Nosaka prasības zemes pircējam 0
Zemkopības ministrijā gudro, kā varētu notikt darījumi ar lauksaimnieciski izmantojamo zemi un mežiem un kā ierobežot zemes izpārdošanu ļaudīm, kuri to neizmanto lauksaimnieciskā ražošanā.
Ministrijā izveidotā speciālistu darba grupa Meža departamenta direktora Arvīda Ozola vadībā nākusi klajā jau ar konkrētākiem priekšlikumiem, kas būtu iekļaujami jau krietnu laiku Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā gatavotajā, vairākkārt pārstrādātajā zemes pārvaldības likumprojektā.
Ierosina jaunus noteikumus
Zemkopības ministrija piedāvā vairākus jaunus noteikumus darījumos ar zemi un mežiem. Par desmit hektāriem lielākus zemes un meža gabalus turpmāk varētu nopirkt zemnieki un zemnieku saimniecību īpašnieki, kuri ieguvuši lauksaimniecisku vai mežsaimniecisku izglītību, kuri vismaz trīs gadus pēc kārtas Latvijā nodarbojušies ar lauksaimniecību vai mežsaimniecību vai kuri vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā un pēc darījuma var apliecināt tās izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā vai mežsaimniecībā.
Tāpat zemi un mežus, lielākus par 10 hektāriem vienā gabalā, varētu nopirkt jaunie lauksaimnieki.
Par jaunajiem būtu atzīstami tādi, kuri pēdējā gada laikā sākuši nodarboties ar lauksaimniecību, pirkšanas brīdī ir jaunāki par 40 gadiem, ir profesionāla izglītība, kam agrāk nav piederējuši vairāk nekā 50 procenti pamatkapitāla daļu saimniecībā, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu.
Ja zemi pērk uz zemnieku saimniecības vārda, tad jaunajam zemniekam jāpieder vairāk par 50 procentiem pamatkapitāla daļu. Tāpat jāapliecina, ka vismaz 60 procenti ienākumu tiks gūti saimniecībā no lauksaimniecības produktu ražošanas, kā arī jāpiesakās Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam vai saimnieciskās darbības veicējam.
Zemes darījumu likumību uzrauga un pircēja un pārdevēja tiesības pārbauda vietējā pašvaldība.
Ja nopirktā zeme turpmāko piecu gadu laikā netiek izmantota lauksaimnieciskajā ražošanā vai mežsaimniecībā, to var atsavināt par labu valstij, kuras interesēs darbotos Valsts zemes fonds.
Pirmā roka radiem
Zemkopības ministrijā ierosina dot lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu pirmpirkuma tiesības radiniekiem līdz trešajai radniecības pakāpei, kā tā izskaidrota Civillikumā. Tādējādi pirmā roka būtu, piemēram, zemes īpašnieka bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem, viņa mātei vai tēvam, tēva un mātes brālim. Tāpat to varētu pirkt zemes īpašnieka dzīvesbiedri vai ar pārdevēju svainībā esošās personas līdz otrajai radniecības pakāpei (zemes pārdevēja laulātā tēvs, māte, brāļi un māsas).
Ja radi vai laulātie nepērk, tad kārta būtu kaimiņu zemes īpašniekiem. Nākamie uz tiesībām iegādāties zemi būtu lauksaimniecības produkcijas ražotāji, kuru ražošanas centrs vai reģistrētā dzīvesvieta atrastos 20 kilometru rādiusā. Ja neviens no minētajiem nepērk, tad pirkuma tiesības ir Valsts zemes fondam. Zemes pirmpirkuma tiesību īstenošanas kārtību un termiņus noteiktu Ministru kabinets.
Divas galvenās prasības
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzskata, ka Latvijas zemniekiem ir divas galvenās prasības.
Pirmā – zeme pēc iespējas vairāk jāizmanto lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā. Otrā – jānosaka iedarbīgi ierobežojumi ārzemniekiem.
Viņaprāt, jānovērš ačgārnības nodokļu maksājumos. Ja zemi pērk no īpašnieka, kam tā piederējusi ilgāk par pieciem gadiem, tad pārdevējam iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā. Bet, pērkot no spekulanta, kam tā bijusi īpašumā gadu, spekulants spiež zemnieku samaksāt viņa vietā šo nodokli, kas tādējādi pirkumu sadārdzina par 15 procentiem.
Jāizbeidz spekulācijas
Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs, Smiltenes novada zemnieku saimniecības “Rožkalni” īpašnieks Ivars Ādamsons šaubās, vai Zemkopības ministrijas piedāvātajiem zemes pirkumu ierobežojumiem būs liela jēga, ja arī turpmāk ārzemju firmas varēs brīvi pirkt zemi un mežus. “Ar vieglu roku iztirgojam zemi – mūsu lielāko bagātību, bet pēc tam brīnāmies, ka pašiem nekā vairs nav… Jāatgriežas pie tās kārtības, kāda Latvijā bija pirms kara, kad visiem zemes pirkumiem valsts bija starpnieks, tādējādi neļaujot uzdarboties spekulantiem,” spriež I. Ādamsons.
Ko līdz tiesības, kuras var apiet?
Latvijas Jauno zemnieku kluba valdes loceklis, Pļaviņu novada zemnieku saimniecības “Iesalnieki-1” īpašnieks Ansis Saliņš uzskata, ka valstī nepieciešams vienots zemes pārvaldības likums, nevis vairāki, zemes darījumus regulējošie.
Likumprojektā jāparedz zemes pirmpirkuma tiesības vispirms nomniekiem, pēc tam kaimiņu zemju īpašniekiem vai nomniekiem, uzskata jaunais zemnieks. Diemžēl pēc pašlaik spēkā esošajiem likumiem no pirmpirkuma tiesībām ir maz jēgas, jo tās viegli var apiet, piemēram, pārdodot zemi domājamās daļās, noslēdzot fiktīvus maiņas līgumus un citādi. Ansis Saliņš domā, ka tāpat jānovērš uzņēmumu iztirgošana ārvalstniekiem ar lauksaimniecības zemi pamatkapitālā un citi mahināciju varianti. Tāpat, viņaprāt, jāaizliedz lauksaimnieciski izmantojamo zemju šķērēšana par pieciem hekt-āriem mazākos gabalos.
Ierosinājumi: 1. Par 10 ha lielākus zemes un meža gabalus varēs nopirkt zemnieki un zemnieku saimniecību īpašnieki, kuri: * ieguvuši lauksaimniecisku vai mežsaimniecisku izglītību; * vismaz trīs gadus pēc kārtas Latvijā nodarbojušies ar lauksaimniecību vai mežsaimniecību; * vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā un pēc darījuma var apliecināt tās izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā vai mežsaimniecībā; * jaunie lauksaimnieki.
2. Zemes pirmpirkuma tiesības: * radiniekiem līdz trešajai radniecības pakāpei; * kaimiņu zemes īpašniekiem; * lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kuru ražošanas centrs vai reģistrētā dzīvesvieta atrastos 20 km rādiusā; * ja neviens no minētajiem nepērk, tad – Valsts zemes fondam. |
