Norvēģijas vēstnieks atzīst, ka krīzes abas valstis kā sabiedrotos satuvināja un grantu programmas bija noderīgas pilsoniskajai sabiedrībai 3
Kristians Ēdegors, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mans laiks Norvēģijas vēstnieka amatā Latvijā beidzas šovasar. Es raugos atpakaļ uz četriem dāsniem, interesantiem un patīkamiem gadiem, kurus esmu pavadījis Latvijas galvaspilsētā. Esmu bijis privileģēts veicināt Norvēģijas intereses Latvijā.
Esmu ļoti pateicīgs par draudzīgo uzņemšanu, neskaitāmajām tikšanās reizēm un sarunām ar Latvijas draugiem un sadarbības partneriem, kā arī – par pozitīvo personīgo pieredzi, kuru esmu guvis Latvijā.
Ierodoties šeit pirms četriem gadiem – ar kuģi iebraucot Rīgas līcī un Daugavā, tik daudz ko nevarēju paredzēt. Mēs, diplomāti, laika gaitā attīstām spēju paredzēt un novērtēt nākotnes norises, tomēr nav iespējams paredzēt visu precīzi.
Dažreiz mūs piemeklē pārsteigumi. Piemēram, pandēmija, kuras dēļ gan Latvija, gan Norvēģija tika slēgta, pirms četriem gadiem man noteikti nebija prātā.
Es nevarēju iedomāties, ka mūs, kaimiņus, vajadzētu izolēt vienu no otra, ka visa veida transportam ir jāpārstāj darboties un ka mūsu valstīs varētu apstāties pat cilvēku klātienes saziņa.
Vēl kāda lieta, ko neparedzēju, ierodoties Rīgā 2018. gada augustā, bija tas, ka mūsu kopējā kaimiņvalsts Krievija sāks pilna mēroga karu pret Ukrainu un mēģinās šo valsti iznīcināt.
Kad tagad, pēc četriem gadiem, pametu Latviju, tā atrodas jau citā Eiropā nekā iepriekš. Bezjēdzīgais Krievijas karš Ukrainā, zvērības, vardarbība un civiliedzīvotāju nogalināšana ir mainījusi situāciju un attiecības starp Krieviju un rietumvalstīm.
Mēs nepiedzīvojam visas konsekvences, tomēr jaunā situācija skar mūs visus.
Krīze mūs satuvina. Gan pandēmija, gan karš ir parādījuši sadarbības nozīmi Eiropā un starp sabiedrotajiem.
Mani ļoti iespaido Latvijas iedzīvotāju un arī valsts institūciju solidaritāte šajā situācijā. Atrodoties Rīgā, karš Ukrainā un Krievijas vardarbība šķiet daudz tuvāk, nekā uzturoties Norvēģijā, lai arī robeža ar Krieviju ir gan Latvijai, gan Norvēģijai.
Vēsturei šeit ir liela nozīme, un pieredze rāda, ka ļoti būtisks ir godīgums attiecībā pret vēsturi. Nemēģināt pārrakstīt vai mainīt vēsturi ir labāk nekā atstāt to novārtā vai pielāgot politiskiem mērķiem, kā diemžēl mūsdienās nereti mēdz notikt.
Es dodos prom no Latvijas ar labu sajūtu. Sadarbība starp mūsu valstīm ir plašāka, dziļāka un daudzveidīgāka nekā jebkad agrāk. Raugoties vien paaudzi pagātnē: pāri dzelzs priekškaram, starp Latviju un Norvēģiju gandrīz nebija kontaktu. Kad Latvija atguva neatkarību un Eiropā tika atceltas iekšējās robežas, mēs ātri atjaunojām kontaktus.
Deviņdesmitajos gados tika nodibināts daudz personisku kontaktu, bet 90. un 21. gs. sākumā – arī sākta plaša biznesa sadarbība, turklāt Latvijai, pievienojoties Rietumeiropas un Ziemeļeiropas sadarbības mehānismiem, notika nepārtraukta politiskas sadarbības attīstība.
Kopš 2004. gada, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalsti, mēs darbojamies vienotā iekšējā Eiropas tirgū. EEZ līgums ir bijis nozīmīgs ietvars ne tikai uzņēmējdarbībai un daudziem Latvijas uzņēmumiem, kas darbojas Norvēģijā, un Norvēģijas uzņēmumiem Latvijā, bet arī sadarbībai daudzās citās jomās.
Apceļojot skaisto Latvijas zemi, man ir bijis prieks apmeklēt arī vairākas vietas, kur realizēti EEZ un Norvēģijas grantu atbalstīti projekti. Šovasar biju pie Krievijas robežas, kur mēs kopā ar policiju, muitu un nodokļu uzraugiem sadarbojamies ekonomiskās un organizētās noziedzības apkarošanā.
Gan Liepājā, gan Ventspilī apmeklēju objektus, kur kopīgi sakopjam piesārņotās vides teritorijas. Kuldīgā varēju paviesoties vairākās skaistās koka ēkās, muzejā un vecajā rātsnamā, kas tika atjaunoti, sadarbojoties ekspertiem un amatniekiem no Norvēģijas un Latvijas.
Daudzi līdzīgi projekti, piemēram, pils Cēsīs, Zaļā sinagoga Rēzeknē vai sinagoga Ludzā, arī mūsdienīgāki – kā “Vizium” inovāciju centrs Ventspilī vai “Dabas māja” Liepājā –, ir uzskatāms mūsu kopīgo pūļu iznākums.
Norvēģijas vēstniecībai EEZ un Norvēģijas grantu programmas ir bijušas noderīgs instruments sadarbības turpmākai uzlabošanai.
Šajā periodā mums ir apjomīgas programmas pilsoniskajai sabiedrībai, izglītībai un pētniecībai, uzņēmējdarbībai un Zaļajam kursam, videi un klimatam, reģionālajai attīstībai un kultūrai, kā arī – tieslietām un policijas sadarbībai.
Šīs programmas ir tuvinājušas Latviju un Norvēģiju. Arī nodibinātās personiskās un politiskās saiknes visās šajās sfērās ir vērtējamas kā ļoti pozitīvs rezultāts.
Arī aizsardzības un drošības jomā mums ir kopīgi izaicinājumi un pienākumi. Drošība Baltijā ir svarīga drošībai Norvēģijā, un drošība Tālajos Ziemeļos ir aktuāla Latvijai.
Ciešā sadarbība NATO un Norvēģijas karaspēka ieguldījums Baltijas valstīs tiek novērtēts. Tas ir kā apliecinājums mūsu kopīgajiem pienākumiem aliansē. Līdz ar Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO šī sadarbība aizsardzības jomā kļūs vēl dziļāka.
Par spīti tumšajiem kara mākoņiem Eiropā, par spīti kovida pandēmijai un ekonomiskajiem satricinājumiem, es dodos prom no Rīgas ar optimismu.
Esmu pārliecināts, ka mēs kopā pārvarēsim visus izaicinājumus. Latvija, Norvēģija un pārējās ziemeļvalstis un Baltijas valstis turpinās būt spēcīgas, ja mēs sadarbosimies. Paldies visiem Latvijas partneriem par ieguldījumu šajā sadarbībā!
