietnas bažas nerada”. Savukārt pārbiedēto karaliskās dzimtas pāri nogādāja Bekingemas pilī. 5
Jau 21. marta rītā Jans Bolls stājās tiesas priekšā. Daudz laika nevajadzēja, lai pārliecinātos, ka jātiesā cilvēks, kurš diemžēl ir vājprātīgs.
Taču lieta kļuva sarežģīta, jo vēl pēc dienas Bekingemas pilī saņēma vēstuli, datētu ar 21. martu, proti, dienu, kad Jans Bolls jau bija arestēts, un šajā vēstulē bija rakstīts: “Marksistiski ļeņiniskās revolucionārās kustības aktīvistu vārdā… es uzņemos atbildību par neseno uzbrukumu karaliskās ģimenes locekļiem. Tas ir tikai sākums mūsu kampaņai, jo jau nākamajā mēnesī sagaidāms turpinājums… Lai dzīvo revolūcija!”
It kā būtu loģiski domāt, ka Jans Bolls bijis kāda kreisi noskaņota ekstrēmistu grupējuma marionete, taču jau drīz vajadzēja no šīs versijas atteikties. Izrādījās, izmantojot vājprātīgā uzbrucēja spontāno rīcību, kāds vienkārši pacenties uzspodrināt savu publicitāti.
Pēc šā incidenta bija vēl divi neveiksmīgi uzbrukumu mēģinājumi visaugstākā ranga Anglijas karaliskās ģimenes locekļiem. Pirmo izdevās novērst 1981. gada 5. maijā, kad Londonas rietumu rajona pasta nodaļā neitralizēja ar spridzekli aprīkotu konvertu, adresētu Velsas princim Čārlzam.
Speciālisti apliecināja, ka tāda spridzekļa sprādziens spējīgs nopietni sakropļot cilvēku, kurš tobrīd atver sūtījumu. Savukārt Skotlendjards atteicās sīkāk komentēt spridzekļa mehānismu, kas varētu liecināt par visnotaļ augsta līmeņa “izstrādājumu”.
Atklātībā paziņoja tikai to, ka šis sūtījums bijis tieši tāds pats kā citas līdzīgās dāvanas, kas iepriekš izsūtītas dažiem Anglijas parlamenta locekļiem.
Un, ņemot vērā, ka sūtījumi parlamentāriešiem bija īru teroristu roku darbs, savukārt sūtījums princim Čārlzam bija izsūtīts no Londonas centra tikai dažas stundas pēc aktīva ĪRA locekļa Bobija Sendsa nāves, kurš ieslodzījumā bija pieteicis un īstenojis ilgstošu bada streiku, oficiālās iestādes izteica pieņēmumu, ka šīm vēstuļu provokācijām varētu būt viens izcelsmes avots.
