Noskaidrota slavenākās viduslaiku kaujas vieta 0
Slavenākā un grandiozākā viduslaiku kauja – angļu un franču Simtgadu kara kauja pie Kresī – nav notikusi tur, kur tradicionāli tiek uzskatīts, savā jaunākajā grāmatā “The Battle of Crécy: A Casebook” atklājuši britu vēsturnieki Maikls Livingstons un Kellijs Devrīss.
Kā vēsta vietne “medievalists. net”, līdz šim par Kresī kaujas lauku pieņemtais pakalns pie pilsētas par tādu kļuvis tikai 18. – 19. gadsimtā. Nolūkotā vieta vienkārši bija izdevīgāka tūristus apkalpojošajiem viesnīcniekiem un veikalniekiem.
Kauja starp Simtgadu kara (1337 – 1453) laikā Francijā iebrukušā Anglijas karaļa Edvarda III karaspēku un Francijas karaļa Filipa IV komandēto armiju notika 1346. gada 26. augustā netālu no mūsdienu Kresianpontjē pilsētas Pikardijas reģionā Francijas ziemeļaustrumos. Angļu armija, būdama trīs reizes mazāka par franču un viņu sabiedroto dženoviešu ap 30 tūkstoš vīru karaspēku, tomēr guva satriecošu uzvaru.
Franči piedzīvoja katastrofu – kaujā dzīvības zaudēja ap 2000 dižciltīgu bruņinieku, bet parastos karakalpus neviens neskaitīja. Angļi tajā pat laikā zaudēja ne vairāk par 300 vīriem.
Militārajā vēsturē kauja pie Kresī tiek atzīmēta kā revolucionāra no taktikas un cīņas paņēmienu viedokļa. To uzskata arī par smagās bruņinieku kavalērijas beigu sākumu, jo angļu loka šāvēji parādīja bultu lietus iznīcinošo spēku. Ja loki atradās prasmīgās rokās un tika lietoti lielā skaitā, izrādījās, ka tie spēj apturēt pat smagās bruņās tērptu bruņinieku lavīnu.
Maikls Livingstons un Kellijs Devrīss, analizējot desmitiem viduslaiku aprakstu par šo kauju un izpētot Kresī apkaimi, nākuši pie slēdziena, ka patiesā kaujas vieta atradās 5,5 km uz dienvidiem no tradicionāli pieņemtās. Tas ir klajums pie tā saucamā Kresī meža, kviešu lauku ieskauta vieta, ko sauc par “Dženoviešu dārzu”. Tur joprojām samanāmi 14. gadsimtā ap angļu karaspēka nometni iekārtotie zemes nocietinājumi. Kas attiecas uz iepriekšpieņemto Kresī kaujas vietu pie pašas pilsētas, tad tā par tādu pasludināta vien 18. gadsimtā. Vēlāk 19. gadsimtā, kad sākās tūristu plūsma, šī vieta savu statusu nostiprināja, jo bija izdevīga tūristu apkalpotājiem.
Vēsturniekiem gan arī agrāk bija radušās šaubas – nebija nekādu arheoloģisku pierādījumu, ka te notikusi liela kauja un pārāk jau nu neizdevīgas šķita franču bruņinieku pozīcijas, lai no ielejas uzbruktu angļiem kalnā. Tomēr parasti to izskaidroja ar pieņēmumu, ka karalis Filips IV bijis nejēga militārās lietās. Vēsturnieks Livingstons uzskata, ka Filipam IV un viņa karavadoņiem būtu bijis jābūt vājprātīgam, lai sūtītu savus vīrus uzbrukumā no tāda stāvokļa. Turpretim jaunatklātā vieta franču manevrus un kaujas gaitu padara loģisku.
