“Nosita ar koku, paņēma aiz astes un ar galvu trieca pret būri, dažreiz ar smaidu sejā!” Kā Gatis “iefiltrējās” ūdeļu fermā Iecavā 78
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Baisie kadri ar dzīvnieku sišanu, kas uzņemti “Baltic Devon Mink” ūdeļu fermā Iecavā, šokējuši pat rūdītākos dzīvnieku aizstāvjus. Video autors Gatis savām acīm redzējis vēl briesmīgākus varas darbus, tikai tos nav izdevies nofilmēt. Vai atmaskojošie materiāli palīdzēs izbeigt kažokzvēru asiņaino biznesu Latvijā?
Pilnīgs “bezpriģels”*
Ar slēpto kameru pogas caurumā un paša viedtālruni rokā Gatis notiekošo “Baltic Devon Mink” ūdeļu audzētavā filmējis pāris mēnešus, kamēr vien tur strādājis. Darbā viņš bija pieteicies ar konkrētu mērķi – parādīt plašākai sabiedrībai, kas patiesībā notiek aiz kažokzvēru audzētavu slēgtajām durvīm.
Iefiltrēšanās notikusi saziņā ar biedrību “Dzīvnieku brīvība”, tāpēc regulāri kontaktējies ar valdes priekšsēdētāju Katrīnu Krīgeri, stāstījis par redzēto un dzirdēto, kā arī sūtījis uzņemtos materiālus. Uzsācis strādāt februāra beigās tieši uz ūdeļu pārošanu, kas ilgst apmēram mēnesi un prasa papildu darba rokas.
Vienīgais, ko pajautājuši, pieņemot darbā, vai prot krievu valodu, jo šajā laikā tiek ievesti viesstrādnieki no Ukrainas, kuri latviski nemāk. “Mūs sadalīja pa komandām, un man paveicās, ka nebiju kopā ar lielākajiem ūdeļu sitējiem, kam vardarbība bezmaz vai sagādāja prieku, jo viņi to darīja arī smejoties.”
Daži izrīkojušies tik nežēlīgi, kas robežojies ar sadismu, bet Gatis spriež, ka varbūt tas notiek neapzināti, jo, te esot diendienā, prāts notrulinās un ūdele vairs netiek uzlūkota kā dzīva būtne, bet lieta, ar ko jātiek galā.
Savu ietekmi atstāj arī kažokzvēru audzēšanas tradīcija – gadiem šeit strādājuši vecāki, kas darbā iekārtojuši arī savas atvases, bet jautājums par nevardarbīgu apiešanos ar dzīvniekiem nekad nav bijis aktuālākais.
“Visškrobīgāk” Gatis juties, kad nav varējis nofilmēt pašus asākos kadrus. “Redzēju, bet nebija iespējams iebildēt, kā strādnieki nogalina ūdeles – viens nosita ar koku, cits paņēma aiz astes un ar galvu trieca pret būri. Tādu epizožu bija daudz,” viņš stāsta.
Redzot valdošo nežēlību, nīderlandiešiem piederošā “Baltic Devon Mink” ferma šķitusi kā pilnīgs “bezpriģels”. Taču visai drīz arī pats bijis spiests pielietot spēku. “Mani speciāli apmācīja, kā vislabāk atbrīvoties no ūdeles, kad tā krampjaini ieķērusies cimdā un nelaiž vaļā – ar otru roku jāpaņem aiz astes, jānospriego un jāsit pret būra malu, lai trāpa pa žokli.
Sākumā negribēju to darīt, centos cimdu atbrīvot bez sišanas, bet man paskaidroja, ka tādā veidā ūdelēm varot izraut zobus… Pēc kāda laika vairs nedomāju, ka rokā ir dzīva radība, vienkārši kā robots mehāniski pildīju uzdevumu – pārvietoju ūdeles no būra uz būri, kad iekodās rokā, uzsitu, lai atlaiž.”
Par mēneša darbu saņēmis rokā 956 eiro. It kā laba summiņa, taču jāstrādā bija ik dienu pa desmit līdz divpadsmit stundām un bez brīvdienām, telpās – neciešami kodīga smaka, nemitīgs stress un vardarbība, skanot spalgiem, izmisīgiem ūdeļu kliedzieniem, nereti – pirms nāves. Sakropļotu dzīvnieku līķus te varēja redzēt katru dienu.
