Norvēģijas finanšu instrumenti palīdz Latvijai 0
2019. gads ir svētku un jubileju gads Latvijā, Norvēģijā un Eiropā. Šogad aprit 15 gadi kopš Latvijas uzņemšanas NATO un Eiropas Savienībā un pieci gadi kopš eiro valūtas ieviešanas Latvijā. Viena no svarīgākajām jubilejām Norvēģijas un Latvijas un mūsu kaimiņu attiecībās ir Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) 25. gadadiena.
EEZ līgums ir galvenais pamats sadarbībai starp Latviju un Norvēģiju un pārējo Eiropas Savienību. Tas nodrošina personu brīvu pārvietošanos, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti tirgū, kurā ir 500 miljoni cilvēku. Tas ietekmē to, kur un kā mēs varam strādāt, ko un no kā varam iegādāties, kādi pakalpojumi ir pieejami un cik brīvi varam pārvietoties. Bieži vien robežu neesamību mūsu Eiropas daļā uztveram kā pašu par sevi saprotamu.
EEZ ir arī Eiropas valstu solidaritātes izpausme kopīgo sociālo un ekonomisko izaicinājumu pārvarēšanā. EEZ finansējuma mehānismi ir Norvēģijas ieguldījums sociālās un ekonomiskās vienlīdzības veicināšanā Eiropas Ekonomikas zonā. Norvēģija jau no paša sākuma ir piešķīrusi ievērojamus līdzekļus šī mērķa sasniegšanai, arī Latvijā.
Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti ir veicinājuši sadarbību, devuši iespēju attīstīt dažādus projektus un nozares Latvijā, kā arī sekmējuši labklājības izaugsmi daudzās Latvijas sabiedrības daļās.
Tagad esam sākuši EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu trešo posmu – šonedēļ tika sākta programma tieslietu nozarē. Tajā mēs veicinām korekcijas dienestu modernizāciju un reformēšanu, kā arī stiprinām centienus apkarot ekonomisko noziedzību un vardarbību ģimenē.
Norvēģijas piešķīrums Latvijai abos finanšu instrumentos – Norvēģijas finanšu instrumentā un EEZ finanšu instrumentā ir vairāk nekā 100 miljoni eiro.
Izmantojot šos līdzekļus un ieguldījumu, mēs varam atbalstīt Latvijas centienus uzņēmējdarbības attīstībā un inovācijā, pētniecībā, izglītībā, vietējā attīstībā, kultūrā, vides aizsardzībā.
Daļa finansējuma ir paredzēta pilsoniskajai sabiedrībai. Viena no ziemeļvalstu sabiedrību īpašībām ir nevalstisko organizāciju (NVO) un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība un iesaistīšanās.
Mēs uzlūkojam sadarbību EEZ ietvaros ne tikai kā atbalsta mehānismu vai instrumentu ekonomisko un sociālo mērķu sasniegšanai. Tas ir arī politisks projekts, kurā ir iesaistīta 31 dalībvalsts. Mazām valstīm ir svarīgi sadarboties, lai aizsargātu un aizstāvētu starptautiskās tiesību normas un principus. Ar EEZ līguma starpniecību Norvēģija darbojas kā aktīva dalībniece Eiropas sadarbības attīstībā visos līmeņos un visās nozarēs.
Latvijas un Norvēģijas rūpniecībai šis līgums nodrošina piekļuvi tirgum, kurā ir vairāk nekā 500 miljoni iedzīvotāju. Šāda līguma neesamība negatīvi ietekmētu ekonomiku un nodarbinātību vairumam cilvēku.
Sadarbība neattiecas tikai uz tirgu un ekonomiku. Runa ir arī par kopējo Eiropas pamatvērtību garantēšanu, kā, piemēram, demokrātija un tiesiskums, darba tiesības, indivīda pamatbrīvības un tiesības, kā arī par starptautisko tiesību ievērošanu. Mūs vieno kopīgas Eiropas vērtības. Kopā mēs nodrošināsim pamattiesības.
Norvēģijā, tāpat kā Latvijā, svarīgi ir nodrošināt augstāko darba drošības līmeni strādājošajiem. Ar kopējiem darba noteikumiem un standartiem EEZ līgums veicina lielāku darba drošību.
Mums ir pašsaprotami, ka latvieši var studēt un strādāt Norvēģijā un citās Eiropas valstīs. Mums ir arī tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem, kā arī drošu un labu veselības aprūpi, ja gadās savainoties atvaļinājuma laikā. Tas ir starppolitisko lēmumu rezultāts. Mums ir jāievēro EEZ līgums un, veicot sistemātisku un mērķtiecīgu darbu, jānodrošina EEZ sadarbības pastāvīga darbība.
Izvērtējot šos sasniegumus, ir vērts atzīmēt un atcerēties, ka EEZ līgums ir stūrakmens mūsu attiecībām starp partneriem Ziemeļeiropā.
