No zemnieka sētas – līdz pasaules līmenim. LAD vadītājai – pēdējā darba diena 3
Lauku atbalsta dienesta (LAD) vadītājai Annai Vītolai-Helvigai šodien pēdējā darba diena pēc dienestā nostrādātiem desmit gadiem. Lai rezumētu paveikto, uz sarunu aicinājām gan direktori, gan arī zemnieku pārstāvjus – “Robežnieku” īpašnieci Ievu Alpu-Eizenbergu un “Jokas” īpašnieku Jāni Uzulēnu.
LAD vadībā savulaik nonācāt no Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktores amata…
A.Vītola-Helviga: …un uzreiz bija skaidrs, ka izmaiņām šajā iestādē jābūt radikālām. Pirmkārt, kļūt zemniekam saprotamākam. Nesēdēt aiz slēgtām durvīm, nemeklēt kļūdas projektos, bet gan doties uz laukiem skaidrot cilvēkiem naudas saņemšanas nosacījumus.
Otrkārt, attīstīt tālāk LAD informācijas sistēmu, kura jau tad bija augstākā līmenī nekā citās valsts iestādēs. Mēs strādājam ar citu pieeju, proti, sistēmas izstrādēs nevis uzreiz visu, bet gan attīstām tās “pa gabaliņam”, pārbaudot, vai tā zemniekam ērta lietošanai un tikai tad izstrādājam nākamo posmu. Sistēmām topot aizvien ērtākām, ieviešot aizvien jaunus e-pakalpojumus, pamazām atteicāmies no papīra formāta. Efekts ir milzīgs.
Kā bija iepriekš? Dažāda veida atbalstiem ik gadu piesakās ap 70 000 klientu, tātad papīra kalni bija neiedomājami, turklāt tos pavadīja lērums kļūdu, kas zemniekam nozīmē sitienu pa kabatu. Viens lauka kartes iesniedza elektroniski, kaimiņš – papīra formātā ar roku zīmētu. Kad saliek vienā sistēmā, lauki pārklājas un tas nozīmē kļūdas, ilgāku atbalsta administrēšanu, pārbaudes uz vietas. Pirms pieteikšanās platību maksājumiem tikai elektroniski problēmas bija ar apmēram 18 000 pieteikumu, bet šogad mums bija jāsūta tikai 600 vēstules!
Sākot darbu, mans trešais uzdevums bija kļūt drošākiem sarunās ar Briseli. Urbāmies cauri regulām, runājām ar kolēģiem citās valstīs, kā viņi risina neskaidrības saistībā ar striktajām ES auditoru prasībām, projektu dokumentācijām un sekojošiem uzrēķiniem. Lielākais gandarījums bija pirms diviem gadiem, kad tikām līdz Eiropas Tiesai un panācām, ka tiek atcelts 800 000 eiro uzrēķins par it kā savstarpējās atbilstības prasību neievērošanu. Jo zinājām, ka visu esam veikuši korekti.
Radām risinājumu vēl vienai problēmai. Dzīvē gadās, ka zemnieks aizmirst pievilkt ķeksīti ikgadējam atbalsta veidam un rudenī attopas, ka naudu par to, kas pienākas, nesaņems. Pieteikumu sistēmā jau sen redz Briseles uzraugi, līdz ar to labošanas iespēja izslēgta. Man tiešām bija kauns parakstīt vēstules zemniekiem, kur teikts – “atbalsts nav piešķirts, jo nokavējāt”. Ja bija slikts gads un zemnieks zaudēja tūkstošus, dažai saimniecībai tas nozīmēja beigas. Tad nu likām prātus kopā un izveidojām brīdināšanas sistēmu, pret ko Briselei nebija argumentu. Vadoties pēc iepriekšējo gadu pieteikumiem, veidlapā visi ķeksīši jau priekšā – ko nevajag, to ņem ārā. Tagad gadā ir vien pāris aizmāršīgi zemnieki, salīdzinot ar pārsimt iepriekš.
