Divu mūža balvu nebūs! Nosauktas izcilības mūzikā 0
Piektdien tika izziņoti pretendenti uz augstākā valsts apbalvojuma mūzikā – «Lielās Mūzikas balvas 2018″ – astoņām kategorijām, pa trijiem katrā. Balva par mūža ieguldījumu piešķirta dziedātājai Maijai Krīgenai.
“Mūzika ir nozare, kas nemitīgi patīkami pārsteidz kā vietējā, tā starptautiskā mērogā,” teica Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.
Valsts simtgadē viena no centrālajām asīm bijusi jaunās mūzikas radīšana.
Te izcils piemērs ir Māra Sirmā un kora “Latvija” īpašais projekts “Latvijas komponisti Latvijas simtgadei”, kurā radīti 77 jauni kora darbi.
Nozīmīgs bija Sigvarda Kļavas virsvadībā īstenotais koncertuzvedumu cikls “Latvijas gredzens”. Simtgades ietvars atstājis nospiedumu mūziķu starptautiskajā koncertdarbībā – īpaši izceļama Liepājas simfoniskā orķestra koncertturneja Indijā, Baltijas mūzikas vēstnieka Gidona Krēmera starptautiskā koncertdarbība.
Taču, kā man sacīja žūrijas priekšsēdētāja, LR3 “Klasikas” programmu vadītāja Ilze Medne, žūrija vērtējot ņēmusi vērā principu, ka nevar likt Marisam Jansonam sacensties ar Andri Nelsonu, un pasaules zvaigznēm konkurēt ar ierindas kultūras dzīves veidotājiem.
Iepriekšējos gados vairākkārt izskanējis, ka atsevišķu nomināciju būtu pelnījusi kamermūzika un nevis grūti novērtējamais darbs ansamblī, taču šogad neesot bijusi vajadzība atkāpties no žūrijas nolikuma, kur figurē iepriekš minētā nominācija.
Pirmie no PSRS “Carnegy” zālē
Balvu par mūža ieguldījumu saņems dziedātāja Maija Krīgena. Viņa ir īpaša personība 20. gadsimta atskaņotājmākslā, uz Latvijas Nacionālās operas skatuves nodziedājusi vairāk nekā divdesmit lomas, daudz muzicējusi vokāli simfoniskajā žanrā, tomēr viņas mūža lielais aicinājums bijusi kamermūzika.
Neaizmirstams, unikāls radošs tandēms pusgadsimta garumā veidojies ar dzīvesbiedru komponistu Pēteri Plakidi. Ir darbi, kas tika radīti tieši Maijai Krīgenai un Pēterim Plakidim, un arī Pēteris Plakidis daudzus darbus veltīja Maijas Krīgenas skaistajai, samtainajai mecosoprāna balsij.
Viņi abi arī bija pirmie, kas no Padomju Savienības uzstājās slavenajā Ņujorkas “Carnegy” zālē. Kā Mūzikas akadēmijas vokālās nodaļas docētāja Maija Krīgena izskolojusi daudzus dziedoņus, arī viņas mākslas tiešākās turpinātājas Antru Bigaču un Ievu Paršu. Pavasarī Maijai Krīgenai apritēs apaļa gadskārta.
Muzikologs Armands Znotiņš sacīja, ka līdzās apbalvojumam Maijai Krīgenai žūrija bija apņēmusies piešķirt apbalvojumu par mūža ieguldījumu vēl kādai citai personībai, kas to pelnījusi jau vairāk nekā piecpadsmit gadus, taču žūrija diemžēl saņēmusi atteikumu no Kultūras ministrijas, jo tai pietrūkstot 1500 eiro. (Šāda summa pirms nodokļu nomaksas pienākas kā Mūža balvas saņēmējam, tā arī visiem pārējiem laureātiem.)
Vēlāk sarunā ar mani Armands Znotiņš sacīja, ka balvu par mūža ieguldījumu no komponistiem vien būtu pelnījuši Maija Einfelde, Pauls Dambis, Pēteris Vasks un Imants Kalniņš.
Kultūras ministre Dace Melbārde sacīja, ka jāturoties pie tradīcijas, ka mūža balvu piešķir vienai personai.
Taču, atskatoties pagātnē, redzams, ka ne reizi vien to saņēmuši divi mākslinieki un tāpat arī teātrī un kino. Piemēram, “Lielajā Kristapā” nupat balvu par mūža ieguldījumu kino saņēma Mihails Savisko un Ābrams Kleckins, bet teātrī “Spēlmaņu naktī” – Māra Zemdega un Gunārs Placēns.
“Latvijas koncertu” direktors Guntars Ķirsis uzsvēra, ka Lielajā mūzikas balvā divi par mūža darbu apbalvotie drīzāk bijuši izņēmums, taču šis esot žūrijas nolikuma jautājums, kas apspriežams Mūzikas padomē.
Lai nekļūst par graustu
Armands Znotiņš, turpinot šo tēmu, sacīja – ja šāda ir attieksme pret pieredzējušiem mūziķiem, tāda pati izpaužas arī pret jaunajiem: “Ne velti vāc privātus līdzekļus Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas sadegušās koncertzāles atjaunošanai, lai tā nekļūtu par tādu pašu graustu Rīgas centrā kā Vāgnera zāle.”
