Jūs sakāt, ka kuģis varēs būt brīvs, bet Latvijas puse uzstāj, ka kuģim jāatgriežas akvatorijā, lai turpinātu zveju… 11
Ja kuģis tiek atbrīvots, tas nevarēs atgriezties akvatorijā, jo tad tas nozīmēs, ka atkal notiks nelegāla zveja. Kuģa apkalpei jāuzvedas kā atbildīgiem zvejniekiem, un to var darīt, ja ir izdota licence no Norvēģijas puses. Kapteiņa atbildība pirms došanās zvejā ir pārliecināties, vai zvejā konkrētajā teritorijā viņa kuģim ir izdotas visas nepieciešamās licences.
Latvija pērn pievienojās starptautiskajam līgumam, pēc kura Latvijas jūrniekiem ir tiesības zvejot sniega krabjus Svalbāras šelfā…
Tam pievienojušās 42 valstis, un pēdējā, kura to izdarīja, bija Ziemeļkoreja. Vienošanās nosaka, ka jāievēro attālums – 12 jūras jūdzes no Svalbāras –, un nedod tiesības zvejot jebkur šelfa teritorijā. Tā ir gadu desmitiem ilga Norvēģijas pozīcija. Tomēr ES pozīcija ir citāda. Sniega krabju zveja ir aizliegta visā šelfā, tomēr Norvēģijas kuģi var lūgt atļauju veikt zveju atbildīgajām iestādēm. Kārtība ir balstīta starptautisko jūras tiesību sistēmā, kas nosaka, ka piekrastes valstij ir ekskluzīvas tiesības izdot licences arī jebkuras valsts kuģiem, un šī kārtība ir jāievēro.
ES krabju zvejas asociācijas pārstāvis Didzis Šmits teicis: lai atrisinātu situāciju, viņa asociācija gatava vērsties Starptautiskajā tiesā Hāgā. Vai tas ietekmēs jūsu nostāju?
Tiesa Hāgā ir starptautiska – tajā prasības var iesniegt valstis, bet ne asociācijas vai privātpersonas. Mēs no savas pozīcijas neatkāpsimies, jo lietojam gadu desmitiem ilgi pastāvošus zvejniecības noteikumus. Kā piekrastes valsts mēs šajā situācijā nesamierināsimies ar nelikumīgu zveju. Par juridisko notikumu attīstību nevēlos izteikties, jo tad tās būtu spekulācijas. Mēs dodam priekšroku atrisināt šo jautājumu diplomātiskās sarunās starp Norvēģiju un ES. Mums ir pilnīga pārliecība par to, ka mūsu pozīcija atbilst likumiem.
