“Kultūras mantojums – arī kā miera un sadarbības veicinātājs nākotnei.” Ukraina sargā kultūras vērtības 0
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas agresors vēlas noslaucīt no zemes virsas Ukrainas valsti – ne tikai fiziski uzbrūkot tās iedzīvotājiem un infrastruktūrai, bet arī mērķtiecīgi iznīcinot Ukrainas kultūras mantojumu, tā cerot izdzēst no pasaules atmiņas šīs zemes kultūru un vēsturi – tās identitāti. Pasaules kultūras organizācijas uzsver, cik būtiska ir Ukrainas kultūras mantojuma pasargāšana un postījumu dokumentēšana.
Pašlaik Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) dati liecina, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā ir nodarīti postījumi vismaz 53 vēsturiskām vietām, reliģiskām ēkām un muzejiem, kamēr Ukrainas varasiestādes min vairāk nekā 250 kultūras institūciju, kas cietušas vai iznīcinātas, kopš 24. februārī sācies Krievijas iebrukums Ukrainā. Tiek ziņots arī par tūkstošiem nolaupītu kultūras vērtību.
“Šis ir jaunākais [postījumu] saraksts, taču tas nav pilnīgs, jo mūsu eksperti turpina pārbaudīt vairākus ziņojumus, ko iesniegušas Ukrainas varas iestādes,” aģentūrai AFP norādījis UNESCO pārstāvis. Lai noteiktu postījumu apmērus, UNESCO izmantojusi satelīta attēlus un liecinieku ziņojumus no notikuma vietām.
Visvairāk cietušas kultūrvietas austrumos
Visvairāk – vairāki desmiti – ir cietušas kultūrvietas Harkivas austrumu reģionā, kur intensīvi notikusi Krievijas iniciēta apšaude. Cietušas gan baznīcas, gan kultūras mantojuma objekti. Pieci objekti atrodas galvaspilsētā Kijivā, bet vēl pieci atrodas Černihivas reģionā Ukrainas ziemeļos.
Tā, piemēram, jau pirmajās Krievijas iebrukuma dienās tika iznīcināts Ivankovas vēstures un novadpētniecības muzejs (netālu no Kijivas), kurā atradās desmitiem 20. gadsimta sākuma ukraiņu naivisma mākslinieces Marijas Primačenko darbu, ko novērtējis arī mākslinieks Pablo Pikaso.
Šobrīd nav precīzu ziņu par kultūrvietu postījumiem Krievijas okupētajās teritorijās, tostarp Mariupolē un Hersonā, kaut nojaušams, ka tie ir ievērojami – par to liecina gan šausminošās ziņas par Mariupoles teātra sagraušanu, līdzi aiznesot simtiem dzīvību, bet arī vietējo varas pārstāvju paustais.
Tā, piemēram, 28. aprīlī Mariupoles pilsētas domes “Telegram” kanālā vēstīts: “Rašisti no Mariupoles muzejiem nozaguši un aizveduši uz Donecku vairāk nekā 2000 unikālu eksponātu. Tie ir Arhipa Kuindži un Ivana Aivazovska oriģināldarbi, senas ikonas un unikāls, ar roku rakstīts Toras tīstoklis, arī 1811. gada evaņģēlijs, iespiests Venēcijā pēc Mariupoles grieķu pasūtījuma un vairāk nekā 200 medaļu no Harabeta Medaļu mākslas muzeja.”
Nolaupa skitu zeltu
Tikmēr dienvidu pilsētas Melitopoles mērs (Zaporižjas apgabals) Ivans Fjodorovs publiski ziņojis par apjomīgu kultūras vērtību nolaupīšanu no Melitopoles novadpētniecības muzeja – Krievijas armijas kareivji nolaupījuši vērtīgu skitu zelta kolekciju – skiti 8. gadsimtā p. m. ē. bija apmetušies Krimas pussalā un viņu atstātā zeltlietu kolekcija bija muzeja vērtīgākā kolekcija, uzskatīta arī par Ukrainas nacionālo lepnumu.
Kā vēsta izdevums “The New York Times”, par spīti tam, ka muzeja darbinieki zeltu bija paslēpuši kastēs muzeja pagrabā, krievu kareivji martā nolaupījuši muzeja vadītāju Leilu Ibrahimovu un, draudot ar ieročiem, pratinājuši vairākas stundas. Muzeja vadītājai pēcāk izdevies bēgt no Melitopoles, taču muzeja darbiniece ziņojusi, ka zaldāti ieradušies muzejā no jauna kopā ar “baltā halātā ģērbtu” ekspertu un kolekciju tomēr atraduši, pēcāk ar nofilmēto guvumu dižojoties interneta video. Muzeja darbiniece vēlāk pazudusi, un par viņas atrašanās vietu ziņu nav.
“Orki ir sagrābuši mūsu skitu zeltu. Šī ir viena no lielākajām un dārgākajām kolekcijām Ukrainā, un pašlaik mēs nezinām, kurp viņi to aizveda, vai tas tika paslēpts vai nozagts. Mēs nezinām par tā likteni, bet, protams, šis zelts ir nozagts mūsu tautai, un es ceru, ka mums izdosies to atgūt,” publiski paudis Melitopoles mērs I. Fjodorovs.
