Ko Krievija dara Sīrijā? 41
Situāciju skaidro krievu vēsturnieks un politologs, bijušais Maskavas Starptautisko attiecību institūta profesors Dr. Andrejs Zubovs: – Saprotams, ka bēgļu pieplūdums var izraisīt Eiropā nepatiku, ko veikli izmantos un centīsies visādi pastiprināt labējo partiju līderi, piemēram, Marina Lepena, kas neslēpj simpātijas pret Kremli un tā politiku Ukrainā, kā arī atklāti atbalsta Putinu. Ja šo partiju ietekme bēgļu krīzes iespaidā nostiprināsies, bet pārējo – vēl vairāk pavājināsies, Eiropa var sašķelties un tad sankcijas pret Krieviju vai nu tiks mazinātas, vai atceltas pavisam. Taču, ak žēluma gals, Asada armija šovasar cietusi vienu sakāvi pēc otras, atkāpjoties un zaudējot savas bāzes, turklāt armijā sākusies masveida dezertēšana pat starp režīma piekritējiem alavitiem. Vienlaikus ir pastiprinājusies ISIS darbība, no kā bēg visi saprātīgi ļaudis. Šajā situācijā Putins ir nolēmis doties palīgā draugam Asadam, taču viņa mērķis ir nevis ISIS sakāve, bet gan jaunu bēgļu radīšana.
Šo domu attīsta krievu vēsturnieks, profesors, daudzu grāmatu autors Dr. Boriss Sokolovs: – Krievijas mērķis ir vienkāršs – lai visur valdītu haoss. Tāpēc Krievija ir ieinteresēta, lai bēgļi pārpludinātu Eiropu. Krievija nav spējīga sakaut ISIS. NATO varētu, taču ne kamēr Obama ir Baltajā namā. Arī Turcija varētu, taču Turcija pagaidām nevēlas atklāti iesaistīties šajā konfliktā. 2015. gadā Obama atteicās no intervences Sīrijā, bet pirms tam izveda karaspēku no Irākas. Tādējādi Obama pieļāva, ka rodas ISIS, kas ir lielākais drauds ne vien reģionam, bet arī pasaulei. ISIS kontrolē trešdaļu Irākas un pusi Sīrijas. Kardināls risinājums būtu militāra intervence Sīrijā un daļēji arī Lībijā, lai novērstu tur īstenoto genocīdu pret alavitiem un kristiešiem. Turklāt šis konflikts apdraud arī Eiropu. Vācija ir ar mieru uzņemt astoņsimt divdesmit tūkstošus bēgļu, kas ir vairāk nekā visa Eiropa uzņēma 2014. gadā. Tiesa, pat ja Eiropa šogad uzņemtu miljonu bēgļu, tas būtu mazāk nekā viens procents no kopīgā iedzīvotāju skaita. Taču ja migrantu plūsma divu gadu laikā nemitēsies, Eiropa tiešām var sabrukt. Eiropa spēj uzņemt miljonu bēgļu, arī četrus miljonus, bet divdesmit piecus gan ne. Jo nekādas sociālās programmas to neizturēs.
Taču nevajadzētu aizmirst arī to, ka Putinam ikviena ārpolitikas kampaņa ir saistīta ar iekšpolitikas problēmu risināšanu. Patlaban Kremlim galvenais ir novērst elektorāta uzmanību no Ukrainas – kamēr cīņā starp televizoru un ledusskapi vēl uzvar televizors. Lai ekonomisko krīzi, cenu pieaugumu un algu kritumu skatītāji nesaistītu ar Krimas okupāciju, patlaban rūpīgi tiek veidots mīts, ka Amerikas Savienotās Valstis ir uzbrukušas Sīrijai, tādēļ Krievija steidz palīgā brāļu tautai.
Un vēl kāds svarīgs faktors. Ja Asada režīms krīt, Saūda Arābija, AAE un Katara var uzcelt naftas un gāzes vadu, izveidojot Turcijā krātuvi turpmākām piegādēm Eiropai. Tas nozīmē, ka “Rosneft” un “Gazprom” zaudēs Eiropas tirgu. Tādēļ visiem spēkiem ir jānotur pašreizējais režīms Sīrijā un Irākā, lai šīs valstis neatļautu vada būvi pāri savām teritorijām.
Vienīgā bēda – gan Sīrijā, gan Irākā pie varas ir šiīti, bet Krievijā lielākā musulmaņu daļa ir sunnīti, tāpat kā ISIS. Tiesa, Krievijas sunnīti nav radikāli islāmisti, tomēr šo divdesmit miljonu Krievijas musulmaņu dēļ Putins ar ISIS naidoties nevēlas. Viņš gan labprāt runā par cīņu pret ISIS, taču risina Sīrijā savas problēmas, proti, atbalsta Asada režīmu. Īsāk sakot, Putins Sīrijā nespēlē krievu ruleti.