Pārošanās laikā pie vainas bija arī agresīvi tēviņi, kas plosīja mātītes, bieži vien traumējot galvaskausu un pēc tam izēda tām smadzenes. Strādnieki sprieduši, ka tik vardarbīga uzvedība līdz šim netika novērota, iespējams, tas esot ūdeļu badināšanas dēļ.
“Viņi stāstīja, ka šogad pirms pārošanas ūdelēm dots mazāk barības, it kā tā darot Nīderlandē – pabadinot, lai labākas pārošanas sekmes, taču mūsu fermā kas tāds pielietots pirmo reizi,” dzirdēto atstāsta Gatis.
Pārbaudēs – nekā sensacionāla
Nofilmētais materiāls jau kalpojis par pamatu, lai Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsāktu administratīvā pārkāpuma procesus pret sešiem SIA “Baltic Devon Mink” darbiniekiem, kas video redzami cietsirdīgi izturamies pret dzīvniekiem.
“Administratīvā procesa laikā tiks skaidrots arī tas, vai uzņēmuma vadība ir zinājusi un tomēr pieļāvusi šādu nepieņemamu un nosodāmu izturēšanos pret dzīvniekiem. Ja tiks gūti pierādījumi, ka tas noticis ar uzņēmuma vadības akceptu, tiks uzsākta administratīvā lietvedība arī pret uzņēmuma vadību,” skaidro PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītājas vietniece Rudīte Vārna.
Uzņēmuma valdes loceklis Bobs van Ansems publiskajā telpā jau paziņojis, ka fermā uzņemtajos video nesaskatot neko sliktu – tā esot dabiska parādība, ka tēviņi nogalina mātītes, un arī beigtas ūdeles uzskatāmas par normālu parādību. Plašākos komentāros viņš neiesaistās.
Nīderlandes īpašnieku uzņēmumam uzmanību pievērsusi arī Bauskas novada Valsts policija. Ja kādā no PVD uzsāktajiem administratīvā pārkāpuma procesiem būs noziedzīga nodarījuma pazīmes, par kurām paredzēta kriminālatbildība, materiālus izvērtēs policija. Pagaidām tā uzsākusi resorisko pārbaudi par epidemioloģisko prasību neievērošanu, taču kažokzvēru audzētāji ar likumsargiem nesadarbojas. Par ziņu nesniegšanu viņus var saukt pie administratīvās atbildības.
Zemkopības ministrija uz šokējošajiem faktiem reaģējusi ar rīkojumu PVD veikt ārpusplāna pārbaudi visās piecās Latvijas ūdeļu novietnēs. 10. jūlijā dienestam jāsniedz detalizēts pārskats ministrijai, kad par rezultātiem uzzinās arī sabiedrība, taču jau tagad Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga varot teikt: “Nekā sensacionāla tur nav.”
Par nespēju konstatēt un efektīvi novērst dzīvnieku labturības un Dzīvnieku aizsardzības likuma pārkāpumus PVD kritizē biedrība “Dzīvnieku brīvība”, kā lielāko problēmu nosaucot dienesta praksi iepriekš brīdināt īpašniekus par ierašanos. “Cik nesaprātīgam jābūt, lai uz tādas uzrautos! Darbinieki dzīvniekus var sist vai katru dienu, un pārošanas laikā, kā redzams video, tas arī notiek, bet PVD to nevarēs konstatēt, jo inspektora klātbūtnē neviens taču nebūs vardarbīgs,” spriež biedrības vadītāja Katrīna Krīgere.
Kā noskaidroja “Mājas Viesis”, PVD pārošanas laikā līdz šim nav veicis nevienu pārbaudi. Redzētais video K. Lambergai kā Veterinārās uzraudzības departamenta direktorei liekot pārdomāt plānus un rosināt nākamajā gadā plānotajās pārbaudēs iekļaut arī periodu, kad dzīvniekiem hormonu ietekmē ir pastiprināta uzbudināmība. “Tomēr es nepiekrītu, ka nevar savādāk, kā tikai zvetējot dzīvniekus! PVD inspektori regulāri ņem asins paraugus dzīvām ūdelēm un spēj to izdarīt bez sišanas. Tāpēc mani ļoti interesē, kas ir tik īpašs pārošanas laikā, vai tā iedarbojas hormoni, ka viņi ir tik netverami, vai īpaši stresa gadījumi, vai neapmācītas jaunas personas.” Par šo tematu runājot ar citiem ūdeļu audzētājiem, tie liekot roku uz sirds, ka pie viņiem gan nekas tāds nenotiek.
