Nosargāt robežas. Vija Beinerte analizē bēgļu krīzes cēloņus 41
Kas notiek Sīrijā?
2015. gada vasarā un rudenī Eiropa piedzīvo lielāko bēgļu pieplūdumu kopš Otrā pasaules kara. Kāpēc? Galvenais iemesls – karš Sīrijā. Kamēr Eiropas politiķi spriež, kā tikt galā ar krīzes sekām, mēģināsim vismaz nedaudz ielūkoties tās cēloņos.
Sīrija atrodas auglīgajā Vidusjūras austrumu krastā. Civilizācija te ir attīstījusies vēl pirms grieķu un romiešu parādīšanās Damaskas apkaimē. Kopš 20. gs. sešdesmitajiem gadiem Sīrijā valda Asadu dzimta, kas apliecinājusi sevi kā nežēlīga diktatūra. 2011. gadā revolucionāru protestu vilnis, saukts arī par arābu pavasari, gāza vairākus šā reģiona autoritāros režīmus, taču Asads (gluži kā Kadāfi Lībijā) atteicās atkāpties, izraisot brutālu pilsoņu karu.
Nu jau četrus gadus Sīriju plosa dažādu etnisku un reliģisku grupu koalīciju un frakciju savstarpēja cīņa (Islāma fronte, “Hezbollah”, Brīvās Sīrijas armija, Opozīcijas spēki u. c.), kas izdzēsusi vairāk nekā trīssimt tūkstošu dzīvību, četrus miljonus pārvērtusi par bēgļiem un divpadsmit miljonus – par pārvietotām personām. Valstij ar 20,8 miljoniem iedzīvotāju tie ir dramatiski skaitļi.
Kā 21. gadsimtā varēja pieļaut šādu traģēdiju? Komentē politologs, jurists un diplomāts Dr. Armando Markess Guedess, Lisabonas Juridiskās augstskolas NOVA jurisprudences un starptautisko tiesību profesors, Portugāles Militārās vadības un štāba augstskolas ģeopolitikas profesors: – Radikālais militāro džihādistu grupējums “Irākas un Sīrijas islāma valsts” (ISIS), kas savulaik par brutalitāti tika izraidīts no “Al-Qaeda”, grib nodibināt totalitāru islāma kalifātu. Patlaban tā ir viena no pasaulē nežēlīgākajām un sekmīgākajām ekstrēmistu organizācijām. Jā, visas Sīrijas konfliktā iesaistītās puses ir pastrādājušas smagus kara noziegumus, lietojot ķīmiskos ieročus, īstenojot plaša mēroga spīdzināšanas, izpildot masu nāvessodus, kā arī veicot daudzkārtējus uzbrukumus civiliem objektiem, tomēr divas ir bijušas īpaši nežēlīgas – Asada valdība un ISIS. Sīrijas iedzīvotāji ir kļuvuši par ķīlniekiem režīma, pretošanās grupu un reliģiozu ekstrēmistu savstarpējās cīņās.
Irāna, kas konfliktā ir iesaistījusies jau kopš tā sākuma, vēlas palīdzēt Asadam, alavitiem un šiītiem: to dara, gan iesūtot Sīrijā “Hezbollah” spēkus, gan īpašo operāciju vienību “Quds Brigade”. ASV un Francija ir pievienojusies Turcijai cīņā pret ISIS un Asada karaspēku. Tagad arī Krievija ir nolēmusi iesaistīties cīņā pret ISIS, ievedot valstī gan raķetes un smago bruņojumu, gan regulāro karaspēku un algotņus. Tiesa, krievu raķetes līdz šim mērķētas nevis uz ISIS ieņemtajām teritorijām, bet galvenokārt uz Asada pretinieku vienībām, proti, mēreniem nemierniekiem.
Uzziņa
Teroristu grupējums “Islāma valsts”, kas pārņēmis lielu daļu Sīrijas, Irākas un Lībijas, regulāri izplata videoierakstus un fotogrāfijas, kur redzams, kā džihādisti iznīcina unikālus vēstures un kultūras pieminekļus, kas iekļauti UNESCO un citu starptautisku vēsturiskā mantojuma organizāciju kultūras dārgumu sarakstos, – arheoloģisko izrakumu vietas, baznīcas, mošejas. Ar buldozeriem ir nojaukts Svētās Eliānas klosteris netālu no Homsas, ar hidrauliskajiem āmuriem, buldozeriem un spridzekļiem ir iznīcināta divus tūkstošus gadu vecā asīriešu pilsēta Nimrūda Irākas teritorijā; nolīdzinātas vēsturiskas pilsētas Hatras drupas, sadauzītas skulptūras Mosulas muzejā (tiesa, vēlāk atklāts, ka tās lielākoties bijušas ģipša kopijas, bet oriģinālus teroristi patlaban pārdod), nodedzināta Mosulas bibliotēka un vairākums tajā glabāto grāmatu, uzspridzinātas trīs torņu kapenes (starp tām arī Elabhela tornis) Sīrijas senajā pilsētā Palmīrā, iznīcināta Baalšamina svētnīca, divus tūkstošus gadu vecais Bela templis un Palmīras triumfa arka.
