Nosauc jaunākos datus, cik daudz pedagogu trūkst izglītības iestādēs 2
Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) 2020.gada janvārī bija 105 pedagogu vakances, no kurām 59 bija pirmsskolas izglītības iestādēs.
Tā otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere.
Par sēdi ziņo aģentūra LETA.
No 105 pedagogu vakancēm 59 ir pirmsskolās, septiņas – sākumskolās, trūkst 19 matemātikas skolotāju, desmit – latviešu valodas un angļu valodas skolotāju.
Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) sēdes sākumā paskaidroja, ka šodien tiek atsākta sarunu sērija par pedagogiem. Iepriekšējā saruna notika pērn 4.jūnijā, kad bija lielāls pedagogu trūkums un brīvas bija vairāk nekā 380 vakances.
Politiķis vaicāja, vai tā var būt, ka kopš jūnija situācija ir uzlabojusies par 280 vakancēm, un Bašķere atbildēja, ka tā teikt nevar.
“Skolu direktori risina problēmu, kā prot, aizvietojot trūkstošos pedagogus un mēģinot viņus pievilināt no citām skolām, kas kaut uz laiku piekritīs pasniegt vielu,” stāstīja IZM pārstāve.
Viņa uzsvēra, ka situācija “kaut kā tiek risināta,” bet tā nav uzlabojusies.
IZM prognozē, ka jaunā skolotāju sagatavošanas programma, kas startēs 1.septembrī, risinās pedagogu trūkumu, jo tā būs darba vidē balstīta mācību programma, kas nozīmē, ka katrs tās dalībnieks, sākot studijas, sāks darbu skolā un paralēli mācīsies.
Komisijas sēdē piedalījās arī nodibinājuma “Iespējamā misija” direktors Kārlis Kravis, kurš par viengadīgo programmu stāstīja, ka tā patiesībā ilgs divus gadus, jo otrais gads būs “atbalsta gads”.
Kravis uzsvēra, ka, sniedzot atbalstu jaunajam skolotājam, tas ilgāk paliek skolā.
Viņš stāstīja, ka nodibinājums esot apzvanījis katru programmas absolventu un 75% aizvien strādā skolā – par skolotājiem, direktoriem un direktora vietniekiem. Tāpat Kravis uzvēra, ka skolotāju ievilkšana skolās bez atalgojuma paaugstināšanas nebūs iespējama.
Ministrijas plānotajos pasākumos ietilpst rīka sagatavošana precīzākai pedagogu vakanču apzināšanai. Ašeradens norādīja, ka IZM jau rudenī esot teikusi, ka šis rīks tiks izstrādāts.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone skaidroja, ka rudenī bija paredzēts izsludināt iepirkumu, tomēr, gatavojot specifikāciju, atklājās, ko vispirms jāsagatavo, lai iepērkot rīku “nedublētu lietas”.
“Gatavojam tehniskās specifikācijas un tad būs iepirkums. Visi ir ieinteresēti, lai ātrāk šis monitoringa rīks sāk strādāt,” uzsvēra Jansone.
Ašeradens vaicāja, kad šis rīks varētu būt gatavs un Jansone sacīja, ka pie pozitīva iznākuma, ja nekas neaizkavēsies – tad jau gada beigās.
Vienlaikus ministrijas pārstāves stāstīja, ka IZM pārskatīs pedagogu profesiju un amatu sarakstu.
Komisijas priekšsēdētājs lūdza IZM pārstāves skaidrot, kādi mērķi tiks izvirzīti Nacionālajā attīstības plānā un izglītības pamatnostādnēs nākamajiem septiņiem gadiem.
Bašķere sacīja, ka IZM plāns ir izveidot kompetenču modeli, kurā pedagogs novērtē savas prasmes un plāno savu kvalifikācijas pilnveidi. Tāpat, viņasprāt, nākamais solis būtu pedagogu slodzes un darba samaksas pārskatīšanas.
“Ir sajūta, ka ir plāns rītdienai, bet nav vidēja termiņa plāns,” atklāja komisijas priekšsēdētājs.
Bašķere atbildēja, ka plānā ir jaunā pieeja pedagogu izglītībā, jauna pieejam pedagogu atbalstam, tomēr viņa nevar atbildēt par atalgojuma un slodzes pārskatīšanu.
Deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) sacīja, ka par pedagogu piesaistes jautājumiem bieži vaicā, tomēr neviens līdz šim neesot atbildējis, kā var līdzpastāvēt 72 stundu pedagogu darbības pamatu kursi un gadu ilga studiju programma, proti, kā panākt, ka studenti izvēlas gadu ilgo mācību programmu.
IZM skaidroja, ka 72 stundu kursi tiks atcelti – tos turpmāk piedāvās tikai tiem, kuri vēlas strādāt profesionālā izglītības iestādē, kur nepieciešams 4.kvalifikācijas līmenis, kā arī, ja izglītība nepieciešama interešu izglītībai vai profesionālās ievirzes izglītībai.
Tāpat komisijas sēdē klātesoši bija arī skolu pārstāvji. Rīgas 34.vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva klātesošos informēja par problēmām pedagogu pārejā uz mācībām latviešu valodā.
Skolotāji, kas valodu nepārvalda gana labi vai domā, ka nevarētu pasniegt latviski jau ir informējuši direktori, ka nākamo mācību gadu pedagoga profesijā neuzsāks.
“Mēs mēģinām skolotājus sūtīt uz kursiem jau divus gadus, rakstām konspektus un iekšienē runājam latviski,” stāstīja Rogaļeva un piebilda, ka, lai risinātu pedagogu trūkumu, mēģinās pārpirkt skolotājus no latviešu skolām.
Sēdes noslēgumā Ašeradens norādīja, ka komisija nav saņēmusi atbildes uz visiem jautājumiem un lūgs IZM līdz aprīļa beigām pateikt, kad tā atgriezīsies komisijā un informēs deputātus par ministrijas padarīto jautājumā par skolu nodrošinājumu ar pedagogiem.
Kā ziņots, valdība janvārī lēma piešķirt 2,2 miljonus eiro darba vidē balstītas skolotāju sagatavošanas programmai, kas paredz, ka cilvēkam, kurš ieguvis augstāko izglītību kādā citā nozarē un sapratis, ka vēlas kļūt par skolotāju, būs nepieciešams tikai gads, lai papildus iegūtu pedagoģisko kvalifikāciju.
Šobrīd par pedagogu Latvijā var kļūt, studējot četrus gadus bakalaura programmā vai studējot divus gadus, ja bakalaura grāds ir iegūts citā nozarē.
Paredzēts, ka viengadīgās skolas projekts sastāvēs no vasaras skolas un līdztekus studijām šāds speciālists uzreiz sāks strādāt skolā – četras dienas nedēļā mācīs skolēnus, bet divas dienas mācīsies pats, iegūstot pedagoga kvalifikāciju.
Attiecībā uz esošajām pedagogu izglītības programmām, notiks pārstrukturēšana, iepriekš sacīja šī projekta izstrādātājs Jānis Erts. Jaunā pieeja paredz saglabāt četru gadu izglītības programmu, bet divu gadu programmu aizstāt ar vienu gadu ilgu kvalifikācijas programmu.
To turpinātu īstenot Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte un Daugavpils augstskola, bet programma visās iestādēs būtu viena.
IZM ieskatā, jaunā studiju programma ir nozīmīga Latvijas tautsaimniecībai, jo tā nodrošinās kvalificētu speciālistu ātrāku nonākšanu darba tirgū, turklāt īpaši paverot iespēju profesionāļiem, mainot karjeru, pāriet uz pedagoga profesiju.
Studiju programmā kopumā visās augstskolās katru gadu plānots uzņemt 100 studējošos – visus budžeta vietās. Līdz 2021.gadam plānots izstrādāt un aprobēt skolotāju pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanas rīku. Pirmos 100 studējošos programmā plānots uzņemt 2020./2021.akadēmiskajā gadā.
Indikatīvi 50 studējošie būs LU, 25 DU un 25 – LiepU.
Ministrija uzskata, ka šobrīd paredzētās 100 budžeta vietas ir optimāls skaits, lai nodrošinātu kvalitatīvu studiju procesa, atbalsta sniegšanas un pilnveides grupu veidošanas norisi ar paredzamiem cilvēkresursiem, kā arī izvirzītu augstas prasības potenciālajiem studentiem prasmju un kompetenču ziņā.
