Nosaukti “Lielās mūzikas balvas 2013” nominanti 0
Šā gada 4. martā uz Latvijas Nacionālās operas lielās skatuves 21. reizi pasniegs augstāko Latvijas valsts apbalvojumu mūzikā – Lielo mūzikas balvu, kuru rīko Kultūras ministrija un VSIA “Latvijas koncerti”.
Kultūras ministre Dace Melbārde izcēla, viņasprāt, trīs izcilības – “Nībelunga gredzena” ciklu Operā, Latvijas Radio kora darbību gada garumā un no debitantu vidus pianisti Aurēliju Šimkus, kura 16 gadu vecumā jau var lepoties ar pirmo ārzemēs izdoto soloalbumu. Lielo mūzikas balvu ministre vērtēja ne tikai kā vienu no intriģējošākajiem notikumiem mūzikā, bet arī kultūras dzīvē kopumā. Bez kautrēšanās var teikt, ka Latvija patiesi ir mūzikas lielvalsts.
Balvu par mūža ieguldījumu saņems operdziedātāja Regīna Frinberga, kuras karjera nav bijusi ilga – 20 gadi uz LNO skatuves no 1953. līdz 1974. gadam – taču viņai līdzīga liriskā soprāna tolaik nebija. Mūzikas vēsture glabā solistes devumu, sākot ar debiju Baņutas lomā 1953. gadā līdz nepārspējamam dziedājumam Imanta Kalniņa “Oktobra oratorijā” vēlākajos gados. Māksliniece par spīti saviem cienījamajiem gadiem solījusi ierasties uz apbalvošanas ceremoniju Operā.
Šogad žūrija ieviesusi jaunu, līdz šim nebijušu apbalvojumu – Gada izcilākais Eiropas mūzikas notikums Latvijā. Tā laureāts arī nupat nosaukts – tas ir “Nībelunga gredzena” četru operu cikls – 2006. gadā aizsākts LNO vērienīgs projekts ar vainagojumu pērn. Šo titulu “Nībelunga gredzens” izpelnījies projektā iesaistītās izcilās, starptautiskās radošās komandas un tetraloģijas muzikālo kvalitāšu dēļ uz LNO skatuves.
Vērts uzsvērt, ka pērn Latvija kļuvusi bagātāka par 50 jaundarbiem visdažādākajos žanros.
Žūrija paplašinājusi arī līdzšinējo kategoriju “Gada debija” – pirmoreiz apbalvos gada jauno mākslinieku. Tas nozīmē nevis mūziķu viena koncerta vai darba, bet viņu devuma izvērstāku vērtējumu. Koklētāja un etnomūziķe Laima Jansone, kas uz šo balvu pretendē konkurencē ar “Cremerata Baltica” čellisti Guntu Ābeli un kora “Kamēr” diriģentu Jāni Liepiņu, teic, ka ziņa par nomināciju viņai bijusi pārsteigums un patiess prieks. “Kad agrā jaunībā vēroju Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremoniju televīzijā, man šis notikums likās ārkārtīgi brīnišķīgs, tā nebija nekāda ikdiena, un mani īpaši iepriecināja, ka reiz uz LNO skatuves šajā ceremonijā kāpa arī “Iļģi”…”
Šogad laureāti pirmoreiz balvā saņems eiro – 1500 pirms nodokļu nomaksas. “Lielās mūzikas balvas 2013” pasniegšanas ceremonijas režisors ir Roberts Rubīns, kurš norises vizuālo veidolu radījis kopā ar arhitektu Didzi Jaunzemu. Ceremoniju vadīs Rēzeknes koncertzāles “Gors” direktore Diāna Zirniņa un kordiriģents Ints Teterovskis.
“Lielās mūzikas balvas 2013” nominanti:
* Gada jaunais mākslinieks: čelliste Gunta Ābele; koklētāja Laima Jansone; diriģents Jānis Liepiņš.
* Gada koncerts: J. Vītola 150. dzimšanas dienai veltītais Dziesmu svētku koncerts Latvijas Universitātes Lielajā aulā 2. jūlijā (mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns); “Sinfonietta Rīga” un baroka vijolnieka Enriko Onofri koncerts “Itāļu baroka šedevri” Senās mūzikas festivālā Rundāles pilī 13. jūlijā; Nacionālā simfoniskā orķestra sezonas atklāšanas koncerts 27. septembrī Lielajā ģildē (solists Egils Siliņš, LNSO, diriģents Vladimirs Fedosejevs).
* Gada uzvedums: J. Karlsona baleta “Karlsons lido…” iestudējums Latvijas Nacionālajā operā (LNO), diriģents Mārtiņš Ozoliņš, horeogrāfs Ai- vars Leimanis; S. Prokofjeva operas “Mīla uz trim apelsīniem” iestudējums LNO (diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Aleksandrs Titels); O. Respīgi operas “Ēģiptes Marija” iestudējums festivālā “Dominante” Rīgas Sv. Pētera baznīcā (diriģents Viesturs Gailis, režisors Uģis Brikmanis).
* Par izcilu darbu ansamblī: klarnetists Mārtiņš Circenis; pianiste Herta Hansena; sitaminstrumentālists Artis Orubs.
* Par izcilu interpretāciju: pianiste Arta Arnicāne (solopartija V. A. Mocarta 18. klavierkoncerta atskaņojumā 23. decembrī Mazajā ģildē); dziedātājs Rihards Mačanovskis (P. Čaikovska romanču atskaņojums 30. novembrī LNO Beletāžas zālē); klarnetists Egīls Šēfers (solopartija V. A. Mocarta Klarnetes koncerta atskaņojumā 16. februārī Lielajā ģildē, solopartija R. Kalsona Klarnetes koncerta atskaņojumā 10. maijā Lielajā ģildē).
* Par izcilu sniegumu: dziedātāja Liene Kinča (Zīglindes loma R. Vāgnera operas “Valkīra” iestudējumā LNO, uzstāšanās festivālā “Artissimo”, solo Dž. Verdi “Rekviēmā” 7. septembrī Rīgas Sv. Pētera baznīcā); saksofonists Oskars Petrauskis (solopartija A. Glazunova Saksofona koncerta atskaņojumā 8. februārī Lielajā ģildē, solopartija V. Šmīdberga Alta saksofona koncerta atskaņojumā un solo A. Maskata “Tango” atskaņojumā 3. maijā Lielajā ģildē, solopartija Ā. Skultes “Bolero” atskaņojumā 3. jūlijā “Arēnā Rīga”); pianists Reinis Zariņš (solopartija V. Lutoslavska Klavierkoncertā Cēsu mākslas festivālā 12. jūlijā, solokoncerts “Mīlestība” festivālā “Dominante” 23. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā, solokoncerts 14. novembrī Latgales vēstniecībā “Gors”).
* Gada jaundarbs: Juris Karlsons, “Le lagrime dell’ anima” (pirmatskaņojums 16. oktobrī Latgales vēstniecībā “Gors”, pianists Vestards Šimkus, Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava); Jānis Petraškevičs, fantāzijskaņdarbs ansamblim “Darkroom” (Latvijas pirmatskaņojums 5. oktobrī LNO, “Ensemble Modern”, diriģente Anu Tali); Vilnis Šmīdbergs, Koncerts alta saksofonam un orķestrim (pirmatskaņojums 3. maijā Lielajā ģildē, Oskars Petrauskis, pūtēju orķestris “Rīga”, diriģents Mārtiņš Ozoliņš).
