Nosaka stingrākas higiēnas prasības izglītības iestādēm 1
Tuvāko piecu gadu laikā izglītības iestāžu administrācijām būs jārod iespēja nodrošināt katram izglītojamam ne mazāk kā divi kvadrātmetri mācību telpā, lai ievērotu higiēnas prasības, nodrošinātu pietiekamu gaisa cirkulāciju, samazinātu infekciju slimību izplatību risku un mazinātu traumatisma iespējas, vēsta Veselības inspekcija (VI).
Piektdien, 21. augustā, stājās spēkā Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumos Nr.610 “Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm”, kas paredz ne vien obligātu higiēnas prasību normu ievērošanu, bet arī atvieglojumus iestāžu administrācijām, sniedzot pakalpojumus izglītojamajiem.
Kopš Ministru kabineta noteikumu Nr. 610 stāšanās spēkā ir pagājuši jau 13 gadi, un tad daudzas higiēnas prasības kā obligātas bija paredzētas tikai jaunbūvējamās un rekonstruējamās iestādēs. Ar 2015. gada 21. augusta Grozījumu stāšanos spēkā, dažas no šīm normām kļūst obligātas visās izglītības iestādēs no 2016. gada, bet būtiskākās no tām – minimālā platība vienam izglītojamam mācību telpā – no 2020. gada, pauda VI Komunikāciju nodaļa.
Grozījumi paredz, ka no 2016. gada 1. septembra visās izglītības iestādēs kā obligātas tiks noteiktas prasības telpu apdarei izmantot viegli tīrāmus un dezinficējamus materiālus; ķīmijas, fizikas kabinetos un telpās, kur uzglabā ķīmiskas vielas vai veic darbības ar tām – jābūt aprīkotām ar mehāniskās vilkmes un ventilācijas iekārtām; iestādes ēkā un internātos jānodrošina karstā ūdens padeve un kanalizācijas sistēma.
Līdz šim augstākminētais bija obligāta prasība tikai jaunbūvējamās un rekonstruējamās iestādēs.
Savukārt no 2020. gada 1. septembra paredzēti vairāki atvieglojumi skolu administrēšanā un obligātas prasības. Piemēram, grozījumi paredz, ka tad, ja iestādes darbībai paredzētajā ēkā nevar izvietot ne vien bibliotēku un lasītavu, rekreācijas un atpūtas telpu, veselības punktu, ēdināšanas bloku un universālu zāli, bet arī aktu zāli un sporta zāli, šīs telpas ēkā nav obligātas, tomēr iestādei jānodrošina, lai izglītojamiem būtu pieejami attiecīgie izglītības pakalpojumi.
Taču kā obligātas tiks noteiktas sekojošas prasības: sporta zonai jāatrodas ne tuvāk par 20 metriem no iestādes mācību korpusa logiem. Ja nepietiekamas platības dēļ to nav iespējams ievērot, sporta zonai jābūt norobežotai ar metāla sietu, trokšņu aizsegu, apstādījumiem vai citādu estētisku aizsegu. Sporta laukumam jābūt klātam ar noblīvētu grunts segumu vai sporta nodarbībām piemērotu cita blīva materiāla segumu. Atbilstoši izglītības programmai, iestādē ir jābūt administrācijas un darbinieku un mācību telpām, darbnīcām profesionālo iemaņu iegūšanai, zēnu un meiteņu tualetēm, garderobei un saimniecības telpām. Pie sporta zāles ir jābūt atsevišķām ģērbtuves, dušas un tualetes telpām zēniem un meitenēm. Apgaismes armatūrai jābūt ierīkotai tā, lai nodrošinātu gaismas izkliedi, plūsmas vienmērību, nepārtrauktību un neatstarotu tāfeles apgaismojums. Iestādes internātā jābūt guļamtelpām, sadzīves telpām, dušas un tualetes telpām, mācību, atpūtas un rotaļu telpām. Tomēr, ja iestādes internātā nav iespējams izvietot sadzīves, mācību, atpūtas un rotaļu telpas, iestādei jānodrošina, lai izglītojamie attiecīgās darbības varētu veikt citur. Internātu guļamtelpās vienam izglītojamam jābūt vismaz četrus kvadrātmetrus lielai platībai.
Vienam skolēnam mācību telpā jāatvēl vismaz 2 m2, ķīmijas, fizikas kabinetā – vismaz 2,4 m2, darbmācības kabinetā – vismaz 4,65 m2, sporta zālē – vismaz 8 m2, datorklasē – vismaz 3 m2.
Veselības inspekcija aicina visus izglītības iestāžu vadītājus, plānojot iestādes jaunbūvi vai rekonstrukciju, ievērot šīs normas. Bet, ja visu šo gadu laikā nav un nebūs iespējamas tehniskas pārmaiņas izglītības iestādes ēkās, plānot audzēkņu skaitu atbilstoši platību normām.
