“Nošauj 40 zviedrus gadā!” Kriminologs Svens Granats par nevainīgu garāmgājēju slepkavībām 11
Gunta Neimane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zviedriju ik pa laikam pāršalc ziņas par spridzināšanu un letāliem gadījumiem, kad kriminālo grupējumu savstarpējās apšaudēs cieš nevainīgi garāmgājēji. Pagājušā gada augustā Stokholmas dienvidu priekšpilsētā Norsborjā tika nošauta 12 gadus veca meitene.
Sprādzienos nodarīti materiālie kaitējumi. Noziedzības apkarošanas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2020. gadā Stokholmā un tās priekšpilsētās ir notikuši 32 spridzināšanas gadījumi – par četriem vairāk nekā iepriekšējā – 2019. gadā.
Zviedrijas policijas kriminologs Svens Granats (Sven Granath) intervijā “Latvijas Avīzei” gan apgalvo, ka noziedzība šobrīd nepieaug.
Statistika liecina, ka noziedzības līmenis Zviedrijā ir krietni pieaudzis pēdējos gados. Vai piekrītat?
Svens Granats: Jāatzīmē, ka slepkavības profesionālo noziedznieku vidē ir notikušas vienmēr. Noziedzības līmenis Zviedrijā sāka pieaugt 90. gadu vidū, pirmām kārtām trīs lielākajās pilsētās – Stokholmā ar tās piepilsētām, Malmē un Gēteborgā. Pastiprinātā policijas darbība izraisīja lokālu vardarbības pieaugumu kriminālajā vidē. Turklāt pieaugusi smagāku ieroču, tostarp automātisko, izmantošana.
Kopš policija sākusi strādāt pastiprinātā režīmā, slepkavību skaits kopš 2017. gada ir palicis gandrīz nemainīgs, lai gan joprojām tas ir augsts. Policija strādā pie tā, lai konfiscētu ieročus un samazinātu letālo vardarbību un nelikumīgu parādu piedziņu. 2017.–2020. gadā – šaušanas upuri bija vidēji 30–40 cilvēki katru gadu. Bīstama tendence, ka noziedzīgos grupējumos tiek iesaistīti un ieročus izmanto aizvien gados jaunāki noziedznieki.
Jūs minat, ka noziedzības pieaugums sākās 90. gadu vidū. Kāpēc tieši tad?
Nelegālo ieroču ēra un līdz ar to arī noziegumu skaita pieaugums Zviedrijā sākās 90. gadu vidū saistībā ar pilsoņu karu Balkānos un Padomju Savienības sabrukumu, ieroči Zviedrijā ienāca no Čehoslovākijas un daļēji no Krievijas. No Balkāniem, Čehoslovākijas un Krievijas ieroči caur Zviedrijā esošajiem kontaktiem nonāca noziedzīgo grupējumu rokās.
Dažas labējās partijas iestājas par stingrāku likumdošanu un stingrākiem sodiem, atsaucoties arī uz neveiksmīgo integrācijas politiku. Kā politiķi var uzlabot esošo situāciju?
Lai samazinātu noziedzību un apturētu slepkavības, ir jāstrādā pie ilgtermiņa politikas plāniem, kuros iekļauti dažādu veidu profilakses pasākumi, kas attiecas uz Zviedrijas integrācijas politiku, sociālo politiku, tostarp jāpiešķir lielāki resursi skolām.
Noziedzības apkarošanas pārvalde ir veikusi pētījumus un apkopojusi datus par jauniešiem, kuri iesaistās noziedzīgajos grupējumos Zviedrijā. Skaitļi uzrāda skaidri redzamu tendenci – tie lielākoties ir jaunieši, kuriem ir bijušas grūtības skolā, kuri nav saņēmuši pietiekamu atbalstu no ģimenes un dzīvo rajonos, kur ir augsts noziedzības līmenis ar vairākiem krimināliem grupējumiem, un kā papildu riska faktors jaunieši ar īpašām vajadzībām, piemēram, ar uzmanības deficīta traucējumiem, ar hiperaktivitāti. Bieži vien viņu kriminālā karjera iesākas ar laupīšanu, un pēc tam viņi turpina kriminālo karjeru savā rajonā.
Ko jūs sakāt par vieglākiem sodiem jauniešiem? Presē izskan apgalvojums, ka to izmanto noziedzīgie grupējumi, iesaistot savā darbībā arvien jaunākus dalībniekus.
Es nedomāju, ka soda vieglumam vai ilgumam ir tik liela nozīme. Manuprāt, svarīgi ir izmantot visus līdzekļus, kas samazina un aptur iespēju turpināt noziedzīgo darbību. Jauniešiem, kas ir veikuši noziegumu vai iesaistījušies noziedzīgās darbībās, ir jāsaņem sods. Jādara viss, lai izdotos atklāt noziegumu un vainīgo sauktu pie atbildības, kā arī ne mazāk svarīgs faktors, ka aculiecinieki un iesaistītie uzdrošinās liecināt.
