Norvēģijas baznīcu oficiāli nošķirs no valsts 1
No nākamā gada 1.janvāra Norvēģijas baznīca tiks oficiāli nodalīta no valsts, lai arī tās abas saglabās ciešas attiecības. Parlamenta pirms astoņiem gadiem ierosinātais lēmums nozīmēs, ka 1250 priesteri un bīskapi vairs nebūs karaļa ieceltas valsts amatpersonas, savukārt Norvēģijas baznīca vairs nebūs valsts pakļautībā esoša institūcija.
“Mēs piedzīvojam lielākās organizatoriskās pārmaiņas kopš reformācijas,” atzina baznīcas nacionālās padomes vadītājs Jenss Peters Junsens. “Izmaiņas radīs skaidru valsts un baznīcas nodalījumu,” viņš piebilda.
Daži tomēr uzskata, ka nošķīrums nav ne skaidrs, ne arī acīmredzams.”Mēs nepanāksim patiesu nošķīrumu. Parlaments šoreiz mēroja daļu ceļa, bet ne pietiekami,” uzsvēra Norvēģijas Humānistu asociācijas ģenerālsekretāre Kristina Mīle. Viņa un arī citi norāda uz formulējumu, kas pirms astoņiem gadiem ļāva deputātiem panākt kompromisu – “Norvēģijas nacionālā baznīca”.
Parlamenta pieņemtajā likumprojektā plaši ir grozīta valsts konstitūcija. No tās izņemta frāze, ka “evaņģēliski luteriskā reliģija paliks valsts sabiedriskā reliģija”. Tās vietā ierakstīts, ka “Norvēģijas baznīca, Evaņģēliski luteriskā baznīca paliks Norvēģijas nacionālā baznīca un to kā tādu atbalstīs valsts”.
“Kamēr konstitūcijā būs teikts, ka Norvēģijas baznīca ir Norvēģijas nacionālā baznīca un valstij tā ir jāatbalsta, mums joprojām būs valsts baznīca,” uzsvēra Mīle. Viņa uzskata, ka jēdziens “nacionālā baznīca” ir satraucošs, jo tas konstitucionāli savieno norvēģus ar noteiktu konfesiju.
“Tas kaut kādā ziņā ir sliktāk nekā noteiktas reliģijas savienošana ar valsti,” sacīja Mīle.
Frāze “nacionālā baznīca” radījusi bažas arī pašā Norvēģijas baznīcā.
“Kad mums bija valsts baznīca, debates centrējās ap jautājumu, vai mums ir baznīca, kurā visu nosaka valsts. Ar nacionālo baznīcu debates ir par to, vai tie ir cilvēki baznīcā, kuriem vajadzētu noteikt visu,” skaidroja Junsens, piebilstot, ka baznīcas Bībeles pamatus nevar vienkārši izbalsot.
Baznīcas, reliģijas un pasaules uzskata pētījumu institūta (KIFO) pētnieks Pols Kētils Botvars norāda, ka vairāki faktori liecina par valsts baznīcas saglabāšanos. Viņš vērš uzmanību uz konstitūcijas frāzi “nacionālā baznīca”, kā arī to uz to, ka Norvēģijas baznīcas finansējums nāk gandrīz tikai no valsts un ka likumos ir paredzēti noteikti šai baznīcai domāti nosacījumi, turklāt tā ir atbildīga pa bēru nodrošināšanu vairumā valsts teritorijas. “Tomēr baznīca tagad ir neatkarīga juridiska persona,” viņš piebilda.
Mīle savukārt uzsvēra, ka viņas pārstāvētā organizācija turpinās cīnīties par pilnīgu un nepārprotamu baznīcas un valsts nošķiršanu.
“Acīmredzami laiks vēl nav pienācis. Šķiet, ka vadošās politiskās partijas izjūt lielu nemieru šajā jautājumā. Tomēr es nespēju iedomāties, ka pašreizējā situācija saglabāsies 20 gadus,” viņa piebilda.
