Valdītāju “nelabi ņemtais gals” 5
Protams, bojā gājušo ogļraču un žurnālistu kopskaits ir ievērojams, taču acīmredzot par patiešām visbīstamāko profesiju jeb nodarbošanos jāuzskata valsts līdera arods (monarhs, prezidents vai premjerministrs). Iespējams, vērtējot absolūto skaitļu izteiksmē, šo apgalvojumu varētu arī apgāzt, taču, ja vērtē šādi – šajā amatā nodarbināto skaita attiecība pret bojā gājušajiem, tad šeit grūti sameklēt nopietnu konkurenci (skat. pielikumu).
Šeit vēlreiz jāuzsver – tas ir tikai daļējs, turklāt vienā gadsimtā nogalināto valsts vadītāju saraksts. Ja ir vēlme parakņāties laika plūduma dziļumos, tad ar nāvi sodīto un nogalināto valdnieku saraksts pildītu vismaz desmitiem, ja ne simtiem lapaspušu. Piemēram, varam aplūkot kaut vai tikai divas valstis – Franciju un Krieviju.
Kas savulaik noticis ar Krievzemes dižajiem lielkņaziem un cariem? Igors – nogalināts, Svjatoslavs – nogalināts, Jaropolks – nogalināts, Andrejs Bogoļubskis – nogalināts, Jurijs Vsevolodovičs – nogalināts karā ar Batiju, Mihails Tverskojs – nogalināts, Jurijs Daņilovičs – nogalināts. Cīņā par varu dzīvību zaudējuši: Viltus Dmitrijs I, Jānis Antonovičs, Pēteris III, Pāvels I… Un, visbeidzot, par revolucionāru upuriem kļuva cari Aleksandrs II un Nikolajs II.