Vai Zviedrija var mācīties no savām kaimiņvalstīm noziedzības apkarošanā? 90. gados un pat 2000. gadu sākumā Dānijā bija vairāk problēmu ar noziedzīgajiem grupējumiem, nekā tas ir šodien Zviedrijā, bet šobrīd Dānija tiek minēta kā labais piemērs.
Gandrīz neiespējami ir salīdzināt Dāniju ar Zviedriju. Dānijā ir tikai viena liela pilsētvide – Kopenhāgena, Zviedrijā ir trīs – Stokholma, Malme, Gēteborga, un noziedzības attīstība ir atšķirīga visās trijās lielajās Zviedrijas pilsētās. Šobrīd nav datu, kāpēc attīstības tendences ir atšķirīgas katrā no lielajām pilsētām un dažādos reģionos. Protams, mēs daļēji varam mācīties no Dānijas, piemēram, tiesas procesa norisi vai atsevišķas procesuālas lietas un arī veidu, kā strādā Dānijas prokurori.
Kuri Zviedrijā ir visizplatītākie noziegumi?
Lai gan medijos skaļi izskan spridzināšanas un apšaudes gadījumi, tie nav visizplatītākie noziegumi Zviedrijā. Viena no izplatītākajām ir spontāna vardarbība – slepkavības ar nazi saistībā ar alkohola lietošanu vai vidē starp cilvēkiem ar dažādām atkarībām. Trešdaļa no visām slepkavībām Zviedrijā ir vardarbība ģimenē. Pēdējos gados ir pieaugušas laupīšanas jauniešu vidū, kas ir problēma.
Ja mēs salīdzinām ar to, kas notiek Lielbritānijā, Francijā un Vācijā, mēs esam pasargāti no teroristu noziegumiem, neskatoties uz to, ka Zviedrijā ir daudz nelegālo ieroču. Vienīgais šāds gadījums bija 2017. gadā.
Daži raksta, ka tas, kas tagad notiek Zviedrijā, atgādina “mežonīgos Rietumus”.
Noziedzīgā vide Zviedrijā ir haotiska, tā nav hierarhiska un organizēta. Tas ir labi un slikti. Nav neviena, kurš “nosaka”. Šie “draugu” vai viena rajona grupējumi var būt vardarbīgāki par noziedzīgiem tīkliem, kuru pamatā ir ģimenes saites, “motoklubs” vai noteikta etniskā grupa.
Ģimenes vai “motociklistu grupas” var būt disciplinētākas, un viņu kriminālā darbība ir plānveidīgāka. Zviedrijas vietējo rajonu grupējumos savstarpējie strīdi uzliesmo ātrāk un bieži. Viņu strīdu dēļ ir spridzināšanas, šaušanas, kas apgrūtina dzīvi tiem, kuri dzīvo attiecīgajā rajonā un rada bailes un nedrošību uz ielas. Dažās Stokholmas priekšpilsētās ievērojami pieaug jauniešu bailes no aplaupīšanas.
Zviedrijā reti ir noziedzīgie grupējumi, kuri “diktē noteikumus” veselai nozarei. Noziedzniekiem Zviedrijā ir grūtāk iegūt likumīgu varu, ir sarežģītāk korumpēt publisko pārvaldi un iekļūt korporatīvajā pasaulē. Ir daudz dalībnieku, kuri “grūstās” nelegālajā līmenī un vēlas “uzrāpties”.
Kriminālo noziedznieku grupējumos nonāk jaunieši, kuri “izkrīt starp krēsliem” – no vienas puses, autoritārā sabiedrība, no kuras nāk vecāki ar stingriem hierarhiskiem noteikumiem, un, no otras puses – brīvā Zviedrijas sabiedrība. Diemžēl dažiem vecākiem, kas nāk no ārpus Eiropas, ir grūti ievadīt bērnus jaunajā sabiedrībā – viņiem pietrūkst resursu, lai to izdarītu.
2018. gadā stājās spēkā likums, kas ieviesa stingrākus sodus par ieroču lietošanu, un 2020. gada 1. augustā stājās spēkā izmaiņas likumā, kas atvieglo policijas piekļuvi un pieļauj slepeno elektronisko sakaru noklausīšanos. Likuma izmaiņu mērķis ir nodrošināt efektīvāku cīņu pret noziedzību.
Šie divi likumi ir ietekmējuši noziedzības līmeņa samazināšanos. 2018. gada likums, kas ieviesa augstākus soda mērus par ieroču lietošanu, samazinājis letālo šaušanu skaitu, kas bija pieaugusi desmitiem gadu. Kopš 2018. gada tās saglabājušās gandrīz nemainīgā līmenī: 2013. gadā notika 20 nāvējoši šāvieni, 2015. gadā – 30 nāvējoši šāvieni, 2017. gadā – 40, un tad tas apstājās.
2020. gada likums atbalsta iespēju noklausīties šifrētās sarunas, kas atvieglo iespēju izsekot, aizturēt un pierādīt.
