Kas biedē Eiropu? 41
Kā galvenie baiļu faktori tiek minēti terorisma draudi, kriminogēnā situācija, kas var izveidoties dažādo kultūru sadursmē, augstais dzimstības procents arābu ģimenēs, kā arī iespējams sociālās sistēmas sabrukums. Vai bailēm ir pamats?
Komentē Dr. Andrejs Andersens, Kalgari universitātes Militāro un stratēģisko pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks, vairāku analītisku grāmatu autors: – Patlaban notiek musulmaņu pasaules masveida pārcelšanās uz Eiropu. Diemžēl tā nav tikai Sīrija, bet arī Afganistāna, Irāna, Ziemeļāfrika. Abstrahējoties no detaļām, simtiem tūkstošu cilvēku nelikumīgi šķērso ES robežu. Robeža ir viens no svarīgākajiem valstiskās suverenitātes atribūtiem. Šķērsot to drīkst tikai ar šās valsts atļauju. Pirms Pirmā pasaules kara vīzu nebija, uzrādīt pasi lika tikai divas valstis – Krievija un Turcija, bet Nepāla un Tibeta vispār neielaida nevienu. Taču arī citur robežas šķērsošanai bija nepieciešama muitnieku atļauja.
Pēc Pirmā pasaules kara divas ģeopolitiskās katastrofas – marksistu revolūcija Krievijā un kristiešu slaktiņš Turcijā – izraisīja bēgļu straumi, kā dēļ tika ieviests vīzu režīms. Tos, kas mēģināja šķērsot robežu bez atļaujas, apturēja ar spēku. Pie Narvas tika atklāta ložmetēju uguns, jo mazā Igaunija nespēja uzņemt cilvēku tūkstošus, kas bēga no Krievijas. Pie Dņestras to pašu darīt bija spiesti rumāņu žandarmi. Neviens par to nenosodīja ne Igauniju, ne Rumāniju.
Otrais pasaules karš izraisīja jaunu bēgļu straumi. Valstis, kas nebija ierautas kara virpulī, pastiprināja robežkontroli. Manā personiskajā arhīvā ir filma, kur redzams, kā latvieši, kas nelegāli šķērsojuši Zviedrijas robežu, tiek deportēti uz PSRS, proti, taisnā ceļā uz gulagu. Pirms tam Zviedrija trešajam Reiham izdeva arī ebrejus un dezertējušos vāciešus. Jā, tas bija ārkārtīgi nežēlīgi, tomēr likumīgi.
Tagad mēs redzam ļaužu pūļus, kas burtiski noslauka robežposteņus, un tas paliek nesodīts. Taču masveida robežas šķērsošana ir kvalificējama kā iebrukums.
Bēgļi ir cilvēki, kas lūdz (nevis pieprasa) glābt viņus no vajāšanām. Bēgļi ir pateicīgi tiem, kas gatavi viņus pieņemt un dalīties ar viņiem savā labklājībā. Diemžēl tagad daudzu bēgļu uzvedība vairāk līdzinās cinisku okupantu manierēm. Varbūt tādēļ, ka daļā musulmaņu pasaules žēlsirdība tiek vērtēta kā vājuma izpausme.
Īsa uzziņa: 1990. gada 15. jūnijā pieņemtā Dublinas konvencija, kam ir pievienojušās visas ES dalībvalstis, izņemot Dāniju, un ko apstiprina 2003. gadā pieņemtā Dublinas regula, paredz, ka ikviens bēglis iesniedz politiskā patvēruma meklētāja lūgumu pirmajā valstī, kuras robežu tas ir šķērsojis. Tātad bēgļiem šī procedūra būtu jāveic Grieķijā, Bulgārijā, Ungārijā, Itālijā, Turcijā, Serbijā vai Maķedonijā. Tomēr daudzi no ieceļotājiem nevēlas palikt pierobežas zemēs.
Turpina Dr. Andersens: – Ja cilvēki uzdodas par bēgļiem, taču vēlas nokļūt Vācijā vai Zviedrijā, tie patiesībā ir ekonomiskie migranti. Bet ja Eiropu pārplūdina nevis bēgļi, bet migranti, kas nelikumīgi šķērso robežu, ir jārunā par iebrukumu. Šajā sakarā vēl kāda interesanta detaļa: izskatās, ka migrantu plūsma ir labi organizēta. Lūk, saite HYPERLINK “http://www.fluchthelfer.in/”www.fluchthelfer.in/, kurā ievietotais video klaji pamudina: atgriežoties no atvaļinājuma, paņem līdzi arī kādu bēgli! Tālāk seko detalizēta instrukcija, kā tas darāms. Domēnu ASV ir reģistrējis “The Ayn Rand Institute”. Savukārt šo institūtu (kādēļ gan es par to nebrīnos) ir izveidojusi bijusī PSRS pilsone Alise Rozenbauma, kas tagad tiek saukta par Ainu Rendu. Viņai ir izdevies ne tikai netraucēti izkļūt no valsts, kad tā vēl atradās aiz dzelzs priekškara, bet arī veiksmīgi un pārticīgi iekārtoties jaunajā mītnes zemē. Viņas nodibinātā institūta mērķis formulēts īsi: palīdzēt arābiem un ziemeļafrikāņiem kolonizēt Eiropu. Taču arī tas vēl nav viss. Ar “The Ayn Rand Institute” saistīta organizācija “Rise Up” skaidri un gaiši paziņo: “Mēs inscenējam revolūcijas.” Tad nu katrs lai pats domā un spriež, ko tas varētu nozīmēt!
