Bija lielisks cilvēks 21
Anatolija sieva Viktorija palika viena ar divām meitām. Ģimenei ir liels piederīgo atbalsts, taču vīru un tēvu neviens aizstāt nevarēs. Sieva stāsta, ka vīrs ļoti rūpējies par ģimeni, to, lai nekā netrūktu, tāpēc arī uzpircis metālu, ko pēc tam pārdevis tālāk. Tā gan neesot bijusi legāla uzņēmējdarbība, taču Anatolijs nekad neesot pircis zagtu vai iesaistījies ar šaubīgiem tipiem. Darbojies kādus 15 gadus. Un nekad nekādu problēmu nav bijis, līdz saticis Jahimoviču.
“Kad 4. septembrī zvanīju viņam un abi telefoni bija izslēgti, sapratu, ka noticis kas ļauns. Jo Anatolijs nekad neizslēdza telefonus un vienmēr vakaros bija mājās. Kad nākamajā dienā no rīta ziņu portālā izlasīju par Ķekavā sadegušo automobili, man viss bija skaidrs,” atceras Anatolija sieva. Neslēpjot asaras, Viktorija stāsta, ka vīrs dažas dienas pirms nogalināšanas – 30. augustā – visai ģimenei uz viņas dzimšanas dienu bija uzdāvinājis lidojumu gaisa balonā, pēc nedēļas bija 15 gadu kāzu jubileja, bija pasūtītas aviobiļetes uz Barselonu.
“Mēs esam ticīgi cilvēki un nejūtam naidu. Ir tikai ļoti sāpīgi, ka ļaunums tik tuvu mums nonācis un Toļiks mira tik šausmīgā nāvē. Slepkavas atbildēs Dieva priekšā, bet arī šajā dzīvē abi jāizolē pēc iespējas uz ilgāku laiku, lai neciestu vēl kāds,” saka Viktorija.
Sievasmāsa Marija stāsta, ka Anatolijs bijis bezmaz vīrieša ideāls, viņam nav bijušas nekādas atkarības, centies palīdzēt ne tikai tuviniekiem, bet arī svešiem cilvēkiem, daudzdzīvokļu māju pagalmā iekārtojis bērnu rotaļlaukumu, rūpējies par savu vecomāti. “Gribam, lai par Anatoliju dzīvotu labas atmiņas. Bērēs uzzinājām, cik daudziem cilvēkiem Anatolijs materiāli palīdzējis. Kad kādiem paziņām, maznodrošinātajiem, pieteicies bērniņš, viņš sarūpēja gultiņu un drēbītes, kā arī dāvanas bērniem, kuri ārstējas onkoloģijas nodaļās. Veciem cilvēkiem pirka un nesa pārtiku. Kad ziemas naktī ieraudzīja bezpalīdzīgu cilvēku basām kājām tupam uz ceļiem, nogādāja to slimnīcā. Un tie ir tikai daži piemēri,” stāsta Marija.
Māsas uzskata, ka abi vīrieši tiesājami par slepkavību. Jahimovičs, viņuprāt, tiesā uzvedoties ļoti ciniski, uzskatot, ka vainojams tikai laupīšanā, kaut gan būtībā ir traģēdijas cēlonis un notikušā plānotājs. Skuja vismaz uzvedoties savai situācijai adekvāti. Māsām esot zināms, ka pēc slepkavības abi jautrā kompānijā ar meitenēm esot svinējuši. No notikuma vietas esot pazudusi Anatolija tēva dāvana – pulkstenis ar gravējumu, kas viņam vienmēr bijis līdzi.
Vardarbīgs tēvs un liels mantojums
L. Skujam vectēvs bija atstājis krietnu mantojumu – zemi, mežu, ko mazdēls pārdevis un ticis pie 40 tūkstošiem eiro. Palicis dzīvot viens privātmājā Vecumniekos, Lauris pircis automašīnas, tērējis naudu uzdzīvei. Kad piekritis drauga plānam ar metāllūžņu uzpircēju, viss mantojums jau bijis iztrallināts.