Par pārbaudēm PVD arī turpmāk iepriekš informēs īpašniekus. “Mēs neesam tiesīgi veikt kontroles kā policisti, kas nomaskējušies krūmos. Nebrīdinot par pārbaudi un nesaskaņojot ierašanās laiku ar īpašnieku, varam atrasties pie aizslēgtām durvīm, turklāt ir tādas lietas, kuras nemaz nevar savest kārtībā īsā laikā, piemēram, sakārtot reģistrus vai izvietot būros atbilstošā blīvumā 300 tūkstošus ūdeļu. Par ierašanos parasti brīdinām iepriekšējā dienā vai pārbaudes dienas rītā,” skaidro PVD pārstāve. Ja īpašnieks noteiktajā dienā nevar uzņemt PVD, pārbaude tiek pārcelta uz citu datumu.
Mokoša nāve gāzes kamerā
Par PVD pārbaužu apšaubāmo efektivitāti liecina Gata pieredzētais “Baltic Devon Mink” fermā, kad pēc pārošanas tēviņus lielā skaitā indēja ar gāzi. “Redzēju, kā tēviņus kauj pēc pārošanas. Uztaisīta finiera kaste, kurai galā darbojas motoriņš, kas izdala izplūdes gāzi. Ūdeles aiz astēm tur lidina iekšā, viņas smok, bet kā ūdens dzīvnieks var ilgi aizturēt elpu, tāpēc nāve ir gara un mokoša. Daudzi pamanījās tikt ārā un skraidīja pa fermu apdulluši, viņus noķēra un meta atpakaļ. Tā metot, dzīvnieki tiek savainoti, viņiem pārsit galvas. Tas bija vājprāts, kā elle! Ūdeles atkal un atkal meta kastē un turpināja smacēt.”
PVD uz “Mājas Viesa” jautājumu par pārbaužu rezultātiem ūdeļu nogalināšanas laikā atbildēja, ka nav radušās aizdomas par to, ka kopēji cietsirdīgi izturētos pret dzīvniekiem. PVD pārstāve R. Vārna gan atzīst, ka šādus incidentus praktiski nav iespējams atklāt rutīnas pārbaudēs, tos iespējams konstatēt tikai tad, ja par to ziņo kāds no uzņēmuma darbiniekiem, turklāt nekavējoties, lai PVD var veikt pārbaudi, konstatēt pārkāpumus, gūt pierādījumus un attiecīgi saukt pie atbildības vainīgos.
Pieredze rāda, ka arī šādi ziņojumi nelīdz, jo, saņemot no Gata informāciju, biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja K. Krīgere nekavējoties cēlusi trauksmi PVD, ka ūdeļu fermā netiek ievēroti biodrošības noteikumi, kā arī pārošanas laikā savainotie dzīvnieki atstāti būros bez veterinārās palīdzības. Pārbaudes vietā dienests pabrīdinājis uzņēmumu, ka “zaļie” viņiem ziņojuši par pārkāpumiem, bet atbildes vēstulē biedrībai atzinās, ka pārbaude neko nedos – ja cilvēki nevalkā maskas, ierodoties inspektoram, tās var uzvilkt nekavējoties. Biedrība uzskata, ka vēstule atklāj “šokējošu iestādes bezatbildību un bezdarbību”.
Savukārt Zemkopības ministrija sarakstē ar dzīvnieku aizstāvjiem norādīja, ka PVD, kovida laikā neveicot ārpuskārtas pārbaudi, rīkojies pareizi, jo nav pakļāvis ūdeļu populāciju liekam infekcijas riskam.
Video redzēto vardarbību “Baltic devon Mink” fermā Zemkopības ministrijas Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone vērtēja ļoti kritiski, norādot uz dzīvnieku īpašnieka un saimnieka atbildību. “Sižetā parādījās, ka darbiniekiem trūkst zināšanu, bet fermā – iekšējās kontroles, jo kādam ir jāpārbauda, kā viņi dzīvniekus ķer un fiksē. Nu nedrīkst sist dzīvniekus nevienā nozarē! Tas ir aizliegts.
Īpašniekam ir jākomunicē ar darbiniekiem, jāmeklē risinājumi kur vaina, cēloņi.” Ministrijas pārstāve atgādināja, ka kažokzvēru fermās, kas ieguvušas “WelFur” dzīvnieku labturības sertifikācijas programmas sertifikātu, jāievēro augsti starptautiskie standarti, kas nosaka kažokzvēru audzēšanas labo praksi, balstītu uz zinātnieku izpēti. Kā redzams, arī augstas raudzes sertifikāts nepasargā ūdeles no vardarbības.