Sola saukt Krieviju pie atbildības
Kā vēsta aģentūra AFP, jau 17. martā nosūtītajā vēstulē UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē atgādinājusi Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam par Krievijas saistībām aizsargāt kultūras mantojumu konflikta laikā saskaņā ar starptautiskiem normatīviem. “Ja tiks pārkāptas šīs normas, vainīgie tiks saukti pie starptautiskās atbildības,” pauda O. Azulē, piebilstot, ka UNESCO rūpīgi uzraudzīs kultūras mantojuma stāvokli Ukrainā.
Arī Ukrainas Kultūras ministrija piektdien pauda viedokli par šo pašu tēmu, paziņojot, ka kopš kara sākuma ir reģistrēti 135 gadījumi, kad Krievijas karavīri pastrādājuši noziegumus pret Ukrainas kultūras mantojumu, vēsta ziņu aģentūra “Interfax-Ukraine”. Aģentūra norāda, ka par noziegumu uzskatāma gan Novadpētniecības muzeja iznīcināšana Kijivas reģionā, gan teātra bombardēšana Mariupolē, gan holokausta memoriāla bojāšana Harkivā. Nav gan skaidrs, kā varētu notikt saukšana pie atbildības.
Aicina pasargāt kultūras mantojumu
Pašlaik UNESCO izveidojis Ukrainai veltītu tiešsaistes vietni “Karš Ukrainā” (War in Ukraine). Jaunveidotajā vietnē ir atrodams gan pārskats par Ukrainas kultūras un dokumentāro mantojumu, gan arī aktuālie UNESCO paziņojumi, kas saistīti ar karadarbību Ukrainā.
“Mums ir jāsargā kultūras mantojums Ukrainā ne tikai kā pagātnes liecība, bet arī kā miera un sadarbības veicinātājs nākotnei, un starptautiskās sabiedrības pienākums ir aizsargāt un saglabāt,” paudusi UNESCO ģenerāldirektore O. Azulē.
Tikmēr pašā Ukrainā tiek veikti dažādi pasākumi, lai aizsargātu valsts materiālo kultūru. Ja iespējams, objektus, piemēram, brīvi stāvošus pieminekļus, apliek ar aizsargājošiem un ugunsdrošiem materiāliem, savukārt vēsturiski eksponāti un muzeju kolekcijas tiek uzglabātas bumbu patvertnēs.
Ukrainas Nacionālās piemiņas institūts ir paziņojis par Ukrainas kultūras mantojuma glābšanas komandas izveidi, kuras galvenie mērķi ir muzeju krājumu aizsardzība. Ukrainas Kultūras fonda interneta vietnē ir izveidota karte, kurā redzama aktuālā informācija par sapostītajiem muzejiem, baznīcām, bibliotēkām un citām kultūrvietām.
Latvijā ziedo Ukrainas kultūras mantojuma glābšanai
Atsaucoties starptautiskai iniciatīvai, lai atbalstītu Ukrainas arhīvu, muzeju un bibliotēku kolekciju glābšanu, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) sadarbībā ar labdarības organizāciju “ziedot.lv” martā sāka ziedojumu vākšanas akciju “Glābsim Ukrainas kultūras mantojumu”. 22 dienu laikā (līdz 8. aprīlim), iesaistoties ziedotājiem (privātpersonām, organizācijām un uzņēmumiem) no visas Latvijas un ārzemēm, tika saziedoti 16 118 29 eiro.
Akcijā ziedotas un iegādātas bieza kartona kastes, burbuļplēves un sintipona ruļļi, tvaika izolācijas plēve, dažādas izolācijas lentes, akmens vate, folija, putuplasta loksnes, bezskābes kartons, iepakojuma papīrs.
“Izmantojot naudu un ziedotās fiziskā krājuma saglabāšanai noderīgās preces, tika apkopoti vairāk nekā 70 kubikmetru materiāla. 14. aprīlī tie piegādāti Ukrainas Kultūras mantojuma glābšanas centrā, kas atrodas Ļvivas Nacionālās politehniskās universitātes zinātniskajā bibliotēkā. Lielākā daļa materiālu jau ir izvadāti pa dažādām Ukrainas pilsētām un tur esošajām kultūras mantojuma iestādēm,” vēsta LNB pārstāvis Augusts Zilberts.
“Mēs esam no sirds aizkustināti un pateicīgi ikvienam ziedotājam, palīgam un labdarim par atsaucību! Dārgie draugi Latvijā, kad saņēmām kravu, mēs patiesi nevarējām valdīt prieka un saviļņojuma asaras! To visu pastiprināja jūsu sūtītās fotogrāfijas no kravas automašīnas iekraušanas Rīgā, kas, kā izskatās, arī bijis ārkārtīgi emocionāls un vienojošs process.
Es no visas sirds ceru, ka nākamreiz mēs tiksimies Ukrainā, bet jau pēc kara – šoreiz palīdzot izpakot rūpīgi slēptās un sargātās kultūras vērtības un padarot tās atkal brīvi pieejamas apskatei un izmantošanai ikvienam. Un, protams, pēc tam mēs visi kopā sēdīsimies pie svētku galda, baudīsim boršču un ukraiņu dziesmas,” saka Ukrainas Kultūras mantojuma glābšanas centra vadītājs Romāns Meteļskis.
