Ko dara tuvākie kaimiņi? 41
Kamēr lielvaras domā, spriež un nevar vienoties, miljoniem cilvēku ir spiesti pamest apdraudētos reģionus. Lielākā daļa no tiem ir izmitināti kaimiņvalstīs: Turcijā – miljons deviņsimt tūkstošu, Libānā – miljons divsimt tūkstošu, Irākā – divsimt piecdesmit tūkstošu, Jordānijā – sešsimt piecdesmit tūkstošu, Ēģiptē – simt trīsdesmit tūkstošu. Taču Persijas līča valstīs – AAE, Saūda Arābijā, Omānā, Bahreinā, Kuveitā un Katarā – nav uzņemts neviens bēglis. Šīs valstis ir gatavas piešķirt līdzekļus bēgļu uzturēšanai citviet, tikai ne pie sevis. Piemēram, ēģiptiešu miljardieris Nagibs Saviriss šā gada 1. septembrī paziņoja, ka būtu ar mieru nopirkt salu Itālijā vai Grieķijā, kur varētu izmitināt visus bēgļus, turklāt viņiem tiktu nodrošināta pilnvērtīgai dzīvei nepieciešamā infrastruktūra. Viņš pat pieļāva, ka tur varētu nodibināt jaunu valsti, kam nosaukums būtu Cerība. Protams, viņš pieļāva iespēju, ka vēlāk šie cilvēki varētu atgriezties arī savās mītnes zemēs.
Tomēr kāpēc pasakaini bagātās Persijas līča valstis nevēlas izmitināt savus kaimiņus arābus? Kā vienu no galvenajiem iemesliem analītiķi min šo valstu vadītāju bažas, ka imigrantu pieplūdums varētu ne tikai mazināt vidusšķiras labklājību, bet arī destabilizēt politisko situāciju valstīs.