Atbildot uz šo repliku, kultūras ministre Dace Melbārde sacīja, ka līdz 2021. gadam Nacionālās mākslu vidusskolas pārbūvē plānots ieguldīt vairāk nekā sešus miljonus eiro, bet esot labi, ka arī sabiedrība iesaistīta kultūras infrastruktūras sakārtošanā. Ministre izmantoja iespēju pavēstīt, ka jaunās valdības deklarācijā neviens neapšauba ierakstu, ka nepieciešams sākt Nacionālās koncertzāles būvniecību Rīgā.
Atbalstoša esot arī attieksme jautājumā par kultūras nozarē nodarbināto atalgojuma palielināšanu.
Esot priekšlikums valdības deklarācijā ierakstīt, ka kultūras darbinieku atalgojums nedrīkst būt zemāks par vidējo valstī, bet mūzikas nozare esot izņēmums, jo tajā strādājošie konkurē ne vien Latvijā, bet arī Eiropā.
Kā vienmēr lielāku interesi izraisa jaunie mākslinieki. Kā sacīja žūrijas locekle Ieva Rozenbaha, nominētā Londonā dzīvojošā čelliste Margarita Balanas, kas uz Gada jaunā mākslinieka balvu konkurē ar Šveicē muzicējošo klarnetisti Annu Gāgani un tepat Latvijā muzicējošo klavesīnisti Gertrudi Jerjomenko, sajūsmina ar krāsām bagātu skanējumu.
Margarita Balanas stāsta, ka lielu gandarījumu viņai sagādājis koncerts kopā ar māsu vijolnieci Kristīni Balanas un pianistu Andreju Osokinu, sevišķu iespaidu atstājusi debija kopā ar māsu Berlīnes filharmonijā, spēlējot Brāmsu, kā arī nesenais Pētera Vaska ieraksts Melngalvju namā Rīgā.
Svinīgā ceremonija notiks 5. martā uz Latvijas Nacionālās operas skatuves.
“Lielās mūzikas balvas 2018” nominanti
* Par mūža ieguldījumu: dziedātāja Maija Krīgena.
* Gada koncerts: festivāla “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” noslēguma koncerts “Tālā gaisma” 28. aprīlī koncertzālē “Cēsis” – solists Hugo Tičati, “Sinfonietta Rīga” un diriģents Juha Kangass (rīkotājs – koncertzāle “Cēsis”); Jūrmalas festivāla atklāšanas koncerts “Dzimuši Latvijā” 24. jūlijā Dzintaru koncertzālē – solisti Miks Akots, Daniils Bulajevs, Kalvis Kalniņš, Kristīne Opolais, Vineta Sareika un Ksenija Sidorova, Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris un diriģents Ainārs Rubiķis (rīkotājs – “Latvijas koncerti”); koncerts “Bahs un Baltija” 4. novembrī Latgales vēstniecībā “Gors” – soliste Iveta Apkalna un kamerorķestris “Kremerata Baltica” (rīkotājs – Latgales vēstniecība “Gors”).
* Gada jaundarbs: Georgs Pelēcis, Septiņi Knuta Skujenieka dzejoļi soprānam, klarnetei un klavierēm “Ne gudrība, ne dusmas nenāk prātā”, pirmatskaņojums 11. augustā Mazajā Mežotnes pilī – Evija Martinsone, Guntis Kuzma un Agnese Egliņa; Kristaps Pētersons “Mūzika lielam orķestrim”, pirmatskaņojums 24. novembrī Lielajā ģildē – LNSO un diriģents Andris Poga; Anitra Tumševica Otrā kamersimfonija “Signs”, pirmatskaņojums 30. novembrī JVLMA – kamerorķestris “Sinfonia Concertante” un diriģents Jānis Stafeckis.
* Par izcilu sniegumu gada garumā: dziedātājs Rihards Mačanovskis; “Trio Palladio”, valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”.
* Gada uzvedums: koncertizstāde “Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr…” Rīgas Mākslas telpā, diriģents Jānis Liepiņš, režisors Viesturs Kairišs (rīkotājs – Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība un jauniešu koris “Kamēr…”; koncertuzvedums “Zemgales gredzens” Jelgavas kultūras namā, diriģents Sigvards Kļava, režisors Roberts Rubīns (rīkotājs – “Latvijas koncerti”); Imanta Ramiņa operas “Lakstīgala” iestudējums Lielajā ģildē, diriģente Aira Birziņa, režisore Māra Ķimele (rīkotājs – Rīgas Doma meiteņu kora biedrība).
* Par izcilu darbu ansamblī: sitaminstrumentālisti Juris Āzers un Guntars Freibergs; čelliste Ilze Grudule; klarnetists Jānis Tretjuks.
* Par izcilu interpretāciju: dziedātāja Inga Kalna – V. A. Mocarta operāriju atskaņojums 13. decembrī Lielajā ģildē (kopā ar “Sinfonietta Rīga” un diriģentu Normundu Šnē; klarnetists un diriģents Guntis Kuzma – Ādolfa Skultes Piektās simfonijas atskaņojums 20. janvārī Lielajā ģildē (kopā ar LNSO) un solopartija Sebastiana Fagerlunda Klarnetes koncertā 5. maijā Latgales vēstniecībā “Gors” (kopā ar “Sinfonietta Rīga” un diriģentu Normundu Šnē); pianists Reinis Zariņš – L. van Bēthovena sonāšu atskaņojums 13. oktobrī Dzintaru Mazajā zālē un latviešu komponistu mūzika koncertā “Gaismas domas” 18. novembrī VEF Kultūras pilī.
* Gada jaunais mākslinieks: čelliste Margarita Balanas; klarnetiste Anna Gāgane; klavesīniste Gertruda Jerjomenko.