Vecumniekos uzzināju, ka privātmājā ilgstoši bijusi vieta nelegāla alkohola tirdzniecībai, ar ko nodarbojies gan Laura vectēvs, gan tēvs (arī jau miris). Māte Lauri atstājusi abu vīriešu aprūpē, kad viņam bijuši daži gadiņi. Tēvs mēdzis staigāt iedzēris un bijis agresīvs, dažu labu konfliktu risinājis ar jau minētās pistoles palīdzību.
Skolā Lauris sliktās uzvedības un sekmju dēļ ātri nonācis sociālā dienesta redzeslokā. Nav bijis muļķis, bet slinks, aizrāvies ar azartspēlēm. Klasē daļai bijis autoritāte, jo pie Laura vienmēr varēts dabūt alkoholu un cigaretes. Liels huligāns skolā nav bijis, 9. klasi pabeidzis ar vienu nesekmīgu atzīmi. “Lauris nebija ļaunsun atriebīgs, necentās izlikties, taču reizēm nevarēja saprast, ko no viņa kurā brīdī sagaidīt,” man teica kāds Laura draugs.
“Lauri es pametu maziņu. Vīrs bija agresīvs pret mani. Toreiz man likās, ka tā ir labāk, jo vīram bija vairāk naudas. Kad attapos, tad vīrs vairs dēlu neatdeva. Teica, lai nākot atpakaļ, bet es to negribēju. Dēlu es iespēju robežās apmeklēju. Es nesaprotu, kā Lauris varēja nošaut cilvēku. Kad cietumā to jautāju, viņš nevar paskaidrot, tā vienkārši esot iznācis,” teic Laura māte, kura viņu apmeklējusi cietumā.
Rezgalis un manipulators
Jahimoviča māte uzskata, ka traģēdijas iemesls esot Lauris, kurš uzradies ar savu lielo naudu un “BMW” automašīnām. Kad Lauris visu mantojumu iztērējis, tad viņš, pieradis pie naudas, arī izmisumā esot izdomājis laupīšanu.
“Ralfam bija mājas, ģimene, mācības vakarskolā – kāpēc gan viņam būtu jādomā laupīt?” jautā māte. “Neapstrīdu, ka dēls vainīgs laupīšanā, pēdu slēpšanā un viņam par to jāsēž cietumā, taču ne jau par slepkavību. Ne viņš šāvis, ne plānojis šaut. Jā, reizēm blēņdaris un nevaldāms, taču nekad nevienam nav darījis pāri, pat ne kaķim vai sunim.”
Māte stāsta, ka Ralfs cietumā beidzis vidusskolu, iemācījies no filca gatavot rotaļlietas, ko sūtot uz mājām, iet uz kapelu, taču nestrādājot, jo vēlas saglabāt cietumā autoritāti. Lasot grāmatas par ekonomiku un biznesmeņiem.
Varbūt audzināšanā tomēr kaut kas palaists garām? “Nedomāju. Esmu ar Ralfu par to runājusi. Viņš pats saka, ka ģenētiski kaut kas slikts iedzimts, jo kā nākamais noziedznieks viņš netika audzināts,” man saka Ralfa māte, kurai ir vēl trīs bērni. Ar Ralfa tēvu viņa ir šķīrusies un dzīvo viensētā kopā ar citu vīrieti.
Baldonieši savukārt stāsta tā – jā, varbūt Ralfs nav bijis ļaunuma iemiesojums, taču runājis pretim skolotājiem, sekmes bijušas sliktas, 7. klasē palicis otru gadu, kaut gan ar galvu viss esot bijis kārtībā. Slinks, taču uz skolu nācis, jo patikusi sabiedrība. 9. un 10. klasē sekmes uzlabojušās, par ko pašam bijis prieks.
“Mums Ralfs bija tāds kā negatīvais līderis, pavilka uz nedarbiem. Nebrīnos, ka viņš pārkāpis likumu, bet biju pārsteigta, ka viņš saistīts ar slepkavību – viņam drīzāk piestāvētu kāda mahinācija. Viņš prata par sevi atstāt labu iespaidu, manipulēja, uzspieda uz jūtām. Tiesa, atceros, ka skolotāja gribēja sarīkot Ziemassvētku pasākumu un vienīgais, kas pieteicās palīgos, bija Ralfs,” stāsta kāda viņa klasesbiedre.
Cik Ziemassvētku Ralfam un viņa nozieguma draugam būs jāpavada cietumā, vēl lems tiesa.