Pats zemkopības ministrs Kaspars Gerhards publiski izteicies, ka viens no risinājumiem varētu būt video kameru uzstādīšana pašās dzīvnieku novietnēs. Tagad tās ieraksta notiekošo ārpus telpām.
Šoreiz izdosies?
“Dzīvnieku brīvībai” šī ir jau ceturtā slepenā misija kādā no Latvijas zvēraudzētavām, un katru reizi tiek atklāti rupji pārkāpumi, visbiežāk par slimiem, ievainotiem dzīvniekiem, kuriem netiek sniegta veterinārā palīdzība. Biedrības mērķis ir panākt kažokzvēru audzēšanas aizliegumu. 2015. gadā Saeima noraidīja portālā “Mana balss” vairāk nekā desmit tūkstošu cilvēku parakstīto iniciatīvu par likuma grozījumiem, kas noteiktu pilnīgu kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā.
Dzīvnieku aizstāvji gatavojas rudenī vērsties Saeimā ar tādu pašu prasību. Biedrības vadītāja K. Krīgere ir pārliecināta, ka šoreiz izdosies panākt deputātu atbalstu par labu dzīvniekiem. “Atlikušās vājās kārtis, kas zvēraudzētājiem vēl bija rokā, pēdējo divu gadu laikā ir nozudušas, un nav vairs neviena argumenta, kāpēc mums vajadzētu Latvijā turpināt šo cietsirdīgo un varmācīgo biznesu?
Iepriekš bija kaut kādas runas par darba vietām, nodokļu ienākumiem, taču pēdējos gados nozare strādā ar zaudējumiem, strādnieku skaits sarucis līdz aptuveni 200 un viņus nākas vervēt arī no ārzemēm. Nozarei pastāv dažādas slēptās izmaksas, kuras neviens neuzskaita, piemēram, vides piesārņojums. Kažokādas videi ir visnedraudzīgākais apģērbu materiāls, ko parāda arī pētījumi. Kažokādu apstrādē izmanto kancerogēnas vielas. Zvēraudzētavu apkārtnē samazinās apkārtējo īpašumu vērtība. No audzētavām izbēgušās Amerikas ūdeles turpina nodarīt postu mūsu dabai, tās jau ir izkonkurējušas vietējās Eiropas ūdeles, kuras tagad varam apskatīt tikai zooloģiskajā dārzā.
Savukārt cilvēku veselībai darbs zvēraudzētavās oficiāli ir atzīts par kaitīgu, pat bīstamu, turklāt nācis klāt apdraudējums pandēmijas laikā, jo industriālajās fermās, kurās masveidā audzē savvaļas sugu dzīvniekus, veidojas labvēlīga vide kovida attīstībai, kas izrādījies lipīgs ūdelēm. Var viegli rasties jaunas mutācijas, ar kurām esošajām vakcīnām būs grūtāk cīnīties.
Plus vēl notiekošais citās Eiropas valstīs, kurās ir pieņemts aizliegums, kā arī slavenu modes namu, cilvēku paziņojumi, ka atsakās no dabiskajām kažokādām, jo tām vairs nav praktiskas nozīmes kā senāk. Un pats svarīgākais – sabiedrības viedoklis, kas aptaujās pauž pārliecinošu atbalstu kažokzvēru fermu slēgšanai,” K. Krīgere uzskaita kažokzvēru audzēšanas rūpala vājās vietas, ko apliecinot biedrības veiktā izpēte. Viņa gan apzinās, ka ceļā uz kažokzvēru audzēšanas aizliegumu spēcīgākais nozares aizsargs ir Zemkopības ministrija, kas katrā publiskajā diskusijā pauž nelokāmu nostāju, ka tā jāsaglabā.
To apstiprina arī L. Ansones teiktais: “Šī nozare kā jebkura ir svarīga. Ja to slēdzam, jādomā, ko likt pretim. Paņemt un aizslēgt, nesakot, ko cilvēks tā vietā var darīt, kur atrast darbu, ir diezgan nepārdomāti.” Atšķirībā no “Dzīvnieku biedrības”, kas nozares ekonomisko mazspēju un negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem ir izvērtējusi vairāku gadu garumā, Zemkopības ministrija vēl nav veikusi vispusīgu nozares analīzi, atzīst L. Ansone.
