Kristians Ēdegors: Norvēģija un okeāns 0
Pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam, pasaulei arvien vairāk ir nepieciešami resursi un pakalpojumi, ko sniedz jūras un okeāni, piemēram, pārtika, enerģija, medicīna, minerāli un transports. Iepriekš minētais, kā arī mūsu garā krasta līnija (vairāk nekā 25 000 km garumā), ģeogrāfija un senās tradīcijas ir iemesls, kāpēc Norvēģija ir aktīvi iesaistījusies okeāna pārvaldības jautājumu risināšanā globālā mērogā. Norvēģijai ir liela pieredze jūrlietās, tādēļ Norvēģijas kompetence ir pieprasīta starptautiskā mērogā.
Izstrādājot savu politiku okeāna un jūras jautājumos, Norvēģija pievērš uzmanību trim galvenajiem aspektiem: pirmkārt, resursu ilgtspējīga izmantošana un vērtību radīšana; otrkārt, tīru un veselīgu jūras un okeāna ūdeņu veicināšana; treškārt, ilgtspējība un tā saucamā zilā ekonomika, sniedzot Norvēģijas atbalstu jaunattīstības valstīm.
Šā gada janvārī Norvēģijas premjerministre Erna Sūlberga paziņoja par plāniem veidot starptautisku augsta līmeņa paneli ilgtspējīgai okeāna ekonomikas veidošanai. Tā mērķis ir veicināt starptautisku izpratni par to, ka ilgtspējīga okeānu izmantošana un labvēlīgi vides apstākļi sekmē vērtību radīšanu. Veselīgi un tīri okeāni tuvākajos gados var palīdzēt apmierināt pasaules iedzīvotāju galvenās vajadzības.
Premjerministre Sūlberga vēlas parādīt, ka okeāns un okeāna ekonomika var dot ievērojamu ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Iesaistot politiskos līderus no dažādiem kontinentiem, Norvēģija vēlas mobilizēt plašu atbalstu darbam, kas veicinātu tīrus un veselīgus okeānus un jūras. Nozīmīgs pagrieziena punkts būs paneļa galīgais ziņojums 2020. gadā.
2019. gadā Norvēģijā tiks rīkota starptautiskā konference “Mūsu okeāns”. Šo konferenci pirmo reizi organizēja 2014. gadā Vašingtonā pēc toreizējā ASV valsts sekretāra Džona Kerija iniciatīvas. Šogad konference notiks oktobra beigās Bali. Konferences dalībvalstu skaits laika gaitā ir ievērojami pieaudzis, un tajā ir plaši pārstāvētas valdības, akadēmiskā vide, nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji. Kad tā pēc gada notiks Norvēģijas galvaspilsētā Oslo, aicināsim uz konferenci ārlietu ministrus no daudzām valstīm.
Katru gadu jūrās un okeānos nonāk apmēram astoņi miljoni tonnu plastmasas atkritumu, izraisot milzīgas sekas videi. Ir aplēsts, ka aptuveni 80 procenti no plastmasas atkritumiem, kas nonāk okeānu un jūras ūdeņos, ir radušies no sauszemes avotiem.
2017. gada decembrī ANO Vides asamblejā dalībvalstis pieņēma rezolūciju par plastmasas atkritumu izskaušanu no okeāniem. Šo priekšlikumu virzīja Norvēģija. Saistībā ar lēmumu tika izveidota ekspertu grupa, kas pētīs, kā labāk stiprināt starptautisko sadarbību, lai novērstu plastmasas atkritumu un mikroplastmasas piesārņojumu jūrās un okeānos. Norvēģija strādā pie tā, lai ekspertu grupa varētu iesniegt ieteikumu ANO.
Mēs nezinām visu, kas notiks nākotnē. Bet mēs droši zinām, ka okeāns būs centrālais labklājības un izaugsmes veicinātājs turpmākajos gados gan Norvēģijā, gan Latvijā, gan visā pasaulē. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD ir aprēķinājusi, ka ar okeānu saistītās rūpniecības nozares līdz 2030. gadam var divkāršot savu ieguldījumu pasaules ekonomikā. Taču vienlaikus okeāni un jūras ir pakļauti klimata pārmaiņām, pārzvejai un atkritumu piesārņojumiem. Okeānu ekonomikas turpmākai izaugsmei ir svarīgi, lai mēs spētu iegūt resursus ilgtspējīgi un lai mēs spētu raudzīties uz okeānu vienotā perspektīvā. No Norvēģijas puses esam apņēmušies turpināt darbu tajās ar okeānu saistītajās rūpniecības nozarēs, kurās mēs jau esam spēcīgi, kā arī veicināt pētniecību, inovācijas un jaunu tehnoloģiju attīstību.