Vai tomēr gadās strīdi starp zemniekiem un LAD?
Strīdi ir bijuši. Agrāk atbalstam pieteica nekoptus laukus, tagad tādu gadījumu nav, toties dažkārt mēģina pieteikt citu kultūru. Pirms dažiem gadiem bija ķimeņu sāga, kad pēkšņi parādījās 1000 ha ar bioloģiskajām ķimenēm. Par tām maksāja 390 eiro par hektāru. Cilvēki sapirka zemi un domāja, ka nu nāks vieglā nauda. Braucām skatīties, un, jā, šur tur bija pabērtas tās ķimenes, bet nekā vairāk. Protams, sekoja tiesu darbi. Līdzīgi bijis ar kabačiem, ķirbjiem. Pēc satelīta redzam, ka zeme apstrādāta un ķirbis iesēts vien vēlā jūlijā. Aizbraucam skatīties, nu protams, nav to ķirbju.
I. Alpa-Eizenberga: Šis ir sāpīgs jautājums – kad kaimiņos redz zemi, kas tiek izmantota tikai maksājumu saņemšanai. Diemžēl tādi saimnieki ir un LAD ar tiem īsti netiek galā. Lauksaimnieciskā darbība it kā notiek, ir mājlopi, bet zemes daudzreiz vairāk, nekā dzīvniekiem nepieciešams. Tāpat joprojām aktuāls jautājums ir nopļautās zāles zemē atstāšana. Pirms noteiktiem datumiem notiek puvekļu sarullēšana, bet tas arī viss un “zemnieks” atbalstu saņem. Acīmredzot šajā jomā sankcijas vēl nav pietiekamas, būtu jāstrādā pie noteikumu mainīšanas.
J. Uzulēns: Situācija tomēr uzlabojas zemes sadārdzinājuma dēļ. Pirms desmit gadiem minēto pārkāpumu bija daudz, šodien krietni mazāk. Laba lieta, ka LAD mājaslapā kartēs atrodami kultūraugu kodi, tu redzi, vai konkrētajā siena pļavā būtu jābūt ķiplokiem. Saimnieka uzvārda tur, protams nav, bet var redzēt pieteikto kultūru. Jā, lielajās lietavās vai sausumā visādi var gadīties, tāpēc jābūt pamatojumam, kāpēc uz lauka redzamais neatbilst pieteiktajam. Un LAD ir pareizā pieeja, ka vispirms zemniekam izskaidro kļūdu un tikai tad, ja neko nedari lietas labā, seko sods.
Zemnieki pārmet dienestam, ka virkne projektu nez kāpēc paliek aiz svītras. Ja redzat kļūdas pie iesniegšanas, vai ir jau par vēlu?
A. Vītola-Helviga: Mēs pirms tam daudz stāstām, ko ievērot, piesakoties atbalstam. Kad projekti jārindo, naudas visiem var nepietikt. Nosacījums ir tāds, ka uz iesniegšanas brīdi pilnīgi visiem prasītājiem dokumentiem jābūt kārtībā. Kā varam pabīdīt uz priekšu rindā kādu projektu, kuram pirms nedēļas nebija aizpildīta tabula un tagad tas izdarīts, ja citam projektam nodošanas brīdī viss bija kārtībā? Cilvēki bieži to nesaprot, bet tādēļ jau ir konsultanti, ar kuriem laikus viss jāizrunā.
J. Uzulēns: Būtiski, lai no kārtas uz kārtu netiek mainīti projektu nosacījumi, kā tas notiek patlaban. Ja kaut ko nolemj, tad trīs gadus nemainām. Tā būtu ilgtermiņa politikas veidošana valstiskā mērogā!
ZM pavīd doma, ka taupības nolūkos ķersies pie administratīvo izdevumu apciršanas. Kā tas ietekmēs LAD darbu?