K. Krīgere norāda, ka Zemkopības ministrija visus šos gadus bijusi ļoti pasīva un neieinteresēta dzīvnieku aizsardzībā, ignorējusi zinātnisko pētījumus, kas apstiprina, ka kažokzvēriem, t.sk. ūdelēm, nav iespējams nebrīvē nodrošināt fizioloģiskās un etoloģiskās jeb dabiskās uzvedības vajadzības šaurajos būros, kā arī sabiedrības vairākuma viedokli socioloģiskās aptaujās.
“Tā vadījusies pēc principa, ka šī ir tāda pati lauksaimniecības nozare kā citas, kas jāatbalsta, kamēr vien var. Taču šeit arī ir jaunas vēsmas – nesen Eiropas Parlaments nobalsoja par to, ka līdz 2027. gadam visā Eiropas Savienībā pakāpeniski būtu jāizbeidz pārtikai audzēto lauksaimniecības dzīvnieku turēšana sprostos.
Ja jau domesticētu lauksaimniecības dzīvnieku, kas selekcijā ir atlasīti un nav plēsīgi un ar cilvēkiem dzīvo kopā tūkstošiem gadu, labturībai nav piemēroti sprosti, tad kāda var būt runa par ūdelēm un lapsām, kas ir savvaļas sugu plēsēji! Tāpēc vienīgais veids, kā izbeigt dzīvnieku ciešanas zvēraudzēšanā, ir to aizliegt ar likumu, jo atšķirībā no citām nozarēm, piemēram, olu industrijā, kur pastāv iespējas uzlabot dējējvistu dzīves apstākļus, atsakoties no sprostiem, zvēraudzēšanā šādu iespēju nav!”
Zemkopības ministrijas pārstāve L. Ansone un tāpat arī K. Lamberga no PVD paredz Eiropas Parlamenta apstiprinātajai iniciatīvai vēl ilgstošas un smagas diskusijas, kad tajā iesaistīties lauksaimniecības industrijas un liks pretim skaitļus, cik maksās galaprodukts pēc atteikšanās no būriem. L. Ansone atgādina, ka šī iniciatīva neattiecas uz kažokzvēriem, kuru turēšanu būros regulē Konvencijas par dzīvnieku aizsardzību rekomendācijas, kas ieviestas nacionālajā likumdošanā.
Gan jau “Dzīvnieku brīvības” priekšlikumam par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu nonākot Saeimas namā, arī sarosīsies kažokzvēru audzētāji un to lobiji. Kāds būs balsojums, prognozēt neiespējami, tomēr ir deputāti, kas arī tagad atklāti pauž savu nostāju. Viena no tiem – Krista Baumane, kas pati atbalsta fermu slēgšanu un cer, ka to darīs arī “Attīstībai/Par!” kolēģi frakcijā. K. Baumane kažokzvēru audzēšanu nosauc par cietsirdīgu un izzūdošu rūpalu, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma.
* Galēji nepieņemama situācija
UZZIŅA
Fakti par zvēraudzēšanu Latvijā un kaimiņos
• 15 valstis Eiropā ir aizliegušas kažokzvēru audzēšanu. Nupat tām pievienojās arī Igaunija, paredzot pārejas periodu līdz 2026. gadam.
• 65% Latvijas iedzīvotāju nav pieņemama dzīvnieku audzēšana un nogalināšana zvērādu ieguvei.
• Dzīvnieki mūsu zvēraudzētavās ir ieslodzīti šauros drāšu sprostos, kur tiem liegta instinktīva uzvedība.
• Latvijas zvēraudzētavās katru gadu nogalina vairāk par pusmiljonu lapsu, šinšillu un ūdeļu. Ūdeles nosmacē ar izplūdes gāzi, lapsas nosit ar elektrisko strāvu.
• Zvēraudzēšanas nozare Latvijas tautsaimniecībā ienes 0,003% no kopbudžeta.
• Kažokādas ir videi kaitīgs materiāls, kuru ražošanai izmanto daudz resursu un arī toksiskas vielas.
• Latvijā lielākā ūdeļādu audzētava “Baltic Devon Mink” pieder Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam “Van Ansem Participaties B.V.”. 2019. gadā uzņēmums strādājis ar 6,4 milj. eiro apgrozījumu un 3 milj. zaudējumiem. Miljonos mērāmi zaudējumi uzrādīti kopš 2015. gada.
Avots: www.kazokadas-pagatne.lv