A. Vītola-Helviga: LAD budžets 80% sastāv no algām, 11% ir IT izstrādes izdevumi. Esam samazinājuši 34 štata vietas, bet ne jau atlaižot cilvēkus, bet gan uz aizejošo darbinieku rēķina. Kaut ko vēl varētu optimizēt, bet tas iespējams vien tad, ja nebūs vēlmes attīstīties. Mums ir tik daudz ideju! Viens no risinājumiem varētu būt – atteikties no trīs piedāvājumu prasīšanas iepirkumos, izveidojot cenu katalogus. Patlaban zemnieki pieļauj daudz kļūdu, jo nav specializējušies dalībai iepirkumos. Šāds cenu katalogs būtu milzīgs progress un zemniekam ļoti atvieglotu dzīvi.
Ko dienestam vēl vajadzētu darīt, lai atvieglotu zemnieku dzīvi?
J. Uzulēns: Nākotnē vairāk jāizmanto satelīta attēli. Piemēram, satelīta dati par ražības rādītājiem, lai redzu lauka potenciālu – zāles masu šobrīd un pēc nedēļas, kad varu pļaut. Tāpat esošajā LAD e-sistēmā varētu būt izvērstāka lietotne, lai valsts mērogā redzam, cik, piemēram, 7. jūlijā mums ir kviešu uz lauka. Redzēt, cik nokuļam, cik pazaudējam uz kulšanas procesiem sliktu kombainu dēļ. Aktuālā informācija no satelīta ir ļoti svarīga izaugsmes plānošanā – no saimnieka sētas līdz pat pasaules līmenim. Tas ļaus auditēt Latvijas lauksaimniecību un noteikt, vai ejam uz ilgtspējīgu saimniekošanu vai darām ko nepareizi.
A. Vītola-Helviga: Jā, tas ļaus saprast, cik tonnām labības vajadzēja būt un paskatīties, kur tā palika. Tas ir reāli, vēl jau tikai divus gadus ar satelītiem strādājam.
I. Alpa-Eizenberga: Projektu pieteikumos vajadzētu ļaut pārkopēt saimniecības vēstures datus, kā arī platību maksājumu pieteikumos rakstīt katra lauka nosaukumu, nevis tikai numuru. Lai, atverot projektu, bloku kartē bez līkločiem redzu, kurā laukā jāveic izmaiņas.
J. Uzulēns: Gribētos redzēt LAD mobilajā lietotnē, cik tālu pavirzījies konkrēts projekts un provizorisko datumu, kad kontā ieripos nauda.
A. Vītola-Helviga: Ļoti laba doma. Par maksājumiem var teikt, ka sāksim platību maksājumu izmaksu 16. oktobrī. Pateicoties e-sistēmai, pērn pāris dienās spējām izmaksāt jau 80% avansu. Šogad varētu būt tikpat operatīvas izmaksas. Man prieks, ka darbu LAD beidzu ar jaunas mobilās lietotnes laišanu dzīvē, kas atrisinās daudzas zemnieku problēmas. Piemēram, ir gadījumi, kad aizsūtām vēstuli e-sistēmā, bet zemniekam jāstrādā un viņš nepārbauda. Tagad telefonā parādās lodziņš, ka ir vēstule un uzreiz vari atbildēt, nofotografēt lauku ar koordinātām, uzreiz iesūtīt sistēmā utt.
I. Alpa-Eizenberga: Jāteic, ka savulaik pirms atbalsta saņemšanas ilgi bija jāgaida, kamēr LAD atbrauc un pārbauda laukus, bet šobrīd tas patiešām notiek pāris nedēļu laikā un nejūtam, ka samazinājies darbinieku skaits. Man personīgi ar Annu saskares bijis maz, bet vienu zinu droši – LAD ir iestāde, kas problēmu atrisinās, un, ja arī nē, tad izskaidros un zemnieks nejutīsies kā represīvā iestādē. Nosaukums ir pareizs – Lauku atbalsta dienests.
